Kultūras zīme “Latviskais mantojums” tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.
29. novembrī zīme pasniegta 18 saimniecībām:
- Rokdarbnieku kopa “Paukers”, Ventspils novads, Par Ances amatu prasmju daudzināšanu.
- „Rideļu dzirnavas”, Engures novads, Par dzirnavu materiālā mantojuma saglabāšanu un amatu prasmju daudzināšanu.
- Adītāja un audēja Regīna Kalniņa, Nīcas novads, Par Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzināšanu.
- Pinējs Pēteris Tutāns, Tukuma novads, Par pinēja amata daudzināšanu.
- SIA “Saldus maiznieks”, Saldus novads, Par maizes tradīciju daudzināšanu.
- Biedrība “EKC Suiti”, Alsungas novads, Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu .
- Brīvdienu māja Stūrīši – Branki, Dundagas novads, Par Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanu.
- Pāces vilnas pārstrādes fabrika, Dundagas novads, Par vilnas pārstrādes amata uzturēšanu un daudzināšanu.
- Skalu pinumu meistare Inta Bendrupa, Jelgavas novads, Par skalu grozu pinumu amata daudzināšanu.
- Biedrība “Ūdenszīmes”, Jēkabpils novads, Par pļavu daudzināšanu.
- Jaunpils Amatu māja, Jaunpils novads, Par amatniecības prasmju daudzināšanu.
- Aušanas un rokdarbu darbnīca „Ozolkalna klēts”, Madonas novads, Par aušanas prasmju daudzināšanu.
- Viesnīca „Meke” , Salacgrīvas novads, Par mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai.
- Mājražotāji “Cēsu maize”, Cēsu novads, Par speltas maizes daudzināšanu.
- SIA “Kainaiži Birzī”, Smiltenes novads, Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula.
- „Siguldas Spieķu darbnīca”, Siguldas novads, Par Siguldas spieķa darināšanas tradīciju uzturēšanu.
- Līvānu stikla pūtēju darbnīca, Līvānu novads, Par amatu prasmes – stikla pūšanas – tradīciju daudzināšanu.
- Lauku māja “Upenīte”, Aglonas novads, Par tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanu.
Kultūras zīme “Latviskais mantojums” apmeklētājam norāda, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 106 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Vairāk par zīmi “Latviskais mantojums“.
Informācijas avots par kultūras zīmju pasniegšanu: “Lauku ceļotājs”
Par projektu:
Projekts “Industriālais mantojums tūrisma attīstībai”, kas tiek realizēts INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas ietvaros, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt. Nepilnu divu gadu laikā Latvijā jau ir atjaunoti un notiek darbs pie Zilākalna un Aizputes ūdenstorņa, Airītes stacijas, Baložu dzelzceļa, Kuldīgas industriālā mantojuma torņa, Jaunpils dzirnavām, kā arī Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvokļa. Kopumā Latvijā un Igaunijā ar projekta finansiālo atbalstu tiks uzlaboti 25 industriālā mantojuma objekti.
Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:
facebook.com/industrialheritagefortourism
Papildus informācija:
Jana Kalve, Kurzemes plānošanas reģiona Projekta „Industriālais mantojums” vadītāja, mob. 29524558, e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv, www.kurzemesregions.lv
Šis dokuments atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.