Kurzemes plānošanas reģions iedzīvotāju aptaujā noskaidrojis, ka kurzemnieki kopumā ir apmierināti ar savu piederību Kurzemes reģionam, savu dzīves vietu un dzīves kvalitāti, kā arī pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējām, tomēr vēlētos uzlabojumus sabiedriskā transporta savienojumos ar citām Kurzemes pilsētām, lielākas uzņēmējdarbības atbalsta iespējas un nepieciešamību vairāk domāt par sabiedrības izglītošanu vides jautājumos. Kā Kurzemes vizītkarti respondenti atzinuši esošās dabas vērtības – jūru, pludmales un mežus. Kurzeme respondentu skatījumā ir reģions ar labu vides kvalitāti, ainavu dažādību un bioloģisko daudzveidību, tādējādi nodrošinot iespējas pilnvērtīgai rekreācijai un atpūtai.
Laikā no šī gada 1. – 30.jūnijam Kurzemes plānošanas reģions veica Kurzemes iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju ar mērķi – noskaidrot viedokli par reģiona attīstību, izaicinājumiem un to iespējamiem risinājumiem. Aptauja ietvēra dažādus jautājumus, lai noskaidrotu respondentu viedokli par reģionā sniegto pakalpojumu kvalitāti un dzīves līmeni, kā arī viedokli par kurzemnieku ieradumiem un reģiona identitāti.
Dzīves apstākļi, dzīves kvalitāte un dzīves līmenis
Aptaujā 82 % respondentu norādījuši, ka lepojas ar savu dzīvesvietu, un 64 % uzskata, ka esošie dzīves apstākļi ir pietiekami augstā līmenī. Tāpat iedzīvotāji norādījuši, ka iedzīvotāju grupām kā jaunienācējiem, migrantiem un mazākumtautību pārstāvjiem ir viegli integrēties Kurzemes vietējā sabiedrībā, tikai 30 % respondentu šajā jautājumā saskatījuši kādas grūtības. 46 % respondentu gan akcentējuši, ka mājokļu pieejamība apkārtnē nav pietiekama – vairākkārt tiek norādīts par kvalitatīvu un pienācīgu mājokļu trūkumu gan mazākos, gan lielākos novados un pilsētās. Respondenti uzsver, ka svarīgi ir veidot mājokļus ārpus pilsētām, lai veicinātu gan veselīgu dzīves veidu, gan zaļo domāšanu, kā arī aicina izglītot sabiedrību par pašiniciatīvu, savas vides un apkārtnes veidošanu, norādot, ka ir būtiski sniegt atbalstu NVO aktivitātēm.
Sabiedrisko un citu pakalpojumu pieejamība
Mazāk kā puse jeb 45 % aptaujāto norāda, ka sabiedriskais transports ir nozīmīgs viņu mobilitātei. Respondenti atzīst, ka satiksme ar Rīgu ir laba, tomēr vēlētos labāku transporta nodrošinājumu starp Kurzemes reģiona pilsētām – 30 % respondentu vēlējušies labākas mobilitātes iespējas uz reģionu centriem, savukārt 40 % – labākus lauku teritoriju un pilsētu savienojumus. Respondenti arī kā svarīgu norāda interneta un mobilo sakaru kvalitāti mazajos ciemos un lauku teritorijās, kas būtiski uzlabotu attālinātā darba iespējas un piesaistītu iedzīvotājus šīm teritorijām.
Atpūta un sociālās aktivitātes
Lielākā daļa respondentu atpūtas un sociālos pakalpojumus vērtē kā pieejamus un pietiekamus, atzinīgi vērtējot gan to dažādību, tāpat tiek izcelts arī plašais kultūras piedāvājums. 65 % aptaujāto norādījuši, ka tuvākajā apkārtnē ir pietiekami laba un daudzveidīga aktivitāšu pieejamība, 80 % – ka bērniem ir pieejamas ārpusskolas aktivitātes un pulciņi. Aptuveni 60 % respondentu uzskata, ka arī vecāka gada gājuma cilvēkiem jeb senioriem ir saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vairāk nekā 60 % respondentu ir pieejami dažādi sabiedriskie komercpakalpojumi.
Uzņēmējdarbība
Aptaujātie Kurzemes iedzīvotāji norāda, ka kopumā reģionā ir iespējas attīstīt uzņēmējdarbību, ja ir vēlme mācīties un darīt, tomēr būtu nepieciešams lielāks pašvaldību atbalsts un mazāks nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem, savukārt lauku reģionos būtu jāattīsta infrastruktūra lielākas uzņēmējdarbības attīstībai. 62 % no respondentiem uzskatījuši, ka ir pietiekami lielas iespējas ilgtspējīgas lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecībai attīstībai, tomēr tikai 28 % no respondentiem uzskata, ka Kurzemes reģionā tiek piedāvātas labas iespējas jaunajiem uzņēmējiem. 30 % respondentu norādījuši, ka ir pieejams pietiekams finansējums jaunu iniciatīvu īstenošanai, un 43 % – ka vide ir piemērota jauniem un inovatīviem uzņēmumiem.
Lauku teritoriju sociālie un kultūras aspekti
Lai arī 45 % respondentu norādījuši, ka lauku teritorijās ir aktīvas iedzīvotāju grupas un 61% atzīmējis, ka lauku teritoriju iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, tomēr cilvēku, kuri dzīvo lauku teritorijās, vientulību un izolāciju par būtisku izaicinājumu uzskata 59% respondentu, turklāt tiek uzsvērta tieši veco cilvēku vientulība. Aptaujātie gan uzsvēruši, ka lauku teritorijās un ciemos ir lielākas iespējas radīt īpašus un radošus pasākumus, tikai nepieciešams nedaudz lielāks atbalsts NVO un vietējām iniciatīvām.
Vide un bioloģiskā daudzveidība
Vairāk nekā 70 % respondentu uzskata, ka Kurzemes reģionā ir laba vides kvalitāte, ainavu dažādība un bioloģiskā daudzveidība, kuras nodrošina iespējas pilnvērtīgai rekreācijai un atpūtai. Tikai 10 % respondentu nav piekrituši apgalvojumam, ka dabas parki un aizsargājamās dabas teritorijas tiek labi apsaimniekotas. Tāpat apgalvojumiem, ka reģionā esošā mežu apsaimniekošana nodrošina efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu un ka lauksaimniecībā netiek izmantotas videi draudzīgas saimniekošanas metodes, nav piekrituši tikai attiecīgi 15% un nedaudz vairāk kā 30 % respondentu. Aptaujātie iedzīvotāji uzsvēruši, ka vairāk jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas saistībā ar vides piesārņošanas jautājumiem un, jo īpaši, atkritumu šķirošanas jomas. Respondenti arī norādījuši, ka jāatgriežas pie ilgtspējīgas apsaimniekošanas mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.
Kurzemes vērtības, simboli un vizītkarte
Kā Kurzemes vērtību, simbolu un vizītkarti respondenti atzinuši reģiona esošās dabas vērtības – jūru, pludmales un mežus -, kā arī Ventas rumbu. Nedaudz mazāku vērtību respondenti piešķīruši, kultūrvēsturiskajam mantojumam – suitiem, lībiešiem un kuršu atstātajām vērtībām. Tāpat kā vienu no Kurzemes vērtībām daļa aptaujāto norādījuši reģionā dzīvojošos cilvēkus un Kurzemes pilsētas.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbība
Respondenti kopumā atzinīgi vērtē arī Kurzemes plānošanas reģiona darbu. No respondentiem 80% ir norādījuši, ka ir sadarbojušies ar Kurzemes plānošanas reģionu, turklāt lielākoties šī sadarbība novērtēta kā veiksmīga. Atzinīgi novērtēta arī Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija – vairāk nekā puse respondentu seko līdzi un par noderīgiem uzskata reģiona publicētos jaunumus mājas lapā, Facebook un Twitter.
Par iedzīvotāju aptauju
Kurzemes iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujā gūtie viedokļi un priekšlikumi tiks izmantoti Kurzemes reģiona Attīstības programmas izstrādei. Aptauju kopā aizpildīja 240 respondenti – 200 sievietes (83,3 %) un 40 vīrieši (16,7 %). 92 % respondentu ir vecumā no 26 – 65, šī vecuma grupa uzskatāma par sociāli un ekonomiski aktīvāko, pārējie respondenti bija jaunāki (7,1 %) vai vecāki 0,8 %. Aptaujā bijā pārstāvēti visi 20 Kurzemes novadi, vairākums respondentu dzīvo Saldus novadā (39 jeb 16,2 %), Liepājā (38 jeb 15,8 %) un Kuldīgas novadā (36 jeb 15 %), savukārt pārējo novadu respondenti svārstās no 2 – 4 % % robežās no kopējo respondentu skaita.
Detalizētāk ar aptaujas rezultātiem var iepazīties:
Aptaujas rezultātu apkopojums Kurzemes plānošanas reģiona attīstītības programmas 2021 – 2027 ietvarosŠobrīd aktīvi turpinās “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam” izstrāde. 2019.gadā tika uzsākts un 2020.gada pirmajā pusgadā turpinās darbs pie pašreizējās situācijas raksturojuma sagatavošanas, izveidotas attīstības programmas vadības un izstrādes darba grupas. Līdz šim ir veikta Kurzemes reģiona esošās situācijas un dažādu datu analīze, vasaras un rudens periodā tiks organizētas sanāksmes ar dažādu nozaru pārstāvjiem un interesentiem reģionā. Kurzemes plānošanas reģions arī rīko tematiskās darba grupas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un interesentiem reģionā: (datumi norādīti provizoriski, ir iespējamas izmaiņas):
- Labklājība un sociālie pakalpojumi – 14. jūlijs (Kuldīga)
- Transporta un infrastruktūras attīstība – 29. jūlijs;
- Izglītība un sports – 12. augusts;
- Vide un daba – 26. augusts;
- Pilsēta, lauki un piekraste – 16. septembris;
- Ekonomika un tūrisms – 30. septembris;
- Pārvaldība – 14. oktobris.
Papildu informācijai:
Jana Briede
Kurzemes plānošanas reģiona
telpiskās plānošanas jomas eksperte
e-pasts: jana.briede@kurzemesregions.lv
