Izglītojošas sarunas, ekspertu ieteikumi un praktiski piemēri, kā lietderīgi izmantot lietusūdeņus mājsaimniecībās, pašvaldībās un uzņēmumos — ar šādu pieeju Kurzemes plānošanas reģions oktobrī un novembrī īstenoja informatīvo kampaņu “Sasmel izlieto ūdeni!”. Tās mērķis bija atgādināt, ka arī Baltijas jūras reģionā dzeramais ūdens ir vērtība, un ikvienam ir jāmeklē veidi, kā šo resursu taupīt, izmantojot mums pieejamos lietusūdeņus un attīrītos notekūdeņus.
Kampaņa īstenota Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “WaterMan” ietvaros, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un
rosinātu cilvēkus ieviest praktiskus risinājumus ikdienā. Klimata pārmaiņu ietekmē mainīgie laikapstākļi izraisa gan ilgstošus sausuma periodus, gan nokrišņu pārmērību, apdraudot ūdens pieejamību un kvalitāti, tādēļ jautājums par gudru ūdens izmantošanu kļūst arvien nozīmīgāks visā reģionā.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “WaterMan” vadītāja Aija Neilande uzsver: “Mūsdienās reti aizdomājamies, ka arī Baltijas jūras reģionā pieaug vajadzība pēc dzeramā ūdens, kamēr lietusūdeņi un attīrītie notekūdeņi bieži vien netiek pienācīgi izmantoti. Tos iespējams pielietot gadījumos, kad dzeramas kvalitātes ūdens nav nepieciešams — tualetes noskalošanai, ielu un tehnikas mazgāšanai vai laistīšanai —, kas ir gan ilgtspējīgāk, gan videi draudzīgāk.
Ar informatīvo kampaņu aicinājām cilvēkus ne tikai aizdomāties par to, ka ūdeni var izmantot atkārtoti – gan mājsaimniecībās, gan saimniecībās un uzņēmumos –, bet arī iepazīt dažādus praktiskus risinājumus. Jo vairāk cilvēku sapratīs šīs iespējas un to nozīmi, jo vieglāk pašvaldībām būs ieviest ilgtspējīgus ūdens apsaimniekošanas risinājumus ar sabiedrības atbalstu. Mūsu mērķis ir veidot izpratni un attieksmi, kas palīdz “sasmelt izlieto ūdeni” – gan tiešā, gan simboliskā nozīmē –, lai nākotnē ūdeni izmantotu gudrāk, atbildīgāk un ar cieņu pret vidi.”
Kampaņas aktivitātes
Informatīvā kampaņa tika veidota, lai izglītotu Kurzemes iedzīvotājus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus par ilgtspējīgu ūdensresursu izmantošanu, aicinot apsvērt lietusūdeņu un attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumu ieviešanu.
Kampaņas aktivitātes ietvēra:
- Sarunu Saldū par lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu, piedaloties Latvijas universitātes Vides tehnoloģiju laboratorijas vadītājam Oskaram Purmalim, Jurijam Kondratenko, SIA “Saldus Komunālserviss” ūdenssaimniecības nozares vadītājam Jānim Blūmam un vairāk nekā 50 interesentiem no visas Kurzemes;
- Izglītojošu saturu gan privātpersonām, gan uzņēmējiem – animācijas, infografikas un publikācijas ar praktiskiem padomiem, tostarp par risinājumiem, kā lietusdārzi (bio ievalkas), ūdens savākšanas dīķi un caurlaidīgie segumi, kas palīdz efektīvāk izmantot lietusūdeņus un samazināt plūdu risku;
- Video stāstus par pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju pieredzi lietusūdeņu atkārtotā izmantošanā, piedaloties P/I “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” vadītājas vietniecei Gitai
Rubežniecei-Zutei, t/c “Spice” un “Spice Home” tehniskajam vadītājam Kasparam Valdmanim un Saldus novada iedzīvotājai Inārai Kacubai; - Sadarbību ar sociālo mediju viedokļu līderiem – Kristīni un Kasparu Virsnīšiem (@vila_ape) un Leldi Feldmani-Zajarsku (@lauku_dzives_garsa), kuri dalījās ar saviem praktiskajiem piemēriem par lietusūdens izmantošanu;
- Digitālā rīka “Water Recycling Toolbox” popularizēšanu – tiešsaistes platformas, kurā apkopoti metodiskie ieteikumi un praktiski piemēri no Baltijas jūras reģiona valstīm par ūdens atkārtotas izmantošanas risinājumu ieviešanu.
Kampaņa vērsa uzmanību gan uz atkārtotas lietusūdeņu un attīrītu notekūdeņu izmantošanas ieguvumiem, gan izaicinājumiem, kas saistīti ar šādu risinājumu ieviešanu pašvaldībās un uzņēmumos.
“Lai efektīvi ieviestu lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus, Ministru Kabinetam būtu jāklasificē šie projekti kā tautsaimniecībai būtiski risinājumi, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām. Ja būtu šāda veida politiskais atbalsts, pašvaldībām un citiem projektu ieviesējiem būtu daudz vieglāk īstenot vērtīgus risinājumus,” izaicinājumus lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumu ieviešanā raksturo Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve, P/I “Kuldīgas Attīstības Aģentūra” vadītājas vietniece, Gita Rubežniece-Zute.
Kampaņas vēstnese un Saldus pasākuma vadītāja Kristīne Virsnīte atzīst: “Iespēja piedalīties projekta “WaterMan” informatīvajā kampaņā ļāva mums abiem ar vīru iepazīt lietusūdeņu atkārtotas izmantošanas iespējas, kas mums ir aktuāli, atjaunojot mūsu ģimenes māju Apē. Mans vīrs jau iepriekš vēlējās ieviest kādu lietusūdeņu savākšanas risinājumu augu laistīšanai, bet, pateicoties dalībai kampaņā, sapratām, ka varam teritorijā ierīkot dīķi, kas būs gan skaists papildinājums dārzam, gan iespēja taupīt dzeramo ūdeni un augus laistīt ar dabīgu, papildu organiskajām vielām bagātu ūdeni.”
Kurzemes plānošanas reģions arī nākotnē plāno īstenot līdzīgus projektus un iniciatīvas, kas veicina iedzīvotāju izpratni un rīcību, palīdzot pielāgoties klimata pārmaiņām un ikdienā izmantot resursus gudrāk un atbildīgāk.
PAR “WATERMAN” PROJEKTU
Kurzemes plānošanas reģions piedalās projektā “WaterMan” (Promoting water recycling in the Baltic Sea Region through capacity building at local level), ko īsteno Interreg Baltijas Jūras reģiona programmā. Projekta mērķis ir veicināt ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām. “WaterMan” projekts nodrošina ar zināšanām un rīkiem, lai izstrādātu stratēģisku pieeju un īstenotu konkrētus pasākumus, lai ieviestu ūdens atkārtotu izmantošanu praksē.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Publikācija sagatavota Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “WaterMan – Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” ietvaros. Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam.
