Plānotā administratīvi teritoriālā reforma joprojām ir neskaidra, tāpēc, lai turpinātu diskusijas, jāgaida Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālais ziņojums, kas piedāvās kritērijus reformas norisei un priekšlikumus iespējamajam pašvaldību sadalījumam. Šādus secinājumus pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci izdarījuši Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi – Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki. Šī gada 13.martā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome pulcējās uz kārtējo sēdi Kuldīgā, lai ar ministru J.Pūci pārrunātu plānoto administratīvi teritoriālo reformu un uzklausītu Valsts kontroles Piektās revīzijas departamenta direktora Edgara Korčagina prezentāciju par Valsts kontroles komunikāciju ar pašvaldībām.
Tikšanās laikā Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Evita Dreijere informēja vides un reģionālās attīstības ministru J.Pūci par Kurzemes plānošanas reģiona darbu un paveikto Eiropas Savienības fondu piesaistē Kurzemei. Papildu savām pamatfunkcijām (piemēram, teritorijas attīstības plānošanai, sadarbības nodrošināšanai starp pašvaldībām un to interešu pārstāvniecībai) plānošanas periodā no 2014. – 2020.gadam Kurzemes plānošanas reģions īstenojis 17 ES fondu projektus dažādās programmās, kopumā apgūstot un Kurzemes reģiona attīstībai piesaistot vairāk nekā 13 miljonus eiro.
Vides un reģionālās attīstības ministrs J.Pūce informēja Kurzemes pašvaldību vadītājus un vietniekus par administratīvi teritoriālo reformu, ko ministrs vēlas realizēt līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. J.Pūce uzsvēra, ka ir izstrādāts un drīzumā Latvijas Republikas Saeimai tiks nodots likumprojekts par procesu, kā virzīties uz priekšu ar reformas īstenošanu. Tāpat turpinās darbs pie konceptuāla ziņojuma izstrādes, kas paredzēs kritērijus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un iespējamo pašvaldību iedalījumu. Diskusijām par plānoto administratīvi teritoriālo reformu tika veltīta lielākā daļa sēdes norises laika, jo Kurzemes pašvaldību pārstāvji aktīvi uzdeva jautājumus, kā arī pauda bažas, vai reforma sasniegs iecerētos mērķus.
Savukārt Valsts kontroles pārstāvis E.Korčagins sarunā ar Attīstības padomes locekļiem ieskicēja kārtību, kādā tiek plānotas un īstenotas iestādes revīzijas un nodrošināta komunikācija gan ar revidējamajām pašvaldībām, gan sabiedrību. Kurzemes pašvaldību pārstāvjus interesēja, kā tiek atlasītas pašvaldības, kurās tiek veiktas revīzijas, un ko darīt, ja likuma normas, kas nosaka rīcību kādā situācijā, ir pārāk brīvi interpretējamas.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2019.gada 13.marta sēdes darba kārtība, lēmumprojekti un prezentācijas pieejami tiešsaistē.
Skrundas TV sižets pat 2019.gada 13.marta sēdē diskutēto:
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
