Bernātniece Kristīne Pouzou savās dzimtajās mājās “Stendzes” atgriezusies pēc 16 gadiem, ko nodzīvojusi Francijā. Līdzi viņa atvedusi arī savu franču ģimeni. Vīram Vivjēnam un astoņgadīgajam dēlam Milosam iejusties neesot bijis grūti, dēls nu jau ikdienā strīdoties ar mammu latviski, bet Vivjēns mācās pirts skolā.
Izvēlējās Franciju un palika
Uz Franciju Kristīne devās 2008. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Galvā bijušas daudzas idejas par to, ko darīt.
“Es nevarēju izvēlēties tikai vienu. Tajā laikā bija sajūta, ja iestāšos universitātē, es varu tikt budžeta grupā, bet, ja tā nebūs īstā, tad viss…
Nolēmu paņemt brīvu gadu, lai izvēdinātu galvu. Gaidīju, kad atnāks īstais aicinājums.”
Kristīne neslēpj, ka pamest mājas tik agrā vecumā bija itin bailīgi. Un, lai gan bija sajūta, ka viņa uz dullo sakrāmējusi somu un aizlidojusi, tā nemaz nebija.
Viņa uz Franciju devās Eiropas brīvprātīgā darba projektā, tas palīdzēja saprast gan to, kur viņa dzīvos, gan to, ko Francijā darīs.
Jau vidusskolā Kristīne apguva franču valodu, tāpēc domāja, ka ar pamatzināšanām pietiks, lai uz vietas būtu veiksmīga komunikācija.
“Izkāpu no lidmašīnas, un man bija jāsaprot, kur jāiet, kas jādara, kādam kaut kas jāpajautā, un pēkšņi sapratu, ka nemāku to izdarīt.
Pirmajā sarunā, kad francūzis pajautāja, kā man iet, es uz viņu skatījos lielām acīm!
Kad mācāmies valodu, īpaši, ja tiek izmantotas tehnoloģijas, tā ir bez emocijām, bez uzsvariem, bez akcentiem, ar perfektu vārdu izrunu. Bet reālajā dzīvē katram cilvēkam ir savs akcents, savs veids, kā viņš runā,” Kristīne pastāsta par pirmo laiku Francijā.
Visu stāstu par Kristīni Pouzou un viņas ģimenes atgriešanos lasiet liepājniekiem.lv portālā: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/foto-kristine-pouzou-atgriezusies-bernatos-kopa-ar-savu-francu-gimeni/
