Augusta sākumā Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā” ietvaros 12 pašvaldību – Jelgavas, Dobeles, Ventspils, Liepājas, Varakļānu, Ludzas, Preiļu, Gulbenes, Mārupes un Smiltenes – pieaugušo izglītības koordinatori kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecāko eksperti – projektu vadītāja Lauru Ivetu Penigu devās mācību braucienā uz Igaunijā, lai uzzinātu, kā tiek organizēta pieaugušo izglītība un iepazītos ar labo praksi īstenojot mūžizglītības projektus kaimiņvalstī.
Mācību brauciena programma sākās Tallinas Tautskolā, kur dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar pieaugušo neformālās izglītības mācību procesa organizāciju, iestādes telpām, kā arī kopīgi diskutēt par to kā motivēt iedzīvotājus iesaistīties pieaugušo neformālās izglītības nodarbībās. Igaunijā tautskolas ir iecienītas un tajās var mācīties ikviens, kurš to vēlas, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības un vecuma, pieaugušie labprāt mācās un apgūst jaunas prasmes. Šobrīd pieprasītākās izglītības programmas Tallinas Tautskolā ir kaligrāfija, angļu valoda, kulinārija un māksla. Kopumā vairāk kā 250 dažādas izglītības programmas ir pieejamas un gada laikā vidēji 3000 pieaugušie apmeklē nodarbības. Mācības notiek dažāda lieluma grupās, kā arī ir iespēja individuāli apgūt izvēlēto programmu. Lielākoties mācības ir par maksu, bet daudz zemāku nekā privātajās izglītības iestādēs un iedzīvotājiem no dažādām sociālajam grupām ir bez maksas.
Igaunijā ir 13 tautskolas dažādos reģionos un tās visas darbojas pēc līdzīgiem principiem un mērķiem. Visām skolām ir piešķirta Eiropas kvalitātes zīme, kas apliecina, ka īstenotās programmas atbilst prasībām attiecībā uz pieaugušo neformālās izglītības kvalitāti.
Tautskolu mērķis ir veicināt iedzīvotāju personisko un profesionālo attīstību un dot iespēju iedzīvotājiem apgūt jaunas prasmes.
Pēc Tautskolas apmeklējumu Latvijas pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem bija iespēja uzzināt, kā darbojas Igaunijas Pieaugušo izglītības asociācija “Andras”. Nevalstiskā organizācija “Andras “ ir dibinātā 1991. gadā ar mērķi veicināt pieaugušo izglītības attīstību Igaunijā un sniegt atbalstu pieaugušo izglītības politikas īstenotājiem. Organizācijā darbojas 65 biedri. Tikšanās laikā tika uzzināts, kādas akcijas un kampaņas tiek īstenotas, lai veicināta iedzīvotāju vēlmi mācīties, kā tiek veidots dialogs ar lēmumu pieņēmējiem un kādi projekti šobrīd tiek īstenoti. Kā labo praksi var piemināt, ka Igaunijā ir izveidots plašs un koordinēts brīvprātīgo tīkls, kuri informē vietējo sabiedrību par pieaugušo izglītības iespējām un aktivitātēm. Tika pārrunātas arī iespējamās sadarbības iespējas un diskutēts par to, kā veiksmīgāk sadarboties ar lēmum pieņēmējiem un vietējām pašvaldībām, lai tiktu sadzirdētas iedzīvotāju vajadzības pieaugušo izglītībā.
Mācību vizītes laikā tika apmeklēts arī Veru apriņķa Pieaugušo izglītības centrs, kur iedzīvotājiem notiek dažādas pieaugušo neformālās izglītības nodarbības un aktivitātes. Kopā ar centra brīvprātīgajām organizatorēm tika diskutēt par iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītības aktivitātēs un kā veicināt vīriešu iesaisti nodarbību apmeklēšanā. Diskusijas laikā kopīgi iezīmējās vairākas problēmas – grūti sasniegt iedzīvotājus no attālākajiem reģioniem, zems vīriešu iesaistes procents un vajadzības ir vairāk nekā piešķirtais finansējums.
Pieredzes apmaiņa noslēdzās Tartu pieaugušo ģimnāzijā, kur bija iespēja ne tika uzzināt par vakarskolas pieredzi kā motivēt iedzīvotājus atgriezties formālajā izglītībā un turpināt iesāktās mācības, bet arī tikties ar Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas Pieaugušo izglītības politikas departamenta vecāko eksperti un iepazīties ar Igaunijas pieaugušo izglītības sistēmu un piedāvājumu. Bezdarbnieku Apdrošināšanas fonda galvenā speciāliste informēja par Igaunijas pieaugušo izglītības finansējuma modeli.
Tartu pieaugušo ģimnāzija ir izglītības iestāde, kur var apgūt formālo izglītību iedzīvotāji, kuri pārtraukuši mācības dažādu apstākļu dēļ. Skolas vadība dalījās ar labo praksi, ka viņuprāt panākumu atslēga ir tā, ka viņi strādā pie katra skolēna individuālā mācību plāna un ir elastīgas mācību pieejas piekritēji. Katrs skolēns šeit jūtas gaidīts un kopīgi tiek strādāts pie tā, lai ir iespēja iegūt izglītību un turpināt studijas koledžās un augstskolās.
Mācību un pieredzes apmaiņas vizīte Igaunijā aizritēja veiksmīgi un dalībnieki ar jaunām idejām un vēlmi darboties vēl labāk atgriezās mājās. Kopvērtējumā vizītē Igaunijā bija ļoti vērtīga, jo bija iespēja tikties ar dažādām pusēm, kuras ir iesaistītas pieaugušo izglītības politikas veidošanā un kopīgi tika diskutēts par aktualitātēm un veidota sadarbība, lai nākotnē būtu iespēja kopīgi īstenot projektus.
Latvijas pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem ir iespēja mācīties un pilnveidot savu profesionālo kompetenci Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta „Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā” ietvaros. Projekta laikā ir iespēja apgūt teorētiskās zināšanas par pieaugušo izglītības tēmām, kā arī doties pieredzes apmaiņā uz dažādām pašvaldībām un iepazīt klātienē kā tiek organizēta pieaugušo izglītība.
Rakstu sagatavoja:
Agnese Lejniece
Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāja
