Šī gada 8.maijā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Kurzemes pašvaldību vadītāji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, lai pārrunātu sabiedriskā transporta sistēmas maiņu no 2021.gada un autoceļu apsaimniekošanu, tai skaitā ministrijas plāniem daļu šobrīd valsts apsaimniekošanā esošo ceļu nodot pašvaldībām. Tikšanās laikā ministrs uzsvēra, ka gaidāmās pārmaiņas Kurzemi skars mazāk, jo Kurzemes reģionā jau iepriekš ir veikta veiksmīga sabiedriskā transporta sistēmas optimizācija.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs T.Linkaits skaidroja gaidāmās sabiedriskā transporta sistēmas izmaiņas, pie kurām Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija turpina aktīvi strādāt. Ministrs uzsvēra, ka jaunās sistēmas galvenais mugurkauls būs dzelzceļš un cilvēki tiks mudināti to aktīvāk izmantot. Lai efektīvāk izmantotu valsts finansējumu un neatbalstītu vairākus konkurējošus transporta veidus vienlaicīgi, tiks pārskatīti un samazināti citi dzelzceļam paralēlie transporta maršruti. Tāpat tiks pārskatīts atsevišķu reisu garums, tādējādi veidojot savienoto reisu principu, kad cilvēks no jebkuras Latvijas vietas ar pārsēšanos lielākā pilsētā varēs nokļūt uz jebkuru citu Latvijas vietu, biļeti iegādājoties visam veicamajam attālumam uzreiz. Detalizētāk par plānotajām izmaiņām konkrētos reisos un maršrutos ministrs neskaidroja, norādot, ka vēl turpinās sabiedriskā transport sistēmas plānošana. Atklāts palika arī jautājums par sabiedrisko transportu pilsētās, par ko ministrs solīja atsevišķi diskutēt ar Liepāju, Ventspili un citām pilsētām, kurās tas tiek nodrošināts.
Runājot par autoceļu saimniecību, T.Linkaits skaidroja, ka finansējums ceļu uzturēšanai un remontam samazināsies, tāpēc Satiksmes ministrija ceļu uzturēšanā kā prioritāti ir noteikusi valsts galvenos autoceļus, tad reģionālos autoceļus, savukārt grants ceļu uzturēšanā tiks izmantoti pārpalikušie līdzekļi un galvenokārt risinātas tās situācijas, kad remonts grants ceļam ir neatliekams. Aktīva diskusija Kurzemes pašvaldību vadītājiem ar satiksmes ministru veidojās par autoceļu apsaimniekošanu un ministrijas vēlmi nodot atsevišķus valsts autoceļu posmus pašvaldību apsaimniekošanai. Pašvaldības vēlējās saņemt informāciju par tām nodot plānoto ceļu posmu tehnisko stāvokli un valsts sniegto atbalstu to uzturēšanai, kas plānots 1560 eiro apmērā par vienu kilometru. Pašvaldības ierosināja arī piedāvāt nodot apsaimniekošanai A/S “Latvijas valsts meži” atsevišķus ceļa posmus, kur galvenokārt pārvietojas meža tehnika, norādot, ka atsevišķos novados šāda prakse jau ir iedibināta un darbojas.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi Kurzemes pašvaldībām būtiski jautājumi saistībā ar transportu un ceļu uzturēšanu, tai skaitā skolēnu pārvadājumu plānošana, aktīvāka rīcība, lai novērstu noteiktās transportlīdzekļa atļautās masas pārsniegšanu, kas negatīvi ietekmē ceļu stāvokli. Daudzus Kurzemes pašvaldību vadītāju priekšlikumus attiecībā uz sabiedriskā transporta tīkla plānošanu un prasībām pārvadātājiem ministrs solīja ņemt vērā. Satiksmes ministrs un pašvaldību vadītāji vienojās arī turpmāk tikties, lai pārrunātu aktuālos jautājumus.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2019.gada 8.maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
