Šī gada 6.oktobrī uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi gan klātienē, gan, izmantojot attālinātās saziņas iespējas, pulcējās visu astoņu Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki. Attīstības padomes sēdes laikā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski tika pārrunātas investīciju prioritātes reģionālajiem un vietējiem ceļiem un ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem tika apspriests jaunais pedagogu atalgojuma modelis.
Sēdes sākumā satiksmes ministrs T.Linkaits norādīja, ka, mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus valsts autoceļos, iepriekšējo divu gadu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas. Viņš arī uzsvēra – lai turpinātu ceļu sakārtošanu, loģisks solis ir mērķtiecīga plānošana un konsultācijas ar pašvaldībām, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un attiecīgi plānotu valsts finansējumu reģionālo ceļu atjaunošanai.
Šogad būvdarbi veikti arī vairākos reģionālo autoceļu posmos Kurzemes reģionā un tie turpinās vēl vairākos posmos Kuldīgas apkārtnē. Augustā pabeigta seguma atjaunošana uz reģionālā autoceļa P120 Talsi–Stende–Kuldīga septiņu kilometru posmā no Kuldīgas Talsu virzienā. Pie tilta pār Ventu uz Kuldīgas apvedceļa (P118) kilometru garā posmā un nepilna kilometra posmā uz reģionālā autoceļa P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus turpinās ceļa segas pārbūve. Savukārt uz reģionālā autoceļa P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus atjauno asfaltbetona segumu posmā no Kuldīgas līdz Ēdas dzirnavām. Segums atjaunots arī uz Kuldīgas apvedceļa un notikuši būvdarbi citos autoceļu posmos.
Tāpat satiksmes ministrs atgādināja, ka ar finanšu dotāciju – 1560 eiro apmērā par vienu kilometru – valsts vietējās nozīmes autoceļi varētu tikt nodoti pašvaldību pārziņā, un priecāsies par katru noslēgtu vienošanos.
Sēdes turpinājumā satiksmes ministrs deva vārdu VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lazdovskim, kurš informēja par primāri un sekundāri atjaunojamajiem reģionālajiem ceļiem LVC skatījumā, kā arī vietējo ceļu savienojumiem starp pagastiem un novadu centriem. Runājot par reģionālajiem autoceļiem valstī, M.Lazdovskis norādīja, ka to kopgarums ir 5460 km, tai skaitā ar asfalta segumu 4652 km un ar grants segumu – 808 km. No tiem tehniski sliktā un ļoti sliktā stāvoklī 2021.gada sākumā bija 37,7%, tai skaitā 33,4% ar asfalta segumu un 60,6% – ar grants segumu. Šī gada laikā ar valsts budžeta finansējumu tiek atjaunoti 850 km valsts reģionālo autoceļu, tai skaitā 410 km no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (LNG) un 185 km Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros, tāpēc plānots, ka gada izskaņā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši reģionālie autoceļi mazināsies līdz 27%.
Skaidrojot, kā LVC nosaka primāri atjaunojamos reģionālos autoceļus, M.Lazdovskis uzsvēra 3 galvenos kritērijus: reģionālais autoceļš savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā; tas nodrošina pārrobežu savienojumus; tajā ir liela satiksmes intensitāte – 1200 automašīnu diennaktī, kravas transports – 125 automašīnu diennaktī. Līdz ar to, LVC skatījumā, kopumā valstī primāri atjaunojami ir 1891 km reģionālo valsts autoceļu. Kā sekundāri atjaunojamu reģionālo autoceļu kritērijus M.Lazdovskis nosauca: vai savieno citus reģionālos autoceļus, kuri savukārt savieno reģionālos centrus; vai kalpo kā galvenajam autoceļam alternatīvs maršruts reģionālo centru sasniedzamībai; tam ir vidēja satiksmes intensitāte – 500 automašīnu diennaktī, kravas transports – 75 automašīnu diennaktī. Sekundāri atjaunojamie valsts reģionālie autoceļi LVC vērtējumā ir 1488 km garumā. Kopumā gan primāro gan sekundāro valsts reģionālo autoceļu sakārtošanā līdz 2027.gadam plānots investēt 358 miljonus eiro, kā ietvaros tiks uzlaboti 675 km no kopumā 3379 km reģionālo autoceļu tīkla. Kurzemes reģionā līdz 2027.gadam plānots sakārtot 230 km primāro un sekundāro valsts reģionālo autoceļu, investējot kopumā 88,8 miljonus eiro. M.Lazdovskis arī norādīja, ka aptuveni trešdaļu no plānotajiem darbiem reģionālo autoceļu uzlabošanā Kurzemes reģionā varētu paveikt jau 2022.gadā.
M.Lazdovskis klātesošos iepazīstināja arī ar LVC plānoto attiecībā uz vietējiem autoceļiem. Kopējais vietējo autoceļu tīkls valstī kopumā ir 12 848 km garumā, no tiem puse ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Izvērtējot prioritātes, būtu nepieciešams sakārtot 1151 km vietējo autoceļu. Tuvākajos gados finansējums no valsts budžeta iecerēts atjaunot vietējos autoceļus 224 km garumā, tomēr nepieciešams papildu finansējums vēl 927 autoceļu kilometriem. Kurzemes reģionā ar valsts atbalstu plānots sakārtot 162 km vietējo autoceļu, kas savieno pagastu centrus ar novadu centriem, šim nolūkam izlietojot 46,8 miljonus eiro.
Vairāki Kurzemes pašvaldību vadītāji norādīja, ka ar plānotajiem līdzekļiem ir par maz, jo vairāki pašvaldībām nozīmīgi ceļi palikuši bez tiem nepieciešamiem ieguldījumiem, tomēr LVC pārstāvis norādīja, ka līdzekļu apjoms ir ierobežots, tāpēc vispirms jāsakārto prioritāti noteiktie reģionālie un vietējie valsts autoceļi.
Sēdes turpinājumā izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols un IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone informēja par jauno pedagogu atalgojuma modeli, vairāk pievēršoties trešajam no kopumā trīs piedāvātajiem modeļiem – finansējuma aprēķinu pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo jeb “Skolēns pašvaldībā”. Pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, uzklausot un diskutējot ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, vienojās, ka katra Kurzemes reģiona pašvaldība sniegs savu skatījumu un priekšlikumus jaunajam pedagoga atalgojuma modelim. Priekšlikumi tiks izmantoti, lai sagatavotu vienotu Kurzemes reģiona pašvaldību redzējumu par ministrijas piedāvāto pedagoga atalgojuma modeli.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2021.gada 6.oktobra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
