2019.gada 20.novembrī Kuldīgā uz kārtējo sēdi pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome – pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai diskutētu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu” un plānošanas reģionu turpmāko lomu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā. Savukārt sēdes otrajā daļā NATO stratēģiskās komunikācijas izglītības izcilības centra vadītājs Jānis Sārts stāstīja par komunikācijas jautājumiem pašvaldību darbā.
Sēde tika atklāta ar VARAM pārstāvju – padomnieka reģionālās attīstības jautājumos Madara Lasmaņa un Reģionālās politikas departamenta direktora Raivja Bremšmita – prezentāciju par plānošanas reģionu darbības uzlabošanu. Viņi norādīja, ka plānots veidot Reģiona attīstības padomes (RAP), kas būs koleģiāla institūcija un sastāvēs no reģiona pašvaldību pārstāvjiem un proporcionāla skaita ieceltu attiecīgo ministriju pārstāvjiem. Tāpat iecerēts paplašināt plānošanas reģionu funkcijas, bet, kā atzīmēja VARAM pārstāvji, vēl notiek diskusijas ar citām ministrijām par to, kādas funkcijas tās būtu gatavas reģioniem nodot.
VARAM pārstāvji arī skaidroja papildu finansējuma pieejamību reģioniem, skaidrojot, ka plānotas gan reģionālas programmas, gan projektu konkursi pašvaldībām, kur tām par finansējumu būs jākonkurē savā starpā. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome ar VARAM diskutēja arī par izmaiņām plānošanas reģionu robežās, ko VARAM šobrīd ir iniciējis. Kurzemes plānošanas reģiona gadījumā tiek diskutēts par jaunveidojamā Tukuma novada pēc administratīvi teritoriālās reformas piederību – Kurzemes vai Zemgales plānošanas reģionam. Minētais jautājums tiks izdiskutēts ar visām ieinteresētajām pusēm.
Attīstības padomes sēdes laikā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki aktīvi diskutēja ar VARAM arī par investīciju programmu autoceļu attīstībai ATR kontekstā. Kā informēja VARAM pārstāvji, 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, kas ir prioritāri ATR īstenošanai, kopumā triju gadu laikā tiks piešķirti aptuveni 300 milj. euro. Attīstības padome izrādīja interesi par VARAM rīcībā esošo ceļu tīkla Latvijā izvērtējumu, tāpēc abas puses vienojās tikties nākamā gada sākumā, lai diskutētu par prioritāri remontējamiem ceļiem, to stāvokli un autoceļiem nepieciešamajām investīcijām Kurzemē.
Sēdes noslēguma daļā ar savu prezentāciju par datiem un to drošību internetā un komunikācijas jautājumiem pašvaldību darbā uzstājās NATO stratēģiskās komunikācijas izglītības izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Viņš vērsa uzmanību, cik būtiski ir pašvaldībām sniegt informāciju, skaidrot savas darbības un runāt ar saviem iedzīvotājiem vienkāršā valodā, kā arī būt klātesošiem sociālajos tīklos. Viņš arī uzsvēra, ka ir būtiski izglītot iedzīvotājus par datu drošību internetā un dažādām iespējām ar šiem datiem manipulēt, jo tikai izglītots cilvēks var kritiskāk izvērtēt saņemto informāciju.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2019.gada 20.novembra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
