Latviesi.com: Globālais latvietis. 21.gadsimts. Par paveikto un vēl darāmo diasporas politikā

“No mana skatu punkta un no diasporas dzirdu, ka bija ļoti labi tas, ka remigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, var saņemt pensiju tādā apjomā, kādā tas noteikts konkrētajā valstī, no kuras atgriežas, un pensija netiek aplikta ar nodokļiem Latvijā. Tā, piemēram, atgriežoties no Lielbritānijas tur noteiktais minimums netiek aplikts ar nodokļiem Latvijā,” norāda Gavele.

Tas vēstnieces ieskatā ir labs stimuls gana nodrošinātas vecumdienas pavadīt Latvijā.

Kā vēl vienu veiksmīgu soli vēstniece min ārvalstīs iegūto diplomu paātrināto atzīšanu, kas varētu motivēt ārzemēs studējošos atgriezties Latvijā. Vēl gan atzīšanas un saskaņošas process ir jāpilnveido, lai augstskolas ar labu reputāciju pašas var šo procesu veikt, kas paātrinātu diplomu atzīšanas gaitu vēl vairāk.

Tāpat remigrantu ģimenes, kas vēl tikai plāno atgriezties, var reģistrēt jau šobrīd bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

Vēl viens svarīgs paveiktais darbs ir otra reģistrētā adrese, kas nozīmē, ka dzīvojot ārzemēs, var piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā un plānoti atvieglojumi Saeimas vēlēšanās, kas būs jau nākamgad.

Vēstniece uzskata, ka, risinot jautājumus, virzība uz priekšu ir raita un tāpēc viņa saka paldies arī Saeimas darba grupām un komisijām, kurās diasporas jautājumus skata.

Tikmēr, klausoties vēstnieces veiksmīgi paveiktos darbus, Laima Ozola no Īrijas, “Baltic-Ireland” galvenā redaktore, norāda, ka visi paveiktie darbi tā īsti neattiecas uz diasporu, bet vairāk skar remigrantus.  

“Reāli dabā tās ir divas dažādas lietas remigranti un diaspora. Un, runājot par darbiem, kas skar tieši diasporu man nav ko teikt,” norāda Ozola.

Ilze Kalve turpretim uzskata, ka līdz šim paveiktie darbi būs iespēja lielai daļai Lielbritānijā dzīvojošo apsvērt domu par atgriešanos. Ilze gan atgādina kādu ļoti būtisku novērojumu: “No augšas, kad Tu skaties, viss izskatās ļoti labi, bet mirklī, kad saskaries ar ierēdni, kurš varbūt nezina, ka viņam tas ir jādara, tad gan sākas problēmas.”

Laikrakstu “Brīvā Latvija” un “Laiks” žurnāliste Sallija Benfelde piekrīt Ilzei, ka, piemēram, pensiju neaplikšana ar dubulto nodokli un iespēja iepriekš pieteikties skolās un bērnu dārzos ir labi padarīts darbs, taču viņa uzreiz galdā ceļ arī sasāpējušu jautājumu, kas skar diasporas mediju finansēšanas jautājumu.

“Nauda kokos neaug, un ir pozitīva virzība, konkursi, kuros naudu var saņemt. Milzu problēma ir tā, ka no katras summas, ko redakcijas saņem konkursos, puse aiziet nodokļos, tad ir tā, kā ir – tas ir traģiski izpildītājiem,” situāciju raksturo Benfelde. “Ja diasporas mediju žurnālists nevar nopelnīt Latvijā noteikto minimālo algu, tad ir jautājums, cik ilgi var strādāt uz entuziasma un patriotisma pamata?”

Vēstniece, reaģējot uz žurnālistes sacīto, sola jau tuvākajā laikā sarunās ar Kultūras ministrijas un diasporas medijiem šo jautājumu apspriest, norādot, ka ir vērts apspriest arī diasporas mediju saturu.

“Mums jārunā arī ne tikai par finansējumu, bet arī pienācis laiks runāt par diasporas mediju un informaīvo platformu kvalitāti,” norāda Gavele. “Diemžēl ir maz diasporas mediju, kuri rada oriģinālu saturu. Lielākoties materiāls tiek pārpublicēts no medija uz mediju, un tam ir informātīvs raksturs. Par finansējumu es negribētu piekrist, jo nupat bija tikšanās ar Kultūras ministriju. Mēs pagājušajā gadā dubultojām finansējumu diasporas medijiem. Finansējums iepriekš bija paredzēts gan diasporas medijiem, gan Latvijas medijiem, kas ziņo par diasporu. Tad šobrīd viss šis finansējums ir atvēlēts tikai diasporas medijiem. Un es domāju, ka tuvākajā laikā Kultūras ministrija klajā nāks ar labu ziņu, ka mēģināsim rezervēs atrast vēl finansējumu, kas varēs vēl palīdzēt diasporas medijiem celt savu kapacitāti. Runājot par diasporas medijiem ir jāsaprot, kas ir auditorija, un vai šajā plašajā mērķauditorijā ir arī jaunatne, vai meklējam jaunas sadarbības formas… Es saprotu, ka naudu vajag visiem, visiem vajag finansiālu atbalstu arvien vairāk un vairāk.”

Saprotams, ka Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos nevar ietekmēt lēmumu pieņēmējus, bet viņas spēkos ir konsultēt. Un, runājot par padarīto un arī aktuālajiem svarīgajiem veicamiem darbiem, uzsvars ir uz veiksmīgu remigrācijas koordinatoru darbu, kā arī darbs pie attālinātā darba jeb nomadu vīzas.

“Tas šobrīd ir tik tālu, ka ir sagatavoti un saskaņoti priekšlikumi ar Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijām, Valsts sekretāru sanāksmi,” stāsta vēstniece. “Es ceru, ka būs nomadu jeb attālinātā darba vīza, kas ļaus latviešu diasporas dzīvesbiedriem, kas nav ģimenes locekļi, ir partneri vai viendzimuma partneri, atgriezties kopā ar diasporas pārstāvi Latvijā, un viņiem būs legāls statuss, kas ļaus legāli uzturēties Latvijā, strādājot attālinātu darbu savā līdzšinējā mītnes zemē. ”

Runājot par to, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, gan vēstniece, gan pārējās sarunas dalībnieces norāda, ka liela uzmanība jāpievērš diasporas sabiedrības izglītošanai saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Te nav runa par aģitāciju vai priekšvēlēšanu kampaņām, bet gan par izglītošanu, par prasmēm informācijas meklēšanā, lai diaspora Saeimas vēlēšanās neizdarītu aplamus, mirkļa sajūtu vadītus lēmums.

Tas, protams, nebūs viegls uzdevums, kā norāda Sallija Benfelde: “Ar prieku par vārda brīvību un demokrātiju esam pazaudējuši saprašanu par to, kas ir kas. Tur nevajag lekcijas, bet elektroniskā vidē organizētas diskusijas ar skaidrojumiem. Ja tas būtu atsevišķs mediju projekts, tad tajā varētu iesaistīties diasporas mediji.”

Tāpēc tiek plānota liela informatīva kampaņa, informācijas sniegšana, diskusijas, kurās, diasporas vēstnieces vārdiem runājot, solās iesaistīties arī Eiropas Latviešu apvienība, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Centrālā vēlēšanu komisija, jo Saeimas vēlēšanas ir svarīgs pagrieziena punkts, kurā diasporai ir liela loma un kurā diaspora ir svarīgs spēlētājs. Kā viens svarīgs pavērsiena punkts Saeimas vēlēšanās būs balsošana pa pastu, kas diasporas vēlētājiem krietni atvieglos dalību.