Šī gada 4.novembrī uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi attālināti pulcējās Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai diskutētu ar veselības ministri Ilzi Viņķeli par aktuālo informāciju veselības aprūpē un pakalpojumu pieejamībā reģionos, kā arī kopā ar Slimību profilakses un kontroles centra Kurzemes reģiona vecākajām epidemioloģēm pārrunātu aktualitātes saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatības pieaugumu un sadarbību ar pašvaldībām drošības pasākumu ieviešanai.
Sēdes sākumā veselības ministre I.Viņķele iepazīstināja ar aktuālo situāciju saistībā ar COVID-19 izplatību valstī. Ministre norādīja, ka pēc viņas rīcībā esošās jaunākās informācijas šobrīd stacionāros atrodas 240 ar COVID-19 inficējušies cilvēki, no tiem pēdējās diennakts laikā no jauna stacionēti 24, savukārt no slimnīcām izrakstījušies ap 30 cilvēku. Diskutējot par slimnīcu kapacitāti COVID-19 inficēto uzņemšanā, ministre norādīja, ka ir būtiski, lai stacionēto cilvēku skaits valstī nebūtu lielāks par 500 cilvēkiem, jo tādā gadījumā, lai turpinātu uzņemt ar COVID-19 inficētos cilvēkus, būtu jāpārtrauc plānveida pacientu ārstēšana. Ministre skaidroja, ka kopumā visās slimnīcās gan Rīgā, gan reģionos varētu nodrošināt vēl 200 – 250 gultasvietu, tomēr liela nozīme ir arī ārstniecības personāla pieejamībai. Kā rezerves variants tiek izskatīta arī brīvprātīgo iesaistīšana ar COVID-19 inficēto ārstēšanā, un ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību ir sagatavojusi sarakstu ar 200 brīvprātīgajiem.
Runājot par iespējamā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, ministre norādīja, ka ir jādomā par rīcību, lai nepieļautu situāciju, kad ar COVID-19 inficējušos skaits, kuri ārstējas slimnīcās pārsniedz 500 cilvēku. Lēmums, kas piektdien, 6.novembrī, būs jāpieņem Ministru kabinetam, nebūs viegls, turklāt jābūt skaidrībai par to, kādas atbalsta iespējas tiks piedāvātas tām nozarēm un strādājošiem, kuru ienākumus ārkārtas situācijas izsludinātie ierobežojumi skars. Ārkārtas situācija gan nenozīmē, ka jāpārtrauc ambulatorā aprūpe, jo tas, kā ministre norāda, ir atkarīgs no vairāku elementu komponentēm. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka, pārtraucot ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, tiek vērtēts, cik konkrētais pakalpojums ir nozīmīgs sabiedrības veselības saglabāšanai un nodrošināšanai. I.Viņķele arī uzsvēra, ka būtu nepieciešams mazināt cilvēku pulcēšanās skaitu pasākumos, kā arī izskatīt vairākus rīcību modeļus sabiedriskās ēdināšanas ierobežošanai – slēgt pavisam, gatavot tikai ēdienu līdzņemšanai vai noteikt būtiskus darba laika ierobežojumus.
Tāpat veselības ministre atgādināja par katra cilvēka personīgo atbildību COVID-19 izplatības mazināšanā. Atsaucoties uz infektologu Ugu Dumpi, I.Viņķele norādīja, ka, ja aptuveni 85% iedzīvotāju jau šobrīd ievērotu savu salīdzinoši mazo pienākumu daļu – valkātu maskas, ievērotu 2 metru attālumu un mazāk dotos sabiedriskās vietās, tad varētu ātrāk tikt galā ar COVID-19 izplatības pieaugumu.
Sēdes turpinājumā Slimību profilakses un kontroles centra Kurzemes reģiona vecākā epidemioloģe Jeļena Mundeciema stāstīja par aktuālo situāciju ar COVID-19 izplatību Ziemeļkurzemē. Kā norādīja epidemioloģe, kopumā bijuši daži COVID-19 uzliesmojumi atsevišķās ārstu praksēs, jo medicīnas personāls nav ievērojis epidemioloģiskos drošības pasākumus, rūpnīcās, reģionālo slimnīcu nodaļās un valsts sociālās aprūpes centros, kurus izdevies samērā ātri un veiksmīgi lokalizēt. Viņa pateicās pašvaldībām par iesaistīšanos situāciju risināšanā un veiksmīgo sadarbību, kā arī uzsvēra, ka ir būtiski mācīties no katras situācijas.
Epidemioloģe arī skaidroja, ka lielākie riski pastāv lielos darba kolektīvos, tāpēc uzņēmējiem, mācoties no jau esošās pieredzes, būtu jāpārdomā sava darbība un jāpārkārto darbs, lai pēc iespējas mazinātu iespējas darbiniekiem neformāli pulcēties un maksimāli nodalītu dažādu cehu, nodaļu darbu. Kā labo piemēru situācijas risināšanā viņa minēja inficēšanās ar COVID-19 konstatēšanu vienā no kāda Kuldīgas bērnudārza grupām, un, pateicoties tam, ka visas bērnudārza grupas bija nodalītas cita no citas, infekcija neizplatījās. J.Mundeciema norādīja, ka infekciju var pārvaldīt, ja dara pareizas lietas pareizā laikā un ar pareizām metodēm. Viņa arī atgādināja par ikviena atbildību un to, ka būtiski ir sadarboties ar SPKC pārstāvjiem, lai varētu sekmīgi izsekot līdzi slimības izplatības ķēdei un to ierobežot.
Sēdes noslēgumā tika pārrunāti arī citi Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomei būtiski jautājumi, kā aktuālā ceļu saraksta pārskatīšana prioritārā pasākuma 2021.-2023.gadam “Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai” ietvaros, atbilstoši VARAM aicinājumam un KPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes aktualitātes, sadarbības un reģionālas nozīmes projektu iekļaušana jaunajā Attīstības programmā. Plānots, ka Attīstības programma varētu tikt nodota sabiedriskajai apspriešanai 2021.gada februārī vai martā, bet gala versija sagatavota nākamā gada maijā.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 4.novembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
