Šī gada 24.martā uz kārtējo attālināto sēdi pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki tikās ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vadību, lai iepazītos ar Eiropas Savienības fondu aktualitātēm. Savukārt ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vadību tika pārrunāti plānotie darbi uz valsts autoceļiem Kurzemes plānošanas reģionā 2021.gadā un nākamajos gados, investīciju programmas, kā arī aktualitātes saistībā ar investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome sēdē pieņēma arī lēmumu par jaunās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam 1.redakcijas apstiprināšanu un nodošanu publiskai apspriešanai.
Sēdes sākumā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa iepazīstināja sēdes dalībniekus ar aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē gan esošajā plānošanas periodā, gan arī iecerēm jaunajam plānošanas periodam ES fondiem turpmākajos gados. CFLA pārstāve norādīja, ka diskusijas un darbs pie politikas mērķiem un darbības programmām turpinās gan Latvijas, gan Eiropas Komisijas līmenī, tomēr Latvijai plānotais finansējums periodā no 2021. līdz 2027.gadam ir 5 miljardi eiro no četriem dažādiem fondiem, kā arī papildu 1,65 miljardi eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma laika posmā no 2021. līdz 2026.gadam. Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda un jaunā – Taisnīgas pārkārtošanās fonda – finansējums 5 miljardu eiro apmērā, ieskaitot valsts līdzfinansējumu, būs pieejams 6 politikas mērķiem: Sociālākai Eiropai, Zaļākai Eiropai, Savienotākai Eiropai, Viedākai Eiropai un Iedzīvotājiem tuvākai Eiropai, kā arī Taisnīgās pārkārtošanās fonda investīcijas. Savukārt Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 1,65 miljardu eiro apjomā plānots tādām komponentēm, kā Klimata pārmaiņas un ilgtspēja, Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Veselība, Ekonomikas transformācija un produktivitāte, kā arī Likuma varas stiprināšana.
Atskatoties uz paveikto plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam, Anita Beke, CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta Kurzemes reģiona nodaļas vadītāja, norādīja, ka no kopumā pieejamā finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā ir izsludinātas 176 atlases par 98% finansējuma jeb 4,35 miljardiem eiro un noslēgti 2004 līgumi. Lai apgūtu atlikušos 2% finansējuma jeb 544 miljonus eiro, šogad iecerēts izsludināt projektu konkursus ēku energoefektivitātes uzlabošanai, degradēto teritoriju attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai un citās jomās. CFLA pārstāves arī pateicās pašvaldībām par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, atgādināja par rūpīgu sekošanu līdzi interešu konflikta novēršanai un pareizam iepirkumu plānošanas procesam, kā arī novēlēja veiksmīgu un pozitīvu sadarbību nākotnē.
Sēdes turpinājumā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange iepazīstināja ar aktuālo informāciju par plānotajiem darbiem uz valsts autoceļiem Kurzemes plānošanas reģionā 2021.gadā, investīciju programmām un plānotajiem darbiem nākamajos gados. Viņš skaidroja, ka 2021.gadā Latvijas Valsts ceļiem, salīdzinot ar citiem gadiem, ir piešķirts vislielākais finansējums vairāk nekā 325 miljonu eiro apmērā, un būs izaicinoši iekļauties laika limitos, lai ieplānotos darbus varētu paveikt, ņemot vērā arī pērn gūto pieredzi ar virsmas apstrādi atsevišķos ceļa posmos. J.Lange norādīja, ka Kurzemē no plānotā finansējuma uzlabojumi tiks veikti 27 objektos, fokusējoties galvenokārt uz galvenajiem valsts autoceļiem un reģionālajiem ceļu posmiem. No investīciju programmas autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā šogad iecerēts sakārtot 8 reģionālo autoceļu posmus un vienu vietējas nozīmes autoceļu posmu. J.Lange arī skaidroja, ka, lai arī šogad Latvijas Valsts ceļiem piešķirtais finansējums ir samērā liels, tomēr tas nav pietiekams, jo būtu nepieciešami vismaz 600 miljoni eiro gadā, lai varētu veikt uzlabojumus arī vietējas nozīmes autoceļiem, kas šobrīd finansējuma trūkuma dēļ netiek pietiekami uzturēti.
Sēdes dalībnieki interesējās, kā Latvijas Valsts ceļiem sokas ar ieceri par ātrgaitas šoseju izveidi līdz 2040.gadam un kad to attīstīšana varētu tikt sākta Kurzemē. Atbildot uz jautājumu, J.Lange norādīja, ka ātrgaitas šoseju izveidi iecerēts sākt, tuvāko 4 – 6 gadu laikā pārveidojot Rīgas apvedceļu, ja tam tiks rasts finansējums, bet tālākie posmi uz Liepāju nav ne tuvāko 5, ne 7 gadu jautājums. Šobrīd finansējumu Rīgas apvedceļa pārbūvei iecerēts rast no Kohēzijas fonda, un ir pasūtīts Rīgas apvedceļa pārveides ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat sēdes dalībnieki diskutēja par joprojām neskaidro autoceļu posmu izvēli Kurzemē, kas tiks sakārtoti ar investīciju programmas finansējumu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Šo izvēli par konkrētu ceļu posmu sakārtošanu Kurzemes reģionā Latvijas Valsts ceļiem noteikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tikai daļēji ņemot vērā Kurzemes plānošanas reģiona iepriekš sniegtos priekšlikumus.
Sēdes noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome pieņēma lēmumu par jaunās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam 1.redakcijas apstiprināšanu un nodošanu publiskai apspriešanai. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Tās ir izvirzītas, balstoties uz Kurzemes reģiona ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, kā arī ievērojot pēctecību ar iepriekšējā perioda Attīstības programmu 2015. – 2020. gadam. Par prioritātēm un rīcībām Kurzemes plānošanas reģions iepriekš rīkoja plašas diskusijas, kur vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes turpmākai attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome lēmumprojektā par Attīstības programmas 2021.-2027.gadam 1.redakcijas apstiprināšanu un nodošanu publiskai apspriešanai vienojās iekļaut punktu par nepieciešamību turpināt diskusijas ar VARAM par piedāvātajiem kritērijiem pilsētu funkcionālo teritoriju noteikšanā, lai topošā Attīstības programma 2021.-2027.gadam būtu pēc iespējas vērsta uz visas Kurzemes teritorijas daudzpusīgu attīstību.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2021.gada 24.marta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Savukārt vairāk par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādi varat uzzināt mūsu mājas lapā.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
