8.jūnijā Kurzemes plānošanas reģions (turpmāk tekstā – KPR) rīkoja tiešsaistes semināru “Labāki rezultāti – sadarbojoties” Kurzemes reģiona pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistiem, koordinatoriem un izglītotājiem. Semināra programma bija izstrādāta tā, lai pasākuma dalībnieki varētu ne tikai klausīties, bet arī aktīvi darboties praktiskajos uzdevumos un iesaistīties diskusijās. Pasākumu vadīja KPR izglītības jomas reģionālā koordinatore Agnese Matvejeva, informējot par būtiskākajām aktivitātēm pieaugušo izglītības jomā, īpaši pievēršot uzmanību ES fondu pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” sestās kārta aktivitātēm, veicinot dalībnieku iesaistīšanos diskusijās un pasākuma otrajā daļā organizējot praktisko darbošanos. Lai seminārs būtu daudzveidīgāks un noderīgāks tā dalībniekiem, pasākumā tika uzaicināti arī viesi – Izglītības un Zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītāja un EPALE vēstniece Sanda Roze un EPALE komunikācijas un satura eksperte Daniela Diure, kā arī pārstāves no Saldus tehnikuma.
Sanda Roze un Diana Diure semināra dalībniekiem stāstīja par pieaugušo izglītības platformas EPALE jaunumiem un iespējām, uzsverot tās nozīmi un pielietojamību, organizējot savu ikdienas darbu pieaugušo izglītības jomā. Savas uzstāšanās laikā EPALE pārstāves pasākuma dalībniekiem organizēja interaktīvu aptauju, izmantojot www.menti.com , kur bija jāatbild uz jautājumu: “Ko Jūs zināt par EPALE?”. Mini aptaujas rezultāti bija iepriecinoši, jo visi klātesošie zināja, kas ir EPALE un daļa semināra dalībnieku kaut reizi arī piedalījušies EPALE rīkotajos pasākumos. Savukārt tos, kuri vēl nav piedalījušies nevienā pasākumā, aicināja to darīt, kā arī norādīja uz iespēju EPALE interneta vietnē noskatīties rīkoto semināru un vebināru ierakstus.
Ar iedvesmas stāstu par pieaugušo izglītības procesu organizēšanu un nodrošināšanu seminārā uzstājās Saldus tehnikuma attīstības plānošanas speciāliste Aiva Apša-Ķīšeniece un izglītības metodiķe Inga Zilvere. Tehnikuma pārstāves dalījās ar tehnikuma pēdējā gada labās prakses piemēriem par to, kā uzrunāt darba devēju, kā sadarboties un izstrādāt apmācību programmas pēc darba devēja pieprasījuma, kā veiksmīgi pielāgoties nozaru uzņēmumu prasībām, lai īstenotu pieaugušo apmācības. Kā uzsvēra Aiva, ka pats galvenais veiksmes faktors ir tehnikuma komanda, ka komandā ir spēks un viens pats nav darītājs. Ka, ja komandā katram tās dalībniekam atrodas savs darbiņš, ja katrs apzinīgi veic sev uzticēto pienākumu, var sasniegt daudz, veidojas veiksmīgas sadarbības un notiek nepārtraukta attīstība.
Tehnikuma izglītības metodiķe Inga uzsvēra, ka, veiksmīgas pieaugušo izglītības organizēšanai un nodrošināšanai, nepieciešams ieguldīt lielu darbu, lai veicinātu un attīstītu sadarbību ar darba devējiem, uzrunājot viņus, informējot, stāstot par iespējām, piedāvājot apmācību moduļus un programmas, sekojot līdz nozaru uzņēmumu specifikai. Lai arī reizēm darba devēja pieprasījums šķiet neizpildāms, jo tehnikumam nav tādas materiāli tehniskās bāzes, taču gala rezultātā tiek izstrādātas apmācību programmas, kur teorētisko pusi nodrošina tehnikuma pedagogi un praktisko pusi apmācāmais apgūst reālajā darba vidē pie darba devēja. Un šajās reizēs, strādājot darba grupās, kur ir gan tehnikuma pārstāvji, gan darba devēju pārstāvji, veidojas sadarbība kā līdzvērtīgam ar līdzvērtīgu, veidojas interesantas un daudzpusīgas diskusijas, tiek iepazīts uzņēmums un tā darbības principi, tiek meklētas iespējas, kā šajos procesos var iekļauties tehnikums un palīdzēt īstenot darba devēja pieprasījumu.
Uz jautājumu no KPR puses, vai Saldus tehnikums ir pieteicis mācību programmas ES fondu pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” sesto kārtu, Inga atbildēja, ka, jā, tehnikums iesniedza mācību programmu pieteikumus, taču šoreiz neizdevās sakārtot visu tā, lai šīm programmām varētu pieteikties mācīties gribētāji. Tā atkal būšot jauna pieredze nākošajām apmācību kārtām un jaunu programmu izstrādei.
Pasākuma laikā savu pieredzi par mācību programmu izveidi un pieteikšanu ES fondu pieaugušo izglītības projektā stāstīja arī Liepājas Universitātes Mūžizglītības nodaļas vadītāja Ilma Neimane, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma nodarbināto personu mūžizglītības jomas vadītāja Zanda Šlēgelmilha un Ventspils tehnikuma pieaugušo izglītības projektu vadītāja Inta Reinholde.
Pēc nelielas pauzītes, pasākuma otrajā daļā visi dalībnieki aktīvi darbojās, veicot praktiskus uzdevumus. Kā pirmais uzdevums, dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, kas pirmais ienāk prātā, ja izdzird vārdu salikumu “pieaugušo izglītība”. Atbildes tika apkopotas “vārdu mākonī”, izmantojot jau iepriekš pieminēto www.menti.com . Iesniegtās atbildes bija pozitīvas un liecināja, ka pieaugušo izglītība ir interesants darbs, piepildīts ar pozitīvām emocijām, ka tās ir jaunas iepazīšanās un tikšanās.
Lai arī kļūdas pēc, kā pēc tam paskaidroja pati atbildes sniedzēja, Nīcas novada pieaugušo izglītības metodiķe Gunita Šime, viena no atbildēm, dzirdot vārdu salikumu “pieaugušo izglītība”, bija Gunita. Tas šķita iederīgi un ļoti nozīmīgi, jo Gunita savā pašvaldībā ļoti aktīvi organizē pieaugušo izglītības aktivitātes un prot atrast īstos vārdus un motivēt vietējos iedzīvotājus iesaistīties un mācīties. Un ikviens no dalībniekiem arī piekrita, ļoti bieži nelielākās reģiona pašvaldībās pieaugušo izglītības speciālists arī ir pirmais un vienīgais, ko vietējās kopienas pārstāvji nosauc kā galveno, ja runa iet par pieaugušo izglītošanu.
Pēc tam dalībnieki analizēja savu ikdienas darbu, lai atbildētu uz jautājumu, kādi ir galvenie šķēršļi pieaugušo izglītībā.
Iesniegtās atbildes uz šo jautājumu bija dažādas un ņemtas no praktiskās pieredzes, taču vairākkārt tika uzsvērts, ka pieaugušo mācības ir grūti salāgot ar darbu, ģimeni un privāto dzīvi, ka mācīties gribētājiem ir krasi atšķirīgas datorprasmes, lai noorganizētu attālinātas apmācības, kā arī ir samērā zema motivācija gan mācīties gribētājiem, gan darba devējiem, lai viņi saredzētu pieaugušo apmācībām jēgu, lai saprastu savu ieguvumu un būtu motivēti mācību procesā iesaistīties.
Tā kā bieži, runājot par ieaugušo izglītības problēmām, izaicinājumiem un iespējām, tiek akcentēts jautājums, kā uzrunāt darba devēju un kā viņu motivēt, tad pēdējie divi praktiskie uzdevumi semināra dalībniekiem bija tieši par šīm tēmām.
Pirmajā uzdevumā dalībniekiem bija jāuzraksta savi ieteikumi, savas idejas, kā veidot dialogu ar darba devēju, pārdomājot gan to, kā uzrunāt darba devēju un motivēt, gan, kādi varētu būt darba devēja iebildumi. Savukārt nākošajā uzdevumā sīkāk apskatījām iespējamos darba devēja ieguvumus, riskus un izmaksas, iesaistoties pieaugušo izglītībā. Pēc tam iesniegtas atbildes tika apskatītas un izdiskutētas visiem kopā. Un arī šajos uzdevumos bija atbildes par to, ka ir grūti savienot mācības ar darbu, taču kā galvenais tika uzsvērts, ka, ja tas izdodas tad laimīgi ir gan darba devēji, gan darbinieki.
Iegūtie priekšlikumi tiks apkopoti un izmantoti, lai izveidotu informatīvu materiālu darba devējiem, uzsverot darba ņēmēju/pieaugušo apmācību ieguvumus, riskus un izmaksas, kā arī, lai būtu vieglāk veidot dialogu ar darba devēju, motivēt savus darbiniekus mācīties un pilnveidoties, mudinot darba devēju runāt par savām vajadzībām, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām, īstenojot tehnoloģiju modernizāciju un inovāciju ieviešanu.
Pasākuma nobeigumā dalībnieki izteica gandarījumu un prieku par vērtīgo semināru, gan diskutējot par aktualitātēm un uzzinot vērtīgu informāciju, gan uzklausot kolēģu stāstījumus, kā arī ražīgo darbošanos, lai diskutētu par sarežģījumiem pieaugušo izglītībā. Pasākums beidzās pozitīvā gaisotnē, jo priekšā silta vasara, atvaļinājumu laiks, lai atpūstos un uzņemtu spēkus nākošajam darba cēlienam.
Paldies visiem, kuri piedalījās, aktīvi iesaistījās un dalījās ar savu pieredzi.
Uz sadarbību un, lai silta vasara!
Agnese Matvejeva
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Izglītības jomas reģionālā koordinatore
