2024. gada 29. maijā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes pārstāvji – pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki – tikās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu jaunā finansēšanas modeļa aktualitātes, pedagogu atalgojumu un slodžu pārrēķināšanu, kvantitatīvos kritērijus izglītības iestādēm un to tīkla optimizācijas gaitu, aktuālo situāciju kompetenču pieejas ieviešanā, pieaugušo izglītības attīstību un citas pašvaldībām un reģionam nozīmīgus jautājumus.
Diskutējot par finansēšanas modeli, ministre skaidroja būtiskākās izmaiņas “Programma skolā” kopš februāra, norādot, ka ir mainīts pedagoģisko likmju aprēķins, visām programmām palielinot papildu mācību stundu skaitu dalīšanai grupās vidējai un lielai klasei un palielinot apmaksāto stundu skaitu citiem pienākumiem. Precizēts arī atbalsta personāla aprēķins un 2% papildu finansējuma aprēķins, kas tagad tiek rēķināts uz visu pedagogu – skolotāju, atbalsta personāla un administrācijas algu fondu. Tāpat valsts ģimnāzijām papildus administrācijas finansējumā būs viena vietnieka likme, samazināti kvantitatīvie kritēriji pierobežas skolām un pieejamības skolām vidusskolas posmā, un veiktas arī citas nozīmīgas izmaiņas.
Kurzemes pašvaldību vadītāji vēlējās precizēt, kādi lēmumi un nosacījumi, tai skaitā skolu tīkla finansēšanā un pedagogu atalgojuma noteikšanā, būs spēkā no jaunā mācību gada rudenī un arī 2025./2026. mācību gadā, lai varētu tiem atbilstoši sagatavoties. Ministre norādīja, ka no nākamā – 2024./2025. mācību gada būs uzlabojumi divu pedagogu grupām slodzes sadalījumā, bet pārējiem pedagogiem nav plānotas izmaiņas slodzes apmērā un sadalījumā. Tāpat kārtība, kādā tiks aprēķināta mērķdotācija pedagogu darba samaksai, netiks mainīta. Savukārt no 2025. gada 1. septembra plānotas izmaiņas gan slodzes apmērā visām pedagogu grupām, pārejot uz vienotu slodzes apmēru, gan arī slodzes sastāva noteikšanas principos, virzot izmaiņas kopā ar jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanu. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija plāno nacionālā līmenī atcelt slodzes sastāva noteikšanu atbalsta personālam, nosakot to individuāli, balstoties uz amata pienākumiem.
Attīstības padomes sēdes laikā pašvaldību vadītāji ar ministri arī pārrunāja izglītības iestāžu iekšējās vides jautājumus. Ministre A. Čakša akcentēja, ka iekšējais “klimats” un tā uzlabošana izglītības iestādē lielā mērā ir atkarīgi no iestādes direktora. Veidojot labvēlīgu vidi visiem darbiniekiem, iespējams veiksmīgāk piesaistīt un noturēt gan esošos, gan jaunos pedagogus, tādējādi sekmīgāk risinot mācību spēka piesaisti iestādei.
Tāpat tika diskutēts par pašvaldību iespēju segt ceļa izdevumus pedagogiem nokļūšanai uz izglītības iestādēm, īpaši, ja pedagogam, pilnas slodzes nodrošināšanai, nepieciešams mācīt skolēnus vairākās mācību iestādēs. Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šāda iespēja pašvaldībām tiks sniegta.
Sēdes noslēguma daļā Kurzemes pašvaldību vadība rosināja ministriju diskutēt par speciālās un profesionālās izglītības attīstību, kā arī aktualizēja jautājumu par pieaugušo izglītības mērķtiecīgāku attīstību. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji piekrita diskusiju nepieciešamībai un apņēmās tikties, lai pārrunātu gan speciālās, gan profesionālās izglītības jomu attīstību.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2024. gada 29. maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti ir pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Papildu informācijai:
Laura Homka,
Kurzemes plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv