Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai,
- veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos;
- izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, kā arī veidot sadarbību ar Eiropas Industriālā mantojuma tīkliem;
- attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kas atbilst ceļotāju vajadzībām;
- reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.
Projektā plānotās aktivitātes:
- Izveidot sadarbību starp industriālā mantojuma īpašniekiem/apsaimniekotājiem un tūrisma attīstības plānotājiem ar mērķi izmantot efektīvāk industriālā mantojuma resursu daudzveidīga tūrisma piedāvājuma izveidei;
- Pārņemt labo praksi un pieredzi industriālā mantojuma apsaimniekošanā un tūrisma izmantošanā no Starptautiskiem un Eiropas industriālā mantojuma tīkliem, veidojot kontaktus un organizējot pieredzes apmaiņas vizīti un organizējot apmācības tūrisma uzņēmējiem;
- Pilnveidot industriālā mantojuma objektus atbilstoši ceļotāju interesēm un vajadzībām (atraktīvu programmu un ekskursija izstrāde, radošo darbnīcu izveide, izglītojošu ekspozīciju sagatavošana u.c.). Projektā plānota 26 objektu pilnveide (9 bij. ražotnes, 5 dzirnavas un bij. elektrības ražotnes, 3 ūdenstorņi, 5 objekti, kas saitīti ar seno dzelzceļu, 4 bākas, kopumā 12 objekti Latvijā un 14 objekti Igaunijā);
- Ieviest mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu speciālo un vispārējo interešu vietējos un ārvalstu ceļotājus – “Stāstu izveide”, Industriālā mantojuma imidža brošūra, pasākuma “Industriālā mantojuma nedēļas nogale” organizēšana, informējošas tūres ienākošā tūrisma aģentūrām, dalības tūrisma izstādēs un informācijas sagatavošana internetam.
Projekta rezultāti: - Veicināta industriālā mantojuma iekļaušana tūrisma apritē, tādā veidā dažādojot tūrisma piedāvājumu projekta reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Rīgas reģionā, Dienvid- un Rietumigaunijā;
- Pārņemta labā prakse no Starptautiskiem un Eiropas sadarbības tīkliem par industriālā mantojuma saglabāšanu un efektīvu izmantošanu tūrismā – 1 pieredzes apmaiņas vizīte, 5 apmācību pasākumi, Praktiska Rokasgrāmata;
- Uzlaboti un pilnveidoti 26 industriālā mantojuma objekti, padarot tos par pievilcīgiem tūrisma objektiem;
- Izstrādāti 5 “tematiski un atraktīvi stāsti” (par bij. ražotnēm, ūdensdzirnavām, elektrības stacijām, ūdenstorņiem, bij. dzelzceļa līnijām un dzelzceļa stacijām, bākām), lai pievērstu ceļotāju uzmanību un veicinātu tos iegriezties industriālā mantojuma objektos;
- Ieviestas mārketinga aktivitātes.
Projektā iesaistīti 30 partneri: Kurzemes plānošanas reģions (vadošais partneris), Vidzemes plānošanas reģions, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Dienvidigaunijas tūrisma fonds, Rīgas plānošanas reģions, NVO Alatskivi Dabas centrs (Altaskivi kalte), NVO Altveski (Lahmuse ūdensdzirnavas), Repinas Papīra fabrika, AS Generaator (Leevaku hidroelektrostacija), NVO Hellenurme Ūdensdzirnavu muzejs, SIA „Limbažu TĪNE”, Jaunpils novada dome (Jaunpils ūdensdzirnavas),Ķekavas novada pašvaldība (Baložu kūdras purva dzelzceļš), SIA „Saule Bīriņu pils” (Bīriņu ūdenstornis), SIA „Rideļu dzirnavas”, Ventspils brīvostas pārvalde (Ovīšu bāka), Biedrība „Airītes stacija”, Aizputes novada dome (Aizputes ūdenstornis), Kuldīgas novada pašvaldība (Kuldīgas industriālā mantojuma tornis), SIA „Vilnas fabrika” (Pāces vilnas fabrika), Līgatnes novada dome (Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis) , SIA „Ķoņu dzirnavas”, Kocēnu novada dome (Zilākalna ūdenstornis), SIA „Gulbenes-Alūksnes bānītis” (Gulbenes depo), Laane-Nigula administrācija (Risti ūdenstornis), NVO Igaunijas bāku asociācija (Tahkuna un Ristna bākas), SIA „Limex” (Lumanda kaļķakmens parks), Nodibinājums Haapsalu un Laanemaa muzeji (Haapsalu dzelzceļa un sakaru muzejs), NVO Igaunijas Kūdras muzejs (Tootsi kūdras brikešu fabrika), Poide pašvaldība (Kubassare bākas tehniskā ēka).
Projektā iesaistītie Kurzemes plānošanas reģiona objekti:
- Aizputes ūdenstornis– esošais Aizputes ūdens tornis tapa 1960.gadā. Tornis ūdensapgādes sistēmā nokalpoja gandrīz 50 gadus, un ir unikāls ar to, ka Kurzemes reģionā tas ir vienīgais, interesanta izskata, nesenā industriālā mantojuma objekts. Projekta ietvaros ar Aizputes novada domes līdzfinansējumu un iesaisti taps par tūrisma objektu ar skatu torni. Projektā paredzēta torņa renovācija, interjera koncepta izveide, audio risinājumu izstrāde atmosfēras radīšanai, ekspozīcijas izveide. Tiks iegādāts arī teleskops torņa augšstāvā.
- Ovīšu bāka– vecākā bāka Latvijā, kas joprojām darbojas. Tajā tiks izveidots izstādes ekspozīcijas koncepts, bākas aprīkojuma kolekcijas renovācija, apmeklētāju telpu uzlabošana un 3 interaktīvas ekspozīcijas.
- Airītes dzelzceļa stacija– šobrīd tiek atdzīvināta ēka, kas agrāk Rīgas – Liepājas dzelzceļa līnijā bija rosīga. Plānots stacijā izveidot tūrisma objektu, kurā tiks izveidota interaktīva ekspozīcija, veikta vairāku ekspozīcijas priekšmetu renovācija. Tāpat tiks uzlabotas telpas apmeklētājiem (krāsošana, elektroninstalācija, jumta labošana).
- Kuldīgas industriālā mantojuma tornis– agrākais telegrāfa komunikācijas un pasta tornis līdz šim nav tūrisma objekts, taču tā vēsture ir saistoša. Tādēļ projekta ietvaros tiks veidota koncepta izstrāde ekspocīzijai, IT risinājumi atraktivitātes nodrošināšanai, kā arī rekonstrukcijas darbi.
- Pāces vilnas fabrika– ģimenes uzņēmums, kas ražo vilnu ar aptuveni simts gadus vecām iekārtām. Tās unikalitāte slēpjas arī tajā faktā, ka tiek ražota vilna katra tikai vienā partijas eksemplārā. Lai gan galvenā pamatnodarbe ir vilnas ražošana, tomēr ir iespējams jau tagad tūristiem to apmeklēt. Projekta ietvaros tiks veidota ražotnes pielāgošana apmeklētāju tūrēm, darbnīcas izveidei iegādāts aprīkojums, kā arī veidota programma un video.
Projekta „Industriālais mantojums” ilgums ir divi gadi (01.05.2017.-30.04.2019.). Kopējais projektā plānotais ieguldījums ir 1 143 135 EUR, no kura 971 665,09 EUR ir INTERREG Igaunijas – Latvijas programmaslīdzekļi un 171 470,31 EUR projekta partneru ieguldījums.
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Projekta mājaslapa: https://estlat.eu/en/estlat-results/industrial-heritage.html
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģionā:
Jana Kalve,
e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv,
tālrunis: 29524558
