Andas stāsts- nepieciešamība pēc Latvijas dzīvojot Dānijā
Uzņēmēja Anda Dīrlunda-Parbste Dānijā dzīvo jau divdesmit vienu gadu. Šeit viņa nonākusi uzreiz pēc vidusskolas- sākumā stradājusi par auklīti, kas tolaik, pirms teju divdesmit gadiem, bijis veids, kā krāt pieredzi un līdzekļus studijām ārvalstīs. Tā arī noticis- augstāko izglītību viņa ieguvusi Dānijā, šeit arī satikusi vīru un izveidojusies ģimene. Vīra dzimta ir uzņēmēji vairākās paaudzēs, kā pati teic ar lielo “U”, kas allaž atrod kaut ko jaunu, jo katra nākamā paaudze pieskaņojas sava laika vajadzībām un nepieciešamībai.
Andai bija iespēja uzsākt savu darbību ģimenes uzņēmumā, kas ir amerikāņu uzņēmuma pārstāvniecība Eiropā. Vienlaikus uzņēmums administrē tam piederošos nekustamos īpašumus. Anda Dīrlunda-Parbste: “ Raksturā esmu runīga, darīga un darbīga, tapēc ar sēdēšanu ofisā vien man nepietika un tā kā esmu izglītību ieguvusi pakalpojumu industrijā, biznesa administrācijā, tad man visu laiku gribējās kaut ko darīt saistībā ar Latviju. Vīram dīcu, dīcu un teicu, ka gribas kaut ko citu- un viņš mani pagrūda Latvijas virzienā. Tā man viss sākās. Tas bija 2012. gadā, kad sāku nopietni domāt, tieši kādu sadarbību ar Latviju veidot, un tas, kas man uzreiz iekrita acīs un sirdī, bija ideja dabūt Latvijas zīmolus Dānijas tirgū.”
Anda pati atzīst, ka tā nebija viegli realizējama ideja, jo dāņiem pašiem ir stipri un spēcīgi zīmoli, tāpēc vietējais tirgus uz jaunpienācējiem skatījās ar šķību aci. Tikai sadarbojoties ar LIAA, izdevās satikties ar Latvijā radītu zīmolu pārstāvjiem, kuriem Anda neko nevarēja apsolīt, jo arī viņa tolaik, kā savdabīgs aģents tikai mēģinājusi ielikt pirkstu Dānijas tirgus jūrā, lai saprastu, kas aizies, kas, nē. Trīs gadus Anda tērējusi savu laiku un dabojusies, kā aģente, bet no tā bijusi maza jēga, kā uzņēmējai, tāpēc nolēmusi saprast, ko tieši vēlas gala patērētājs- dānis. Tā radās ideja, ka jāatver pašai savs veikaliņš. Šobrīd Anda pārvalda veikalu “Nature by hand”, kurā tirgo Latvijā radītu produkciju- no lina un māla, arī bērnu apģērbu. Andas ideju par Latvijā radītu preču veikalu bija iespējams realizēt tādēļ , ka vīrs viņu atbalstījis ar savu biznesa plecu. Kā norāda visi sarunā iesaistītie, šādam pamudinājumam un atbalstam sākumā ir jābūt. Iespējams, ka šāds grūdiens varētu nākts arī no tautiešu puses?
Turcijas Skaidrītes stāsts par Latviju
Ja Anda Dānijā iegāja uzņēmēju ģimenē, tad Skaidrīte Turcijā nokļuva ģimenē, kas mīl stabilitāti un nemīl risku, uzskatot to par neatņemamu biznesa sastāvdaļu. Skaidrīte uz Turciju pārcēlās ģimenes, nevis darba dēļ.
Pirmos sešus no Turcijā nodzīvotajiem gadiem, viņa darbojusies zinātnē un auklējusi vienu pēc otra pasaulē nākušos savus trīs bērnus, bet paralēli, visu laiku urdījusi doma par uzņēmējdarbību. Uzņēmēja un Latviešu biedrības Turcijā vadītāja Skaidrīte Dzene: “Mans bizness radās,ņemot vērā manas vajadzības- eko galā. Tolaik Turcijā iegādāties ekoloģiskus ķermeņa un mājas kopšanas produktus bija neiespējami, tāpēc tos vedu pilnām somām vai nu no Latvijas, vai no citurienes Eiropā. Visu laiku, mani tirdīja doma, kāpēc Turcijā to nav. Sākot meklēt, ko es varētu vest uz Turciju no Latvijas, man dzima doma, ka es pati varētu kaut ko radīt. Nu, un tā jau sešus gadus esmu ģimenes ķermeņa kopšanas zīmola “Anne Nature” radītāja. Tas gan bija iespējams pateicoties sadarbībai ar uzņēmumiem Latvijā, domu biedriem un draugiem. Lai arī jau piecus gadus “Anne Nature” ir arī Turcijas tirgū, tomēr pamatu pamats uzņēmumam- produktus ražo Latvijā, to dizains izstrādāts Latvijā. ”
Šos piecus gadus Skaidrīte ne tikai izglīto savus klientus, bet arī pati smeļas jaunas zināšanas, un , kā atzīst Skaidrīte, tad viņas stāsta pamatā ir sadarbība un atbalsts.
Arnis Vācijā karjeru vietējā uzņēmumā “iemaina” pret atbalstu tautiešiem
Arnis dzimis un audzis Latvijā, bet nu jau divdesmit gadu par savām mājām sauc Vāciju. Tur nokļuvis vidusskolas pēdējā gadā, ko pabeidzis Minsteres ģimnāzijā, ar domu, ka Vācijā mācies tikai vienu gadu. Tomēr liktenim labpaticis izspēlēt savu kārti un Arnis ieguvis juridisko izglītību turpat Vācijā un te arī veiksmīgi veidojis jurista karjeru. Zvērināts advokāts, juridisko pakalpojumu sniedzējs Vācijā Arnis Drille: “Jau kopš 1998.gada man ir bijusi celmlauža un tiltu būvētāja loma. Ir nācies dzīvot dažādās sabiedrībās, kur izpaužas mana advokāta daba- cīnīties par kāda interesēm un allaž ne tām vienkāršākajām. Kopš esmu Vācijā, dzīvoju līdzi latviešu sabiedrībai un augu līdz ar to, iesaistoties arī latviešu sabiedriskajā dzīvē. Es no sākuma strādāju kā augsti kvalificēts jurists maksātnespējas jomā vācu birojos, tomēr, arvien vairāk latviešiem iebraucot Vācijā, mani biežāk uzmeklēja, vaicājot pēc juridiska atbalsta. Manam priekšniekam vācu birojā tas nepatika, un tad mani sasniedza zvans no Latvijas vēstniecības Vācijā ar aicinājumu sniegt juridisku atbalstu tautiešiem.”
Pagājuši jau astoņi gadi, kopš Arnis pametis augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbu vācu birojā, lai veltītu savu darba dzīvi latviešu klientiem. Viena no pakalpojumu jomām, kurā Arņa juristu komanda strādā, ir atbalsta sniegšana latviešu uzņēmējiem. Arņa pieredze maksātnespējas jomā- uzņēmumu likvidēšanā un sanācijā, rada interesi jaunu dibināšanā. Viens no galvenajiem darbības virzieniem ir uzņēmumu dibināšana, arī to likvidēšana. Pagaidām gan latviešu uzņēmēji neesot pārāk naski jaunu uzņēmumu dibinātāji Vācijā. Turpina Arnis: “Varētu cerēt, ka būs vairāk. Tam ir dažādi iemesli. Daudzi mēģina no sākuma strādāt, kā pašnodarbinātie, izvairoties no liela uzņēmuma dibināšanas. Īpatnība ir tāda, jo sevišķi būvniecības jomā, daudzi latvieši piereģistrē darbību pašpārvaldē, kā pašnodarbinātie un nodarbina citus latviešus, kā apakšuzņēmējus. Tas varbūt nav galantākais veids, bet iesākumam vienkāršakais. Diemžēl pārāk reti latvieši Vācijā dibina SIA jeb GmbH, kam uzņēmējdarbībā būtu liela nozīme, jo tas uzreiz ir vācu uzņēmums un vācieši visu vācisko augstu vērtē.
Tas ir solis, uz kuru es parasti mudinu, sakot, ka vajag dibināt uzņēmumu Vācijā. Es solu palīdzēt gan dibinot, gan kārtojot formalitātes, arī ar idejām un palīdzību problēmu brīžos.”
Iedrošināšana, atbalsta sniegšana, arī Arņa piemērā, mudina uz sadarbību ar tautiešiem, nonākot citā mītnes zemē.
Cauri Beļģijai uz Zviedriju un vīra atbalsts latvietības uzturēšanā. Ilzes stāsts
Ilze Spīgule-Buijtenvega šobrīd ir uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja. Tomēr viņas ceļš līdz Zviedrijai vedis caur Beļģiju, kur viņa pirms desmit gadiem nokļuvusi ar ideju- Briselē atvērt savu viesu namu, ko viņa arī veiksmīgi paveikusi. Ilze: “Es, iespējams, biju unikāla Briselē, jo tur pārsvarā visi ir ierēdņi, bet es biju uzņēmēja. Paralēli tam sāku darboties sabiedriskajā darbā, vadot Latviešu biedrību Beļģijā. Tas man ļāva iepazīties ar cilvēkiem ELA un PBLA, un tas man ļāva atraisīt globālo domu, par to, kas mums ir Latvijas brīdī, kad mēs no tās aizbraucam un ko mēs varam darīt Latvijas labā; ko par to mācām saviem bērniem un kā stāstām saviem vīriem.
Tas arī ir viens neapgāžams fakts, ka visām aktīvajām latvietēm, kuras ir apprecējušās ar cittautiešiem, tieši vīru nopelns ir neizmērojams. Kā Anda minēja, viņas vīrs viņu pastūma Latvijas virzienā, runājot par uzņēmējdarbību, tikmēr nevieni latviešu svētki Briselē nevarēja notikt, bez cittautiešu vīru atbalsta- viens beļģu vīrs gādā meijas, cits beļģis sarūpē iekuru Jāņu ugunskuram. Tā viņu iesaiste latvietības noturēšanā ir unikāla.”
Ilzes vīra darba gaitas ģimeni aizvedušas uz Zviedriju. Šeit Ilze uzsākusi savu kočinga biznesu. Paralēli strādājot ar uzņēmējiem, viņas visa līdzšinējā pieredze mudinājusi uz sadarbību ar tautiešiem. Ilzesprāt, doma, ka “ko, nu, es ar latviešiem”, “ko tad latvietis man palīdzēs”, ir pagalam aplama. Dzīvojot ārpus Latvijas, mēģinot svešumā uzsākt uzņēmējdarbību, cenšoties nokļūt svešos tirgos, tautiešu atbalsts var būt nenovērtējams. Tieši tāpēc Ilze un domubiedri, aicina ikvienu satikties virtuāli, lai iepazītos, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai.
Sarunu noslēdz Arnis, ar savu aicinājumu un pamudinājumu: “Pirmkārt, gudri vienmēr ir ņemt palīgā kādu cilvēku, kurš tam ir izgājis cauri un zina, ko darīt. Tā vietā, lai pats lasītu simts grāmatu, labāk iemācīties no viena cilvēka, paņemot arī viņa zināšanas. Otrs smukais teiciens, ka uz milža pleciem, es arī esmu liels. Ja zini kādu, kurš jau ir izcīnījis vietu zem saules, tu ar viņu kopā vari ātrāk izaugt. Treškārt, latvieši savā starpā labāk sapratīsies. Te nav runa tikai par valodu, bet arī valoda ir ļoti svarīga. Daudzi iet uz valsti, tās valsts valodu īsti nezinot. Būs daudz vienkāršāk un guvums būs daudz lielāks, ja var pārrunāt savā valodā. Ar saprašanos es domāju arī mūsu dzīves gājumu, mūsu mentalitāti, pieeju un uzskatus, kas nodrošinās savstarpēju sapratni. Tāpēc es vienmēr saku – augsim kopā!”
Autore: Agnese Drunka
