Šī gada 28.augustā Kuldīgā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome atskatījās uz paveikto pirmajā pusgadā. Padomes locekļi – pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki – atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbību, tās nozīmi kopīgai reģiona attīstības stratēģijas veidošanai un īstenošanai, kā arī projektu sagatavošanu un vadību Eiropas Savienības līdzekļu piesaistei Kurzemē. Attīstības padomes sēdes ietvaros notika arī tikšanās ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nozares aktualitātes.
Kurzemes plānošanas reģions šī gada pirmajā pusgadā turpinājis sekmīgi pildīt sev uzticētās funkcijas. Reģiona plānošanā aktīvi strādāts ar vietējā un reģiona līmeņa attīstības plānošanas politikas jautājumiem, kā arī sniegti priekšlikumi nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Līdzdarbojoties sabiedriskā transporta organizēšanā, veiktas izmaiņas 48 reģionālajos autobusu maršrutos, mainot kustības grafikus un atverot 4 jaunus reisus. Turpināts arī darbs pie pieaugušo izglītības veicināšanas reģionā, organizējot pieaugušo izglītotāju apmācības un sanāksmes, un kultūras programmas koordinēšanas, kur šogad Kurzemes plānošanas reģions saņēma un izskatīja rekordlielu pieteikumu skaitu – 132.
Saimnieciskās darbības veicināšanā aktīvi darbojies Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs, turpinot sniegt informāciju un organizēt pasākumus gan topošajiem, gan esošajiem uzņēmējiem Kurzemē, kā arī uzņemot Norvēģijas delegāciju Latvijā, lai veicinātu turpmāku sadarbību uzņēmējdarbības atbalstam. Šī gada pirmajā pusgadā turpinātas dažādas aktivitātes remigrācijas veicināšanai reģionā, tai skaitā sniedzot remigrantiem konsultācijas un gatavojot personalizētus piedāvājumus par atgriešanās iespējām Kurzemē. Kopumā, kopš remigrācijas aktivitāšu īstenošanas uzsākšanas 2018.gada martā, Kurzemē atgriezies 241 cilvēks jeb 89 ģimenes, kas visbiežāk apmetušās uz dzīvi Liepājā, Ventspilī, Saldū, Talsos, Kuldīgā un Grobiņā.
Papildu Kurzemes plānošanas reģions turpinājis 15 projektu īstenošanu dažādās ES fondu programmās ar kopējo finansējumu vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā. Projekti tiek īstenoti tādās Kurzemei nozīmīgās jomās kā tūrisms, atbalsts uzņēmējiem, vides aizsardzība, sociālā joma, pievilcīgas dzīves vides veidošana un citas. Šogad Kurzemes attīstības veicināšanai uzsākti 4 jauni projekti, savukārt dažādos ES fondu programmu konkursos dažādās programmās sagatavoti un iesniegti vēl 12 projekti, ar kopējo finansējuma summu 88 miljoni eiro.
Attīstības padomes sēdē Kurzemes pašvaldību pārstāvji tikās un uzklausīja Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbraško un valsts sekretāra vietnieces veselības politikas jautājumos p.i. Līgas Šernas stāstījumu par nozares aktualitātēm. Plašākas diskusijas izvērtās, pārrunājot jautājumus par ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanu reģionā. Pašvaldību vadītāji, minot piemērus izteica priekšlikumus problēmu risinājumiem, aicinot ministriju atbalstīt un atvieglot nosacījumus ģimenes ārstu praksēm, atbalstot arī izbraukuma ārstu prakses iespējamību. Ministrijas pārstāves skaidroja, ka iespēju robežās problēmas tiek risinātas, tomēr nereti diskusijas ar nozares pārstāvjiem ieilgst. Lejaskurzemes pašvaldības aicināja ministriju aktīvāk risināt problēmu bezmaksas bērnu zobārstniecības pieejamībai reģionā. Šobrīd tiekot meklēti risinājumi un mehānismi, kā Liepājas puses zobārstus ieinteresēt sniegt bērnu zobārstniecības valsts apmaksāto pakalpojumu, tomēr risinājuma vēl nav. Runājot par reģiona slimnīcu funkcijām un finansējuma sadali, ministrijas pārstāves iepazīstināja ar plānoto slimnīcu “3+3” modeli, kas paredz 3 lielās slimnīcas Rīgā un vēl 3 lielās slimnīcas reģionos – Liepājā, Daugavpilī un Vidzemē, kur par vietu vēl skaidrības nav. “3+3” slimnīcu modelis paredz lielajās slimnīcās maksimāli plašu speciālistu un sniegto pakalpojumu klāstu, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumu un tehnoloģiju pieejamību, pārējās reģionu slimnīcās saglabājot ikdienā nepieciešamo speciālistu un pakalpojumu klāstu, saglabājot tikai tos pakalpojumus, kurus tās var sniegt pietiekamā kvalitātē. Ministrijas ieskatā, tas veicinās slimnīcu darba efektivitāti un attīstību, piedāvājot pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2019.gada 28.augusta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
Papildus informācijai:
Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv
