Šī gada 20.maijā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki jau otro reizi tikās attālināti Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē. Šoreiz tiešsaistē tika diskutēts ar finanšu ministru Jāni Reiru par prognozēm pašvaldību budžetiem šim un nākamajam gadam, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu par ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem un prognozēm nākotnē.
Finanšu ministrs Jānis Reirs sarunu ar pašvaldību vadītājiem iesāka, informējot, ka par 150 miljoniem eiro tiek palielināts pašvaldību aizņēmumu limits Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteiktajos investīciju projektos. Šīs investīcijas pašvaldības varēs izmantot augstas gatavības projektu īstenošanai tādās jomās, kas nodrošinās efektivitāti arī nākotnē, piem., transporta, infrastruktūras, energoefektivitātes uzlabošanas un citās jomās. Reaģējot uz Kurzemes pašvaldības vadītāju norādi, ka šiem kritērijiem ne vienmēr atbilst projekti, kuru īstenošana šobrīd ir nozīmīga pašvaldībai, J.Reirs skaidroja, ka esošajā situācijā ir jāīsteno projekti ar augstu gatavības pakāpi, kur darbi varētu sākties uzreiz, tādējādi jau šogad radot jaunas darba vietas un veicinot ekonomiku. Savukārt tie projekti, kuri ir pašvaldībām nozīmīgi, bet šobrīd vēl nav gatavi īstenošanai, būtu jāatliek un jāīsteno vēlāk.
Sēdes turpinājumā J.Reirs informēja, ka kopumā nodokļu ieņēmumi gada pirmajos mēnešos ir pārsnieguši ieplānoto, kritums bijis tikai martā, savukārt aprīlī nodokļu ieņēmumi atkal auguši. Ministrs skaidroja, ka valsts nevar pašvaldībām garantēt plānotos ieņēmumus no nodokļiem visa gada garumā, tāpēc tām, tāpat kā valstij, ir jāmeklē vai nu iespējas mazināt savus izdevumus, vai arī būs jāņem aizdevums, lai finansētu budžeta deficītu, ja tāds radīsies līdz šī gada beigām. J.Reirs apliecināja, ka Valsts kase ir un būs gatava izsniegt šādus aizdevumus.
Ministrs arī skaidroja par valsts veiktajiem pasākumiem COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes mazināšanai uz ekonomiku. J.Reirs norādīja, ka valsts ir gan pārskatījusi savus izdevumus, komandējumiem un degvielas izmaksām paredzēto finansējumu novirzot citiem mērķiem, gan veikusi dažādus pasākumus ekonomikas un strādājošo atbalstam. J.Reirs informēja, ka ar ALTUM starpniecību sniegts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, kā arī biznesa paplašināšanai kopumā 170 miljonu eiro apmērā. Dīkstāves pabalstiem pieteikušies un tos saņēmuši 40 000 strādājošo aptuveni 25 miljonu eiro apjomā, savukārt uzņēmumiem atlikto nodokļu apjoms veido aptuveni 130 miljonus eiro. Ministrs arī skaidroja, ka ievērojamas investīcijas pamatkapitālā sniegtas tādiem stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem, kā airBaltic, Starptautiskā Lidosta “Rīga” u.c. Finanšu ministrs arī piekrita Kurzemes pašvaldību vadītāju norādei par to, ka būtu jāvērtē iespējas sniegt atbalstu arī reģionālajām lidostām, kas bieži vien ir nozīmīgas investoru piesaistei reģionos.
Ieskicējot valsts ieceres turpmākam atbalstam ekonomikai, J.Reirs norādīja, ka iespējams ne visiem, kas šobrīd saņem dīkstāves pabalstu, būs darbavieta, kurā atgriezties. Tāpēc valsts šobrīd strādā pie pabalstu sistēmas daļēji subsidētām darbavietām, kā arī jaunām apmācību programmām dīkstāves pabalsta vietā, lai sadarbībā ar izglītības iestādēm pārkvalificētu bez darba palikušos. Pārkvalificēšanās procesa laikā paredzēta arī stipendija.
Sarunas ar finanšu ministru noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji pateicās J.Reiram par atsaucību dalībai Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē un operativitāti lēmumu pieņemšanā, savukārt ministrs solīja arī turpmāk atsaukties uzaicinājumam piedalīties Attīstības padomes sēdēs, lai diskutētu par aktualitātēm valstī.
Sēdes noslēgumā Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskutēja ar SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu par ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem un prognozēm nākotnē. Atbildot uz Kurzemes pašvaldību vadības jautājumiem saistībā ar sporta pasākumu un lielu pasākumu norisi vasarā, kā arī, vai rudenī nav iespējams otrs slimības “vilnis”, J.Perevoščikovs bija piesardzīgs ar prognozēm. Viņš norādīja, ka viss būs atkarīgs no tā, kā ievērojam distancēšanos un vai regulāri mazgājam rokas. Tāpat ir būtiski, vai šos nosacījumus var nodrošināt konkrētā pasākuma rīkotājs. J.Perevoščikovs bija skeptisks par sporta pasākumu organizēšanas iespējām, jo to norisei nepieciešamās telpas – sporta zāles, dušas, ģērbtuves – ir ar ierobežotu platību un tajās var būt grūti nodrošināt distancēšanos. SPKC speciālists nesniedza arī prognozes par iespējamās vakcīnas pieejamību pret COVID-19. Savukārt, runājot par dažādo informāciju, kas pieejama publiski saistībā ar COVID-19, J.Perevoščikovs uzsvēra, ka ir svarīgi neuzticēties nezināmiem informācijas avotiem, bet sekot pašiem un arī citus aicināt sekot vispārējām speciālistu norādēm no tādām uzticamām iestādēm kā Pasaules Veselības organizācija, SPKC un citām.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 20.maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Papildu informācijai:
Laura Homka, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv
