Šī gada 24.februārī uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi attālināti pulcējās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru A.T. Plešu pārrunātu aktuālos jautājumus par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas procesu, kā arī iepazītos ar citām ministrijas prioritātēm un tuvākajā laikā plānotajām iniciatīvām.
Vides un reģionālās attīstības ministrs A.T.Plešs informēja klātesošos par VARAM īstenoto Atbalsta programmu pašvaldībām, kas ir daļa no ministrijas ekonomikas atveseļošanas plāna Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai 2021.gadā. Ministrs norādīja, ka šobrīd pašvaldības var aizņemties kopumā 11 dažādiem mērķiem, katru mēnesi iesniedzot augstas gatavības projektus. Pieejamais finansējums kopumā 150 miljonu eiro apmērā ekonomikas sildīšanai reģionos un COVID-19 seku mazināšanai var tikt izlietots transporta infrastruktūras attīstībai, ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, izglītības iestāžu nodrošināšanai atbilstoši higiēnas prasībām, pašvaldības attālināto pakalpojumu attīstībai, iedzīvotāju īpašuma pievienošanai centralizētajiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem. Šiem mērķiem 2021.gadā pievienota arī infrastruktūras pielāgošana pašvaldību reformai, īres dzīvokļu būvniecība ārpus Rīgas plānošanas reģiona, jo tas ļautu reģioniem piesaistīt jaunus speciālistus, meliorācijas sistēmu attīstība, kā arī lielu investīcijas būvprojektu izstrāde. Ministrs arī uzsvēra, ka šajā gadā pašvaldībām būs iespēja saņemt atbalstu tiltu infrastruktūrai, kas pērn nebija iespējams. Attīstības padomes locekļi norādīja uz nepieciešamību sniegt iespēju pašvaldībām programmas ietvaros aizņemties finansējumu arī kultūras objektiem. Ministrs skaidroja, ka šogad par šādu mērķi Atbalsta programmas pašvaldībām ietvaros Valdību veidojošās koalīcijas partijām nav izdevies vienoties, tomēr ministrija turpināšot rosināt programmas mērķos iekļaut arī sporta un kultūras būves.
Ministrija turpina arī darbu pie programmas rindu mazināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs, kas paredzētu gan esošo iestāžu pielāgošanu, gan arī jaunu iestāžu būvniecību. Kopumā šim mērķim esot mobilizēti aptuveni 150 miljoni eiro, un VARAM to vērtē kā labu iniciatīvu, jo 2020.gadā rindu uz vietām pirmsskolas iestādēs, kuru veido kopumā 10 000 gaidošo visā valstī, esot izdevies mazināt par aptuveni 25%.
Sēdes turpinājumā Attīstības padomes locekļi interesējās par Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanas procesa aktualitātēm, tai skaitā Pašvaldību likuma virzību izskatīšanai Saeimā un neskaidrībām ar plānoto administratīvo reģionu robežām. Ministrs informēja, ka šobrīd aktīvs sagatavošanās darbs norit pašvaldībās un ministrija sniedz savu atbalstu un konsultācijas. A.T.Plešs arī norādīja, ka Pašvaldību likums drīzumā tiks izskatīts Ministru kabinetā un tad virzīts uz Saeimu, kur, visticamāk, sagaidāmas daudz diskusiju, līdzīgi tika komentēts arī neskaidrais administratīvo reģionu robežu jautājums. Ministrs gan izteica cerību, ka Pašvaldību likums varētu tikt apstiprināts līdz gada beigām.
Attīstības padomes locekļus interesēja arī jautājums par ministrijas rīcību, ja pirmais gaidāmais Satversmes tiesas nolēmums 12.martā par ATR neatbilstību Satversmei un, konkrēti, Eiropas vietējo pašvaldību hartai pēc Limbažu un Ikšķiles domju pieteikumiem būs pozitīvs. Ministrs norādīja, ka nevar paredzēt, kāds būs Satversmes tiesas spriedums, tomēr tas neietekmēšot ATR virzību kopumā, bet gan tikai atsevišķas apstrīdētās likuma normas, turklāt ministrija uzskata, ka visas nepieciešamās darbības ir veikusi, tai skaitā organizējot diskusijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem gan klātienē, gan arī Saeimā.
Attīstības padomes locekļi un ministrs diskutēja arī par plānotajām pašvaldību domes vēlēšanām 5.jūnijā un gatavošanos tām. Lai arī izskanēja jautājums, vai, ņemot vērā esošo situāciju, šīs vēlēšanas nebūtu nepieciešams pārcelt uz vēlāku laiku, tomēr gan Attīstības padomes locekļi, gan ministrs kopumā vienojās, ka ar COVID-19 ir jāmācās sadzīvot un vēlēšanām izvēlētajā datumā ir jānotiek, kā plānots, to liecinot arī citu valstu pieredze. A.T.Plešs arī norādīja, ka potenciālie kandidāti savus vēlētājus var sasniegt, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus un veidus, ja nebūs iespējas tikties klātienē.
Sēdes noslēgumā tās dalībnieki noklausījās arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāves Indras Muižnieces prezentāciju par Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Ceļu infrastruktūras uzlabošana labu reģionālo centru savienojumu nodrošināšanai un darbaspēka mobilitātes veicināšanai pierobežas teritorijā” īstenošanu Kurzemē. Programmas ietvaros Kurzemes reģionā tika sakārtots ceļa posms Ezere – Embūte –Grobiņa (P106) gandrīz 14 kilometru garumā, tai skaitā arī veikta Zaņas tilta rekonstrukcija. Pēc Attīstības padomes jautājumiem par līdzīgām iespējām šajā gadā, I.Muižniece gan norādīja, ka Latvijas – Lietuvas sadarbības programmas ietvaros finansējums šādiem mērķiem gan neesot vairs paredzēts.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 9.decembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
