No nākamā 2023. gada 1. maija Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, personas apliecība jeb eID būs obligāta. Diasporai personas apliecība būs jāiegūst līdz 2024. gada beigām, pensionāriem šis periods būs līdz 2030. gada beigām.
Par to, kāpēc, personas apliecība būs obligāta, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks:
“Personas apliecība jeb eID ir ne tikai personas fiziskās identifikācijas rīks, bet arī elektroniskajā vidē ļauj identificēt personu. No vienas puses šīs karte varētu nebūt obligāta, drīzāk sabiedrībai pašai būtu jābūt ieinteresētai to saņemt un izmantot. EID karte ir universāls digitālās saziņas rīks, ar kuras palīdzību var droši sazināties ar valsts institūcijām, kā arī viegli un droši Latvijas valsts institūcijas var sazināties ar diasporu, kas fiziskajā vidē nereti nemaz nav iespējams. Pasta izdevumi uz ārzemēm un no ārzemēm uz Latviju ir dārgi, tāpēc parastā pieeja ir neko nesūtīt.”
Kā piemēru VARAM pārstāvis min nekustamā īpašuma nodokli, kas jāmaksā diasporas pārstāvjiem, kuriem Latvijā ir kāds īpašums. Šobrīd, ja persona nav saņēmusi eID karti, cilvēkam pašam jāapmeklē pašvaldības portāls un pašam jāmeklē iespējas, kā šo jautājumu nokārtot.
Kā norāda Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanda Sīlīte – Galiņa, tad ikdienas prakse pierāda, ka arī tad, ja cilvēks ir ilgu laiku prom no Latvijas un saiknes ir maz, gadās situācijas, kad nepieciešama saziņa ar valsts institūcijām. Visbiežāk tās ir kādas izziņas, piemēram, par ģimenes stāvokli, ja plānots noslēgt laulību ārzemēs. Tāpat, piemēram, dzimšanas apliecību ar eparaksta palīdzību elektroniskajā vidē iegūt ir daudz ātrāk un lētāk.
Šobrīd jau vairāk nekā 800 dažādu pakalpojumu iespējams saņemt izmantojot elektronisko parakstu. Tas nozīmē, ka elektroniskajā vidē pierādīt savu personību ir visvienkāršāk. Sanda Sīlīte- Galiņa:
“eID atvieglo dzīvi un ir dīvaini, ka cilvēki baidās no personas apliecības obligātuma. Tas ir pašu ērtībai. Tāpēc iniciatīvai būtu jānāk no pašas sabiedrības.”
Par labu eID kartei nostājas arī Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centra korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja, kura pati karti lieto jau teju desmit gadu:
“Ja saikne ar dzimteni kļūst arvien mazāka un mazāka, un nav vairs šeit bankas konta, nav internetbankas un, ja vajag pieslēgties kādam valsts vai pašvaldības portālam – jākārto mantojuma lietas, īpašumu pirkšanas, pārdošanas jautājumi, kaut vai Latvijā esošā īpašumā jāpārslēdz atkritumu izvešanas līgums – tad nav nekāda rīka, kā pierādīt savu identitāti un nokārtot šos darījumus. Var rasties absurda situācija, ka nulle centa līguma dēļ, jālido uz Latviju.”
Tieši tāpēc diasporai eID kartes iegūšanai vajadzētu būt dubultaktuālai – e-paraksta rīki ar eID karti vai e-paraksts mobile ir vienīgais oficiālās saziņas veids ar valsti. Obligātums ir iespēja “aprīkoties” un kļūt digitālam pilsonim apmeklējot savu valsti attālināti, kārtojot darījumus nepametot savu mītnes zemi un māju.
Personas apliecība, kas satur e-paraksta rīkus, digitālā vidē izmantojama tieši tāpat kā klātienē, lai persona varētu apliecināt savu identitāti. E-paraksts mobile arī ir rīks, kas nodrošina šo pašu funkciju izpildi – identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanu elektroniskajā vidē. Cilvēkam var būt abi šie rīki, bet var būt vai nu tikai eID vai tika e-paraksts mobile. Tiesa, pirmais diasporai nav obligāts tikai līdz 2024. gada beigām.
eID kartes maksa ir 15 euro. Ārvalstīs dzīvojošajiem eID karti iespējams saņemt, braucot pašiem uz Latviju vai arī dodoties uz vēstniecību, ja vien mītnes zemē tādas ir. Tiesa, arī tur noslodze dokumentu izgatavošanai ir gana liela un bez iepriekšēja pieraksta nekas nenotiek. Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece:
“Piesakoties personas apliecībai ārvalstīs, izgatavošanas termiņš ir ilgāks nekā to darot Latvijā, jo vienmēr ir jāpierēķina klāt laiks pieteikuma nosūtīšanai uz Rīgu un gatavās ID kartes nosūtīšanas laiks atpakaļ uz vēstniecību. Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka personas apliecību izgatavo turpat vēstniecībā, bet tā tas nav. Visi pieteikumi no vēstniecības tiek sūtīti uz PMLP Rīgu, te tās izgatavo un tad sūta atpakaļ uz vēstniecībām, kur cilvēks personas apliecību saņem.”
Ņemot vērā, ka jautājumu par to, kur un kā lietojams e-paraksts, ir aktuāls daudziem, tad regulāri notiek tiešsaistes apmācību semināri, kuros izskaidro visu nesaprotamo un nezināmo. E-paraksta tiešsaistes apmācībām iespējams pieteikties portālā eparaksts.lv
