Šī gada 1. novembrī Kuldīgā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, lai pārrunātu reģionālās attīstības izaicinājumus un aktuālos jautājumus pašvaldību darbībā. Sarunas laikā pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki vērsa uzmanību uz dažādiem reģionam un pašvaldībām būtiskiem jautājumiem, tostarp nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas procesu, civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi un deputātu skaitu pašvaldībās, izvirzot priekšlikumus turpmākai sadarbībai.
Attīstības padome tikšanās laikā rosināja veikt grozījumus „Pašvaldību likuma” Pārejas noteikumu 7.pantā noteiktajā, un ļaut pašvaldībām līdz 2029. gadam pakāpeniski palielināt līdzdalības budžetu. Šie grozījumi palīdzētu nodrošināt līdzsvarotu resursu piešķiršanu un veicinātu sabiedrības iesaisti pašvaldību darbībā, ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan pašvaldību intereses, un tādējādi veicinot reģionālo attīstību.
Priekšlikumu atbalstīja arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura, novērtējot šī ierosinājuma nozīmīgumu, jau tajā pašā dienā sagatavoja un iesniedza likumprojekta grozījumus, papildinot „Pašvaldību likumu” ar 191. pantu šādā redakcijā:
“191. Pašvaldības dome līdz 2029. gadam ir tiesīga gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēt finanšu līdzekļus līdzdalības budžetam mazākā apmērā, nekā noteic Pašvaldību likums, vienlaikus ievērojot to, ka gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzamais finansējums līdzdalības budžetam tiek piešķirts pakāpeniski un 2025. gadā un 2026. gadā tiek noteikts vismaz 0,1 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem, bet 2027. gadā un 2028. gadā – vismaz – 0,2 procentu apmērā.”
Tikšanās noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi uzsvēra, ka efektīva sadarbība starp pašvaldībām un valsts institūcijām ir būtiska ne tikai katras pašvaldības, bet arī visa Kurzemes reģiona attīstībai un ekonomiskai izaugsmei. Tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt šo sadarbību, lai veicinātu reģiona izaugsmi un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv