Šī gada 31.maijā uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi Kuldīgā gan klātienē, gan attālināti pulcējās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki. Galvenās aktualitātes sēdes dienas kārtībā bija “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam” apstiprināšana, deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas progresa pārrunāšana, kā arī diskusija par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām.
Sēdes sākumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam”. Šis vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir izstrādāts, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Kurzemes reģiona attīstību, un tā sagatavošanā tika iesaistīti reģiona pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstiskā sektora pārstāvji, nozaru ministrijas un eksperti, kā arī iedzīvotāji. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā astoņas vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Attīstības programmā noteikti arī rīcības virzieni attīstības prioritāšu sasniegšanai un sasniedzami rezultāti. Informācija par “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam” un tās izstrādes gaitu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta ieviešanas progresu un vēl sasniedzamajiem rādītājiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, gan arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. S.Miķelsone – Slava informēja, ka pašvaldībām jāaktivizē pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai Kurzemes plānošanas reģionam būtu iespēja šos sociālos pakalpojumus pašvaldībām kompensēt, un tādējādi apgūt šim nolūkam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēto finansējumu un noteiktos sasniedzamos uzraudzības rādītājus. Viņa arī norādīja, ka ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem paredzētā finansējuma apgūšanu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veicas daudz labāk, un tiek plānots to apgūt līdz projekta noslēgumam.
Sēdes noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki kopā ar SIA “Mesh Energopārvaldība” diskutēja par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām. SIA “Mesh Energopāraldība” ar mērījumu rezultātiem apliecināja vēdināšanas nozīmi CO2 līmeņa mazināšanā, kā arī norādīja, cik svarīgi ir salāgot apkures un ventilācijas sistēmu darbību. Kopīgās diskusijās arī tika pārrunāti dažādi CO2 mazināšanas veidi izglītības, sociālās aprūpes un citās pašvaldību iestādēs, lai nodrošinātu labāku mācību, darba un uzturēšanās vidi ikvienam.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022.gada 31. maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
