2019.gada 16.oktobrī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome pulcējās uz sēdi Kuldīgā, lai uzklausītu Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus par aktualitātēm lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kā arī nozaru attīstību kopumā pēc 2020.gada. Savukārt sēdes otrajā pusē padomes locekļi diskutēja par Nacionālā Attīstības plāna izstrādes gaitu un priekšlikumiem.
Attīstības padomes sēdes pirmajā daļā ar aktualitātēm lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kā arī nozaru attīstību kopumā pēc 2020.gada iepazīstināja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Grasbergs, ministra padomnieks A.Lapiņš un Lauku atbalsta dienesta pārstāvis A.Grundulis. Runājot par lauksaimniecības pamatnostādnēm, J.Grasbergs norādīja, ka liels potenciāls Latvijas lauksaimniecībā ir daudzās pašpatēriņa saimniecības, kas ar dažādu atbalstu instrumentu palīdzību, var nonākt tirgus dalībnieku sektorā, lai to saražotie produkti būtu pieejami patērētājiem. Tāpat vairāk jāfokusējas nevis uz izejmateriālu, bet produktus ar pievienotu augstāko vērtību, kā piemēram Latvijā klimata pārmaiņu dēļ jau var audzēt vīnogas vai soju. Savukārt lielākām saimniecībām, pārstrādātājiem un uzņēmumiem jāstiprina eksportspēja, kas palīdz Latvijai nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Tāpat ļoti nozīmīga būs vides aizsardzība, ko Eiropas Savienība norādījusi kā vienu no prioritārajiem virzieniem, nodrošinot atbalsta iespējas tiem, kas būs videi draudzīgāki.
Ieskicējot atbalstu mežsaimniecības nozarei, J.Grasbergs informēja, ka turpināsies mežaudžu kopšana un potenciāla atjaunošanas pasākumi, kā arī uguns novērošanas torņu modernizācija un atbalsts tehnikai meža kopšanai, savukārt diskusijas par atbalstu mežu ieaudzēšanai vēl turpinās. Plānots, ka mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru sadarbības rezultātā tiks uzsākts aktīvāks darbs ar meliorācijas sistēmu izveidi, uzturēšanu un sakopšanu.
Savukārt, skaidrojot aktualitātes zivsaimniecības nozarē, J.Grasbergs fokusējās uz Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvatūras fonda prioritātēm, kas netiks mainītas. Jāstrādā pie ilgtspējīgas zivsaimniecības un ūdens bioloģisko resursu saglabāšanas veicināšanas, jo Baltijas jūrā zivju resurss strauji sarūk, tāpēc turpināsies zvejas gan daļēji, gan pilnīgi pārtraukumi, lai atjaunotu zivju krājumu. Tāpat arī turpināsies darbs Eiropas līmenī, lai panāktu atbalsta sniegšanu zvejnieku darbības pārstrukturizēšanai.
Sēdes noslēgumā Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki pārrunāja Nacionāla attīstības plāna 1.redakciju, aicinot tajā kā vienu no prioritātēm noteikt arī līdzsvarotu reģionālo attīstību. Attīstības padomes locekļi vienojās Kurzemes pašvaldību priekšlikumus par Nacionālā attīstības plāna 1.redakciju apkopot vienotā reģiona vēstulē un nosūtīt Pārresoru koordinācijas centram.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2019.gada 16.oktobra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
