19. un 20. augustā Dienvidkurzemē aicinām uz pirmo festivālu “Bandava”, ko turpmāk iecerēts tematiski veltīt kuršiem un to dzīvei vēlajā dzelzs laikmetā. Šogad tajā būs apvienota Latvijas smagās mūzikas programma un Senais ciems, kurā darbosies vēstures rekonstrukcijas klubi un amatu meistari.
Festivāla apmeklētājiem tā būs tikšanās ar Latvijas laukiem mūsdienās – grantēts pievedceļš, autostāvvieta un telšu pilsētiņa pļavā, Kurzemes augusta noskaņa. Savukārt, pašā notikuma vietā – tikšanās ar procesā esošu ieceri par seno Kursu, kā arī iespēja līdzdarboties un iegūt kādas jaunas iemaņas vai zināšanas. Noslēgumā naktī – arī kāds mākslinieku veidots ugunīgs pārsteigums.
Brīvdabas saiets notiks Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta “Upīšu” teritorijā, kur pērn trīs sabiedrisko organizāciju kopdarba rezultātā pakāpeniski uzsākta kultūrvieta “Bandava” (bandava.lv) jeb kuršu sēta. Kontekstam minams fakts, ka šis lauku apvidus ir piederīgs kādreizējai Bandavai, kas ir viena no vēlā dzelzs laikmeta kuršu zemēm. Proti, 13. gadsimtā kuršu teritorijas administratīvo vienību skaits bija pieaudzis līdz deviņām. Lielākā no kuršu zemēm tolaik bija Bandava, kas robežojās ar Ventavas, Piemares, Duvzares un Cekļa zemēm. Ar “Bandavu” iecerēts vairot un padziļināt plašākas sabiedrības interesi par vēsturi, Latvijas kultūras saknēm, mitoloģiju, kā arī radīt saskarsmes iespēju ar dzīvo vēsturi un piedāvāt iespējas apgūt jaunas iemaņas. Vīzija saistīta ar Dienvidkurzemei raksturīgo vērtību, tradīciju un kultūrvides saglabāšanu. Idejas autoru un īstenotāju mērķis ir izveidot pastāvīgu un ilgtspējīgu dzīvās vēstures un pasākumu norises vietu, radot iespējami autentisku vidi un aktīvās / līdzdalīgās saskarsmes iespējas ar kultūras mantojumu.
Savukārt festivālu “Bandava” iecerēts izveidot un iedzīvināt par tematisku ikgadēju pasākumu. Pirmais pasākums ilgs divas dienas. Piektdien, 19. augustā, notiks koncerts, savukārt sestdien, 20. augustā, – programma visas dienas garumā no pulksten 10, kad būs atvērts Senais ciems, kurā rosīsies dzīvās vēstures rekonstrukcijas klubi no Latvijas un Lietuvas. Pievakarē sāksies koncerts, kurā piedalīsies smagās mūzikas grupas no Latvijas.
Sestdien pa dienu klētī notiks dažas tematiskie stāstījumi (sākums pulksten 11), piemēram, Dr.hist. Artūrs Tomsons (“Latvijas Arheoklubs”) iepazīstinās ar kuršu ieročiem, bruņojumu un kaujas taktiku, Laura Aksika stāstīs par apģērbu senajā Kursā (rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupa SENZEME), Gatis Kalniņš (Latvijas vēstures izzināšanas entuziasts, latvijas-pilskalni.lv uzturētājs) – par Kurzemes senvietām, Mārtiņš Tiltnieks – par dūdām un dūdām Latvijā, to spēlēšanas tehniku – un sniegs arī paraugdemonstrējumus (grupa OBSCURUS ORBIS). Apmeklētāji varēs izmēģināt spēlēt dūdas. Senajā ciemā darbosies podniekmeistars Einārs Dumpis, kurš pārzina Vidzemes tradicionālo podniecību un senos bezripas un ripas keramikas izgatavošanas paņēmienus. Tā ir iespēja uzklausīt zinoša meistara interesantu stāstu par to, kā darināti trauki, un redzēt podnieku darbībā. Noteiktā laikā būs arī iespēja pamēģināt paša rokām izveidot māla trauku.
Pēcpusdienā notiks biedrības “Exercitus Rigensis” rīkots seno baltu karavīru paraugdemonstrējumi un noteiktos laikos būs arī citi cīņu paraugdemonstrējumi, darbosies eksperimentālās arheoloģijas darbnīca, iespēja pataustīt un piemērīt tā laika lietas, kā arī iesaistīties spēlēs, piemēram, spēku spēlēs, cirvja un šķēpa mešanas turnīrā.
Pasākuma informatīvā un izglītojošā daļa notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un “Latvijas Valsts meži” Kurzemes kultūras programmas 2022 atbalstu.
Par grupām. Šovasar uz jaunās skatuves varēs redzēt izlasi no Latvijas metāla skatuves un arī INOKENTIJU MĀRPLU, kura skanējumā mūsdienās savijušies dažādi žanri. Uzstāsies folka / drūmmetāla grupa DRUUN, drūmmetāla klasiķi FRAILTY, ekstrēmā metāla grupas DEODIUM, DARRVA un PRETERNATURAL, savukārt folkmetālu pārstāvēs kurzemnieki – grupa RYVENDIR no Liepājas. Sestdien uz skatuves kāps folkroka grupa SYMBOLIC, kas cieši saistīta ar “Bandavai” tuvējo ģleznaino mazpilsētu Aizputi.
Praktiskā informācija
Gan Aizpute, gan festivāla norises vietai tuvējā Kazdanga tālākiem festivāla viesiem var kļūt par interesentu jaunatklājumu vai atkaltikšanos – tās ir vietas ar raksturu un saistošiem apskates (gan kultūrvēsturiskiem, gan dabas) un atpūtas objektiem.
Uz festivālu var iegādāties divu dienu biļeti vietnē ticketshop.lv (ņemot vērā vietas specifiku un to, ka tā ir tapšanas stadijā, biļešu skaits ir limitēts). Iepriekšpārdošanā ir pieejamas arī vienas dienas biļetes tikai sestdienas pasākumam.
Bērniem līdz 12 gadu vecumam (ieskaitot) ieeja festivālā vecāku pavadībā ir bez maksas.
Tā kā pasākums ilgs divas dienas, apmeklētāji var nakšņot telšu pilsētiņā. Tā atrodas festivāla teritorijā un pieejama bez papildu maksas.
Festivāla teritorijā, ieskaitot telšu pilsētiņu, aizliegts ienest jebkādus dzērienus. Izņēmums, kuru drīkst ienest, ir dzeramais ūdens, kas nav stikla pudelēs.
Bezmaksas autostāvieta atrodas ārpus festivāla teritorijas pļavā (pavisam netālu no norises vietas).
Festivāls ir draudzīgs mājdzīvniekiem (suņiem), taču to turētājiem par dzīvnieku ir atbildīgi jārūpējas.
Ieskatam publikācijas par “Bandavu”:
- Raidījums “Te”, 10. sezona. 4. sērija (sižets par Bandavu no 3:30 min.): https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.01.2022-te-10-sezona-4-serija.id248989
- LSM un Latvijas Radio: “Aizputes pusē entuziasti veido dzīvās vēstures muzeju par seno kuršu dzīvi “Bandava”” https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizputes-puse-entuziasti-veido-dzivas-vestures-muzeju-par-seno-kursu-dzivi-bandava.a459981/
Tā kā pasākums ilgs divas dienas, apmeklētāji var nakšņot telšu pilsētiņā. Tā atrodas festivāla teritorijā un pieejama bez papildu maksas.
Festivāla teritorijā, ieskaitot telšu pilsētiņu, aizliegts ienest jebkādus dzērienus. Izņēmums, kuru drīkst ienest, ir dzeramais ūdens, kas nav stikla pudelēs.
Bezmaksas autostāvieta atrodas ārpus festivāla teritorijas pļavā (pavisam netālu no norises vietas).
Festivāls ir draudzīgs mājdzīvniekiem (suņiem), taču to turētājiem par dzīvnieku ir atbildīgi jārūpējas.
