Šī gada 17.jūnijā pēc ilgāka laika posma Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome – pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki – pulcējās uz sēdi klātienē Kuldīgā, tās norisē joprojām aktīvi izmantojot arī tiešsaistes rīkus. Sēdes laikā tika izskatīts un apstiprināts Kurzemes plānošanas reģiona Publiskais gada pārskats par 2019.gadu, kā arī izvērtēts darba pie Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes progress. Sēdē attālināti piedalījās arī Valsts darba inspekcijas un Valsts kancelejas pārstāvji, ar kuriem Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskutēja par attālinātā darba organizēšanu ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās.
Sēdes sākumā Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja Ingeborga Bordāne informēja par iestādes sagatavoto Publisko gada pārskatu par 2019.gadu, kas vienbalsīgi tika apstiprināts. Kurzemes plānošanas reģions 2019.gadā turpinājis sekmīgi pildīt sev uzticētās funkcijas, tai skaitā gan pārstāvot reģiona intereses dažādās valsts institūcijās, gan piesaistot ES finansējumu reģiona attīstībai. Kopumā pērn īstenoti 18 Eiropas Savienības finansēti projekti, savukārt papildus sagatavoti vēl vairāki projektu pieteikumi. Tāpat turpinās arī darbs pie plānošanas reģiona, pašvaldību un likumdevēju savstarpējās sadarbības stiprināšanas, atbalsta sniegšanas uzņēmējiem ar Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra aktīvu darbību un remigrācijas pasākumu veicināšanas.
2019.gadā tika uzsākta un šobrīd aktīvi tiek arī turpināta Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrāde. Tās ietvaros tiešsaistē https://saite.lv/esdaruKurzemi šobrīd norit Kurzemes iedzīvotāju aptauja, lai izzinātu galvenos faktorus, kas raksturo dzīves un darba vietas pievilcību Kurzemē, un identificētu galvenās problēmas un izaicinājumus. Tāpat tiks rīkotas tematiskās darba grupas, lai ar ekspertiem un interesentiem diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem dažādās Kurzemei nozīmīgās jomās un to iespējamajiem risinājumiem iekļaušanai Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2021 -2027. Pirmā tematiskā darba grupa būs veltīta kultūras jomai un notiks 1.jūlijā Rojā.
Sēdes turpinājumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki uzklausīja Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāju Mārīti Noriņu un Darba aizsardzības nodaļas vadītāju Sandru Zariņu par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējumu, kā arī iepazinās ar Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām attālināta darba organizēšanā, ar kurām iepazīstināja tās Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļa vadītāja Ērika Gromule. Ekspertes norādīja, ka attālinātais darbs pēc būtības ir iespēja veikt savus darba pienākumus citā vietā, tomēr skaidri jānorunā nosacījumi un pamatprincipi šādi organizēta darba kvalitātes nodrošināšanai un rezultātu sasniegšanai. Darba devējs, ņemot vērā savas iestādes vajadzības, var noteikt atšķirīgu pieeju dažādās struktūrvienībās, ņemot vērā to darba specifiku, kā arī pieļaut elastīgāku pieeju darba laikam jeb noteikt, ka ir svarīgi strādāt noteiktu stundu skaitu, nevis pieprasīt veikt darbu konkrētās dienas stundās. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, vai darbiniekam ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums, lai varētu veikt darbu attālināti. Nepieciešamības gadījumā darba devējs un darbinieks par nepieciešamo atbalstu attālinātā darba veikšanai var vienoties atsevišķi. Diskutējot ar ekspertēm, arī Kurzemes pašvaldību vadītāji stāstīja par savu pieredzi attālinātā darba organizēšanā, kā arī norādīja, ka saredz nozīmīgu lomu attālinātajam darbam savās iestādēs arī turpmāk, jo īpaši dažādu sanāksmju rīkošanā, kur var izmantot “hibrīdu” pieeju, jeb iespēju piedalīties sanāksmē gan klātienē, gan attālināti.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 17.jūnija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
