Šī gada 23.septembrī Kuldīgā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ministrijas priekšlikumus par Iedzīvotāju valdēm pašvaldībās, administratīvo reģionu izveides principiem, kā arī metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki uzklausīja VARAM ministra padomnieka Madara Lasmaņa prezentāciju par Iedzīvotāju valdes veidošanu pašvaldībās. Ministrija iecerējusi, ka Iedzīvotāju valdes būtu noderīgs mehānisms iedzīvotāju interešu pārstāvības domē nodrošināšanai. Tās izskatītu un sniegtu domei priekšlikumus par pašvaldības kompetences jautājumiem, kas skar šīs teritorijas iedzīvotāju intereses. Ministrijas priekšlikums raisīja plašas diskusijas par vēl neskaidrajiem Iedzīvotāju valdes veidošanas principiem, kritērijiem un to, kā tiks izvēlēti to dalībnieki, kā arī to kompetenci un citiem jautājumiem. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi, diskutējot par VARAM vīziju iedzīvotāju valžu izveidei, rosināja to pārdēvēt par iedzīvotāju padomi, kas labāk raksturotu tās darbības būtību un kompetences līmeni. Tāpat izskanēja arī priekšlikumi, kā šīs iedzīvotāju aktivitātes veicināšanas formas pārstāvjus iecelt amatā, un ka šādas valdes sastāvā nevajadzētu būt politiķiem vai jau esošiem domes deputātiem.
Turpinājumā Kurzemes pašvaldību vadība tika iepazīstināta ar VARAM vīziju par administratīvo reģionu izveides principiem, pārvaldības modeli un funkcijām. M.Lasmanis pauda viedokli, ka esošajā modelī, kur šobrīd darbojas pašvaldību pārstāvji, nepieciešams palielināt valsts iesaisti, tāpēc jaunajā pārvaldības modelī iecerēts veidot jaunu institūciju, kuras padomē būtu pārstāvēti gan valsts, gan pašvaldību pārstāvji. Papildu administratīvajiem reģioniem varētu ne tikai saglabāt esošās, bet arī piešķirt plašākas funkcijas, tai skaitā paredzot arī finansējumu jaunajām funkcijām, kas tiktu pārņemtas no ministrijām vai citām valsts institūcijām. Šobrīd iecerēts, ka Satiksmes ministrija varētu administratīvajiem reģioniem uzticēt Valsts reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu (ceļu apsaimniekošanas finansējuma administrēšanu), tāpat tiktu paplašinātas reģiona funkcijas izglītības jomā, papildu jau esošajai pieaugušo izglītības koordinēšanai pievienojot arī profesionālo izglītību un darbu ar jaunatni, kā arī citas funkcijas, par kurām vēl diskusija turpināsies. Tāpat plānots, ka administratīvais reģions varētu pārņemt arī dažas pašvaldību funkcijas, piem., kultūras pieminekļu uzraudzību, sociālās aprūpes centru pārraudzību, civilo aizsardzību. Uzklausot VARAM, Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi ne tikai sniedza dažādus priekšlikumus jaunajām reģionu funkcijām, bet arī stingri norādīja, ka neatbalsta ministrijas piedāvāto sadalījumu – valsts (55%) un pašvaldību (45%) pārstāvības attiecību tā lēmējinstitūcijā, uzsverot, ka šī attiecība jāveido 50% pret 50%, lai saglabātu valsts un pašvaldību līdzsvaru lēmumu pieņemšanas procesā. Attīstības padome vienojās arī nosūtīt oficiālu vēstuli ministrijai, kur vēlreiz tiks uzsvērta līdzsvarotas valsts un pašvaldību iesaistes nozīme lēmumu pieņemšanā reģiona lēmējinstitūcijā tā sekmīgas darbības un attīstības veicināšanai.
Sēdes beigu daļā VARAM pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šulcs iepazīstināja klātesošos ar ministrijas izstrādāto metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai. Kā uzsvēra VARAM, rokasgrāmata, kas ir sagatavota ar mērķi – sniegt konkrētas norādes par darbībām, kādas jāveic jaunveidotajām (apvienotajām) pašvaldībām uzreiz pēc darbības sākšanas, kā arī citu noderīgu informāciju, ko ministrija apkopojusi, sadarbojoties un konsultējoties arī ar citām organizācijām. VARAM pārstāvis arī norādīja, ka rokasgrāmata ir atvērta tipa – tā tiks pēc vajadzības papildināta, uzklausot un ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus un pieredzi. Ministrija arī informēja, ka rokasgrāmatu iecerēts publicēt līdz šī mēneša 30.datumam, un pēc publiskošanas ministrija sagaida priekšlikumus tās uzlabošanai. Kurzemes pašvaldību vadītājiem un vadītāju vietniekiem arī bija vairāki jautājumi saistībā ar dažādu pašvaldību iestāžu pārstrukturizēšanu pēc jauno novadu izveides. Kā norādīja VARAM, jaunizveidotā novada pašvaldības sākotnējais uzdevums būs pārņemt un izvērtēt saņemto “mantojumu”, izveidot apvienošanās projektu, kā ietvaros arī tiktu izvērtēta esošo iestāžu efektivitāte un nepieciešamība tās restrukturizēt. VARAM arī uzsvēra, ka reformas mērķis ir nevis visu maksimāli mazināt, bet palielināt pašvaldību efektivitāti un produktivitāti. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi izteica vēlmi iepazīties ar rokasgrāmatu pēc tās izdošanas un sniegt savus priekšlikumus tās papildināšanai.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 23.septembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
