Projekta Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001
Projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” (Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001) ietvaros 2026. gada 29. janvārī un 5. februārī Kandavas Jauniešu iniciatīvu centrā “Nagla” notika divu dienu Sarunvežu mācības, kurās piedalījās 23 dalībnieki no sešām Latvijas pašvaldībām — Ventspils novada, Tukuma novada, Talsu novada, Jelgavas novada, Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas. Mācības organizēja Kurzemes plānošanas reģions, un vadīja Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS treneres Lauma Žubule un Inga Pāvula.
Mācību galvenais mērķis bija attīstīt pašvaldību darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu un sociālo darbinieku spēju vadīt dialogu — sarunu, kas veicina savstarpēju uzticēšanos, sadarbību un izpratni starp dažādām pusēm. Dialoga metode ir īpaši nozīmīga darbā ar jauniešiem, kopienu stiprināšanā un sarežģītu vai konfliktējošu situāciju risināšanā pašvaldību ikdienā.
Pirmajā dienā tika aplūkota dialoga filozofija un tā pamatjēdziens: vārds “dialogs” cēlies no grieķu valodas — dia (caur) un logos (vārds, iemesls) — un mūsdienu izpratnē apzīmē cieņpilnu sarunas veidu, kurā cilvēki klausās, sadzird un domā kopā, nevis cenšas uzvarēt vai pārliecināt. Dalībnieki iepazinās ar dialoga atšķirību no debatēm, diskusijas un konsensusa meklēšanas, kā arī ar dialoga izcelsmi.
Pēcpusdienā tika aplūkota dialoga apļa struktūra un norises process pēc TIME OUT metodes. Dalībnieki uzzināja, ka dialoga aplis parasti ietver trīs posmus: ievadu (savstarpējā iepazīšanās, noteikumu izrunāšana, drošas telpas veidošana), dialoga padziļinājumu (atklāta saruna par tēmu, dažādu viedokļu un pieredžu pētniecīga izzināšana) un noslēgumu (kopīga refleksija par gūtajām atziņām un pateicība). Tika skaidrota arī sarunveža loma — vadīt grupu no sākuma līdz beigām, nodrošinot, lai visiem dalībniekiem ir vienlīdzīga iespēja izteikties, vienlaikus regulējot savu līdzdalību starp neitralitāti un aktīvu iesaisti. Diena noslēdzās ar dialoga apļu praktizēšanu un refleksiju, un dalībnieki saņēma mājasdarbu — patstāvīgi vadīt dialogu savā darba vidē līdz nākamajai apmācību dienai.
Otrajā dienā dalībnieki dalījās pieredzē par to, kā veicās ar patstāvīgi vadītajiem dialoga apļiem, kas izdevās un kas sagādāja grūtības. Pēc tam tika turpināta sarunveža kompetenču attīstīšana, pievēršoties praktiskiem treniņiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta dialoģisko jautājumu uzdošanai — kā formulēt atvērtus, pētošus, reflektējošus, iekļaujošus un padziļinošus jautājumus, nevis slēgtus vai vadošus. Dalībnieki trenēja šo prasmi pāru sarunu uzdevumos. Tāpat tika apspriesta klusējošo dalībnieku iesaistīšana un dominējošo runātāju vadīšana.
Atsevišķs bloks tika veltīts sarežģītu situāciju vadīšanai — kā rīkoties, ja dialogā izcēlies konflikts vai domstarpības, kā strādāt ar spēcīgām emocijām apdomīgi un smalkjūtīgi, un kā izkļūt no “strupceļa”, kad saruna apstājusies. Dalībnieki apsprieda konkrētus scenārijus un izspēlēja simulācijas mazās grupās.
Dienas pēdējā daļa bija veltīta dialoga plānošanai un organizēšanai — kā sarunvedis sagatavojas konkrētam dialoga aplim: formulē mērķi un tēmu, uzrunā dalībniekus, iekārto telpu, izveido laika plānojumu un scenāriju.
Apmācību dalībnieki ļoti augstu novērtēja apmācību kvalitāti un lektoru vadītprasmi. Kā galvenās iegūtās iemaņas dalībnieki minēja dialoga apļa vadīšanu, dialoģisko jautājumu uzdošanu un aktīvo klausīšanos. Kā galveno tālākās attīstības vajadzību dalībnieki norādīja praksi, un izskanēja ieteikumi mācības piedāvāt arī pašvaldību vadošajiem darbiniekiem, kā arī organizēt mācībām turpinājumu.
Šī aktivitāte ir tikai viens no pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumiem, kas tiek organizēti projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” (Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar visiem plānošanas reģioniem un tā mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības finansējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros.
Vairāk par projektu var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Zane Meldrāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Projekta vadītāja
mob.+371 29206098
zane.meldraja@kurzemesregions.lv
