Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros Kurzemes plānošanas reģionā šobrīd interesi par rekultivācijas plānu izstrādi izrādījuši vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki aptuveni 727 hektāru platībā. No tiem pašvaldību īpašumā esošās pieteiktās teritorijas ir 215 hektāru, bet privātpersonu un juridisko personu pieteiktās teritorijas – 513 hektāru platībā. Kopumā Kurzemes plānošanas reģionā pašvaldību īpašumā atrodas aptuveni 387 hektāri šādu teritoriju, savukārt privātpersonu un juridisko personu īpašumā – ap 3062 hektāriem.
Projekta ietvaros vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki – pašvaldības, privātpersonas un juridiskās personas – apzināti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos. Apkopotā informācija visos reģionos liecina, ka pašvaldību īpašumā atrodas aptuveni 2700 hektāri, savukārt privātpersonu un juridisko personu īpašumā – ap 19 200 hektāriem vēsturisko kūdras ieguves teritoriju. Jau šobrīd pašvaldības izrādījušas interesi par rekultivācijas plānu izstrādi 1478 hektāru jeb 55 % apmērā no tām piederošās platības. Vislielākā atsaucība fiksēta Latgales plānošanas reģionā, kur interese izrādīta par 89 % teritoriju.
Savukārt no privātpersonām un juridiskajām personām interese izrādīta par 4150 hektāriem jeb 22 % šo teritoriju. Visaktīvākā atsaucība privātpersonu un juridisko personu vidū līdz šim fiksēta Vidzemes plānošanas reģionā, kur interese izrādīta par 52 % šādu īpašnieku rīcībā esošo teritoriju.
Līdz šim saziņā ar īpašniekiem skaidrots gan projekta mērķis, gan iespēja bez maksas saņemt savā īpašumā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas izpēti un rekultivācijas plānu. Šāds plāns ļauj ne tikai apzināt konkrētas teritorijas stāvokli un attīstības potenciālu, tostarp izmaksu aplēses par veicamajiem darbiem, bet arī sagatavoties dalībai nākamajā projektu iesniegumu atlases kārtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta saņemšanai, kas indikatīvi varētu tikt izsludināta 2026. gada sākumā. Jau iepriekš vēstīts, ka plāna izstrāde neuzliek īpašniekam nekādas juridiskas vai finansiālas saistības.
Rekultivācijas plāni tiem īpašniekiem, kuri parakstījuši ieinteresētības apliecinājumus, tiks izstrādāti noteiktos termiņos – pašvaldībām plānots tos pabeigt līdz 2025. gada novembrim, bet privātpersonām un juridiskajām personām līdz 2026. gada aprīlim.
Šobrīd plānots, ka rekultivācijas plānā tiks iekļauta detalizēta informācija, kas palīdzēs īpašniekam pieņemt pārdomātu lēmumu par viņa īpašumā esošās teritorijas turpmāko izmantošanu. Plānā būs iekļauts teritorijas stāvokļa apraksts. Balstoties uz kamerālo datu analīzi un lauka izpēti, tiks noteikta rekultivējamā platība, pievienojot arī kartogrāfisku attēlu. Plānā būs izvērtētas piemērotākās rekultivācijas metodes – viena vai vairākas –, ņemot vērā teritorijas specifiku un valdošos apstākļus. Tāpat plānā būs iekļauti rekultivācijas aktivitāšu īstenošanas praktiskie soļi, to izmaksu aplēses un iespējamo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķini.
Vienlaikus Vidzemes plānošanas reģions norāda, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas laikā konstatētas būtiskas atšķirības starp faktisko situāciju dabā un publiski pieejamo teritoriju sarakstu, kas iekļauts Ministru kabineta rīkojuma Nr. 696 “Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.–2030. gadam” 3. pielikumā “Vēsturiskās kūdras ieguves vietas”, kurā uzskaitītas 190 atradnes, tostarp arī valsts īpašumā esošās. Daļa no šīm teritorijām ir laika gaitā mainījušās – tajās ir notikusi dabiskā atjaunošanās vai uzsākta cita veida izmantošana, tāpēc rekultivācija vairs nav nepieciešama. Savukārt citviet degradēts purvs saglabājies tikai daļā zemes vienības.
Tā kā līdz šim minētais saraksts nav ticis sistemātiski pārbaudīts dabā, uz tā pamata veidotie SEG emisiju aprēķini vērtējami kā sākotnēji orientējoši. Inventarizācijas rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu emisiju apjoma precizēšanā un palīdzēs mērķtiecīgāk plānot teritoriju apsaimniekošanas pasākumus.
Vairāk par projektu
Rekultivācijas plānu izstrāde Latvijā tiek īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” pasākuma 6.1.1.1. “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros.
Projektu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem, lai veicinātu vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu un rekultivāciju, apkopojot datus par kūdras izmantošanu enerģētikā un nodrošinot projektu iesniedzējus ar nepieciešamo informāciju Taisnīgas pārkārtošanas fonda investīciju piesaistei.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS 3. līmenī. Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
Papildu informācijai:
- Kurzemes plānošanas reģionā – Iveta Blaua, iveta.blaua@kurzemesregions.lv, t. +371 26822779
- Vidzemes plānošanas reģionā – Maija Rieksta, maija.rieksta@vidzeme.lv, t. +371 26099521
- Latgales plānošanas reģionā – Natālija Kurakina, natalija.kurakina@lpr.gov.lv, t. +37128352225
- Zemgales plānošanas reģionā – Evija Ērkšķe, evija.erkske@zpr.gov.lv, t. +371 22547851
Informāciju sagatavoja: Laura Homka, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, laura.homka@kurzemesregions.lv, mob. +371 26454574, sadarbībā ar Anitu Āboliņu, galveno komunikācijas speciālisti Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv, mob.t. +371 29454752
