Atgriezties atpakaļ pagātnē un pilnībā izprast baltu sentautu dzīvesveidu mums diemžēl nav iespējams. Šodien to labāk palīdz uztvert liecības, kas stāsta par to tradīcijām un ir saglabājušās kopš balti sāka apdzīvot mūsdienu Latvijas teritoriju. Vieni no izcilākajiem piemēriem, kuri sniedz šādu iespēju ir pilskalni, kas senāk bija prestiži novada centri ar spēcīgiem nocietinājumiem. Pilskalns pats par sevi ir kalns uz kura agrāk mūsu senči sāka veidot apmetņu vietas. 1.-2. gadu tūkstoša mijā pr.Kr. ap pilskalniem tika veidoti gan vaļņi, gan grāvji, gan nostādinājumi, kas kalpoja kā aizsarglīdzekļi pret iebrukumiem. Pilskalni pildīja ne tikai militāru funkciju, bet arī tika izmantoti kā vieta, kur norisinājās tautas sapulces, maiņas darījumi un citas sociāli nozīmīgas darbības. Pie dažiem pilskalniem atradās arī priekšpilis un senpilsētas, kuras apdzīvoja zemāka ranga ļaudis. Celtņu būvniecībā pārsvarā tika izmantots koks un māls, jo akmens piļu veidošanā aizsākās vēlāk (13.gs.). Pilskalnu būvniecības sākums Latvijas teritorijā vērojams vēlajā bronzas laikmetā (~9.-8.gs.pr.Kr.), taču to uzplaukums no 5.-8.gs.
Pašlaik Latvijā ir atklāti un tiek aizsargāti aptuveni 570 pilskalnu, taču jaunatklāto pilskalnu skaits aizvien aug. Nelielu daļu no tiem un to senās vēstures iespējams ieraudzīt arī caur mūsdienu prizmu. Lai iepazītu kā pilskalni agrāk tika apdzīvoti, talkā nāk gan dažādas tehnoloģijas, gan citi radoši risinājumi, kas spēj mums radīt šo priekšstatu.
Piemēram, Mežotnes pilskalnā izveidota SAN aplikācija, kurā interesentus sagaida Madis un Zīle – trīsdimensiju telpiskie objekti. Tie ietērpti seno zemgaļu arheoloģisko tērpu rekonstrukcijās un ar viedtālruņa palīdzību skatāmi uz pilskalna fona.
Iepretim Tērvetes pilskalnam izbūvēta 12.gs. koka pils rekonstrukcija, kurā izvietots arī plašs eksponātu klāsts ar dzelzs laikmeta zemgaļu rotām, bruņojumu, saimniecības un sadzīves priekšmetiem. Līdzīgi arī Kartavkalnā izbūvēta seno zemgaļu apmetnes vīzija.
Pie Talsu un Asotes pilskalniem izvietoti caurspīdīgi stikla stendi ar koka pils kontūras atveidojumu, caur kuru lūkojoties tiek uzburta pilskalna ainava ar koka pili uz tā.
Skrundas pilskalna pakājē nesen uzstādīts pilskalna makets, kurā telpiski, ar reljefa palīdzību, attēlots pilskalns un tā apkārtne. Tas tematiski izceļ vietas kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību – kopš mūsu ēras 2.gs. šeit dzīvojušas rietumbaltu kuršu priekšteči un tā reiz bijusi pilsnovada centrs, kuru pārvaldījuši kuršu ķoniņi – Jēkabs Sigitars, Ērmanis Pilāts, Santiķis un Veisens. Par godu Skrundas 750.gadadienai pilskalna parkā tika izvietoti stilizēti ķoniņu krēsli, kas arī atveidoti maketā.
Grobiņas pilskalnam, noskenējot QR kodu informācijas stendā, pieejams video gids, kas interesentus izved izzinošā ekskursijā pa Grobiņas arheoloģisko ansambli.
Ieeju Embūtes senlejā simbolizē stilizētas senlejas vārtu zīmes – 2 kuršu zobeni –kuršu vadoņu tēlu Induļa un viņa drauga Pūdiķa atstātie zobeni un vairogi, katrs savā ceļa pusē, kas sargā ceļu, kurš ved uz Embūtes senleju un Joda leju. Zobeni rada mītisku noskaņu un joprojām norāda uz diženo kuršu klātbūtni. Joda dambī pie Embūtes pilskalna apmeklētājus sagaida arī Induļa un viņa izredzētās Ārijas koka figūras, kas vēstī par seno mīlasstāstu.
Visiem interesentiem, kam ir vēlme apskatīt, izzināt un palūkoties uz vēstures notikumiem bagātiem pilskalniem no mūsdienu skatpunkta, mēs esam sagatavojuši maršrutu ar ievērojamākajiem pilskalniem Rietumkurzemē:
Maršruts pieejams:
https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1YuOYXwiv6ovpq4ApmIzb5ZhtT9md–Rp&usp=sharing
Vairāk informācijas par kultūras maršruta “Baltu ceļs” tūrisma objektiem meklē mājaslapā www.baltucels.lv.
Maršruts “Baltu ceļš” tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (”Izzini Baltus”) atbalstu.
Autori: Kristers Leitlands, Alise Lūse
Foto: Alise Lūse
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī rakstu saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Vairāk informācijas: www.baltukelias.lt
