Šī gada 9.decembrī attālināti uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi pulcējās Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai diskutētu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani par apstiprināto valsts civilās aizsardzības plānu un civilās aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildi ārkārtējās situācijas un Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos.
Valsts civilās aizsardzības plāns tika apstiprināts šī gada 26.augustā, un, kā skaidroja VUGD pārstāvis M.Baltmanis, to izstrādājot, ņemtas vērā dažādas vadlīnijas un rekomendācijas no visas pasaules, tai skaitā Apvienoto nāciju organizācijas katastrofu riska mazināšanas ietvars 2015 – 2030, Eiropas Komisijas rīcības plāns SENDAI ietvara katastrofu riska mazināšanai 2015 – 2030 un citi. Tāpat mainīta pieeja valsts civilās aizsardzības plāna izstrādē, balstot to uz risku izvērtējumu.
Izvērtējot dažādu risku varbūtības līmeni un to iespējamo seku līmeni visā Latvijas teritorijā, kā augsts risks ar potenciāli smagām sekām novērtētas epidēmijas, sadales elektrotīklu bojājumi, vētras un krasas vēja brāzmas, vējuzplūdi, kā arī bioloģisko vielu negadījumi un aviācijas nelaimes gadījumi ar gaisa kuģi. Kā ļoti augsts risks, bet ar zemu varbūtības pakāpi, toties katastrofālām sekām novērtēti hidrotehnoloģisko būvju pārrāvumi – Daugavas HES un bīstamu ķīmisko vielu noplūdes no kuģiem. Kā vidējs risks, bet ar augstu varbūtības līmeni novērtētas epizootijas, pali un plūdi, kā arī karstums un apledojums. Starp nozīmīgiem riskiem ar ļoti augstu ticamības līmeni un nozīmīgām sekām norādīti arī mežu un purvu ugunsgrēki.
Kā norādīja VUGD pārstāvis, Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēti uzdevumi arī pašvaldībām. Būtiskākā no pašvaldības atbildībām ir iedzīvotāju evakuācija, kur pašvaldībām paredzēts nodrošināt izmitināšanas un pulcēšanās vietas, transportlīdzekļu, uztura un dzeramā ūdens nodrošinājumu. Ņemot vērā pašvaldību iesaisti Valsts civilās aizsardzības plāna īstenošanā, šobrīd tām, izvērtējot aktuālos apdraudējumus savās teritorijās, līdz nākamā gada aprīlim jāsagatavo civilās aizsardzības plāni.
Diskutējot par pašvaldību sadarbību civilās aizsardzības jomā pēc administratīvi teritoriālas reformas (ATR) īstenošanas, radās neizpratne par turpmāko civilās aizsardzības komisiju skaitu. VUGD pārstāvis skaidroja, ka šobrīd valstī izveidotas 36 civilās aizsardzības komisijas, bet pēc ATR īstenošanas plānots, ka civilo aizsardzības komisiju skaits būs 42, to pielāgojot plānotajam pašvaldību skaitam pēc ATR. Sēdes dalībnieki norādīja uz pretrunu, jo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25.punkts cita starpā paredz, ka pēc 2021.gada 1.jūlija Liepājas valstspilsētas pašvaldībai jāsadarbojas ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldībai – ar Ventspils novada pašvaldību, veidojot kopīgas sadarbības institūcijas, t.sk. civilās aizsardzības jomā, kas nozīmē, ka civilo aizsardzības komisiju skaits varētu būt cits. Sēdes dalībnieki vienojās, ka civilās aizsardzības jautājums par savstarpējo sadarbību un nosacījumiem civilās aizsardzības komisiju izveidē pēc ATR vēl būtu diskutējams, lai visos regulējumos un normatīvajos aktos civilo aizsardzības komisiju skaitam un to veidošanas nosacījumiem būtu vienots skatījums.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā tika diskutēts arī par jauno administratīvo reģionu atbildību un kompetenci civilās aizsardzības plānošanā un nodrošināšanā. VUGD ieskatā, administratīvie reģioni varētu koordinēt plūdu pārvaldības plāna īstenošanu reģionā, reģionāla mēroga civilās aizsardzības mācību organizēšanu, kā arī iedzīvotāju evakuāciju, ja tā nepieciešama vairākās reģiona pašvaldībās.
Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki arī norādīja, ka, ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu, kā arī valstī esošās ārkārtas situācijas dēļ, civilās aizsardzības komisijā iesaistītajiem cilvēkiem jau šobrīd esot ļoti daudz darba, tāpēc termiņš – sagatavot jaunos civilās aizsardzības plānus līdz nākamā gada aprīlim – būtu jāpārskata, kā reālistiskāku plāna izstrādes laiku norādot nākamā gada beigas. Viņi arī piebilda, ka būtu nepieciešama VUGD speciālistu iesaiste civilās aizsardzības plānu izstrādē. Atbildot, M.Baltmanis atzina, ka termiņu ir iespējams pagarināt, kā arī plānu izstrādāt civilās aizsardzības komisijas ietvaros, kur jau esot iesaistīti dažādu institūciju un jomu speciālisti. Viņš arī norādīja, ka VUGD noteikti iesaistīsies un palīdzēs, ja būs šāda nepieciešamība.
Sēdes noslēguma daļā Kurzemes pašvaldību vadība iepazinās un diskutēja par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmā 2021.-2027.gadam izvirzītajām prioritātēm un rīcības virzieniem. Šobrīd izstrādē esošajā Attīstības programmā noteiktas 8 prioritātes: aktīva sabiedrība, dinamiskas zināšanas, ilgtspējīga mobilitāte, izaugsmes ekonomika, kultūras potenciāls, pievilcīga dzīves vide, sociālā iekļaušana, zaļa un droša attīstība. Kurzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānotāja Indra Murziņa norādīja, ka turpinās darbs pie esošās situācijas apraksta un pašvaldību un reģiona administrācijas sagatavoto projektu ideju apkopošanas. Plānots, ka jaunās Attīstības programmas pirmā redakcija tiks sagatavota līdz nākamā gada aprīlim, lai to nodotu sabiedriskajai apspriešanai.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 9.decembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
