2024. gada 15. martā, Pāvilostā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdes laikā pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, ministrijas pārstāvjiem un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar reģionālo un vietēju autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību, kā arī apsprieda citas aktualitātes. Šī arī bija pirmā sēde, ko vadīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja amatā.
K.Briškens vienā no savām pirmajām reģionālajām vizītēm ar sēdes dalībniekiem diskutēja par autoceļu uzturēšanu un pilnveidi, sabiedriskā transporta attīstību, ar pasta darbības un pakalpojumu pieejamību reģionos saistītajiem jautājumiem, kā arī ostu attīstību un citām aktualitātēm. Tika arī diskutēts par sabiedriskā transporta nozari, tai skaitā vienoto biļešu sistēmu, dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu un tā sasaisti ar citu transportu maršrutiem. Saistībā ar pasta pakalpojumu pieejamību, K.Briškens uzsvēra, ka ir jāplāno pasta restrukturizācija, vienlaikus neļaujot pastam strādāt ar zaudējumiem. Ministrs informēja, ka tiks meklēts līdzsvarots modelis pasta attīstībai, kas varētu ietvert arī risinājumus, ka reģionos pasta pakalpojuma sniegšanas funkciju varētu uzņemties, piemēram, bibliotekāri. K.Briškens arī norādīja, ka šī gada aprīļa vidū VAS “Latvijas Pasts” prezentēs redzējumu par savu turpmāko attīstību.
Sēdes turpinājumā ar detalizētāku valsts reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšanas un attīstības programmu 2024.gadā un tuvākā nākotnē iepazīstināja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Pēc iepazīšanās ar M.Lazdovska sniegto informāciju Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki ar satiksmes ministru un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārrunāja atsevišķu autoceļu posmu rekonstrukcijas iespējas, tai skaitā Kuldīgas – Basu ceļa posmu, kā arī vietējo autoceļu sakārtošanu un tam nepieciešamo finansējumu plānotās skolu tīkla reformas ietvaros.
Pirms reģiona Attīstības padomes sēdes notika arī Kurzemes pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce, kas, saistībā ar izmaiņām Talsu pašvaldības vadībā, ievēlēja jaunus Attīstības padomes pastāvīgos locekļus un to aizvietotājus. Kā jaunie pārstāvji apstiprināti – Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš kā pastāvīgais loceklis un domes priekšsēdētāja vietniece tautsaimniecības jautājumos Sandra Pētersone kā pastāvīgā locekļa aizvietotājs.
Kurzemes pašvaldību vadītāju kopsapulces un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2024.gada 15.marta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību – un sastāv no lēmējorgāna – Kurzemes reģiona Attīstības padomes – un izpildinstitūcijas – Administrācijas. Attīstības padomi veido astoņi pastāvīgie locekļi – pa vienam no katras Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Reģiona Attīstības padomes pastāvīgo locekļu un to aizvietotāju, ja tādus pašvaldības ir izvirzījušas, ievēlēšana notiek Kurzemes plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces laikā. Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
