2024. gadā gandrīz 10 tūkstoši jeb 72,9% no iebraucējiem mūsu valstī bija reemigranti. Salīdzinājumā ar 2023. gadu skaits samazinājies par nepilnu tūkstoti. Šogad Kurzemē ieradušies 112 cilvēki, no kuriem lielākā daļa izvēlējusies par dzīvesvietu Liepāju.
Intervija ar reemigrācijas koordinatori Kurzemē Agnesi Berģi.
– Kāpēc cilvēki izrāda interesi par atgriešanos Latvijā?
– Ja skatāmies tikai uz reālās statistikas datiem, jāprecizē, ka atgriešanās datu līkne ir svārstīga, viļņveidīga. Cilvēki plāno, nesteidzas ar atgriešanos uzreiz.
Pati ik dienas sazinos ar reemigrantiem un aicinu rūpīgi pārdomāt lēmumu atgriezties, liekot ņemt vērā, ka atgriešanās process, kam jāiziet cauri, patiešām nav vienkāršs, un tas ir arī ļoti laikietilpīgs. Ir jāsakārto nepieciešamā dokumentācija, vēl esot mītnes zemē.
Tāpat aicinu padomāt par finansiālo stāvokli dzīvošanai atgriešanās laikā. Ne visiem ir tā saucamais drošības spilvens. Jāmeklē risinājumi, ko var piedāvāt pašvaldība, kādu atbalstu varētu sniegt tuvinieki.
Reemigrācijas procesus arī ietekmē pasaules situācija, piemēram, šobrīd valda tāda (ģeopolitiskā) nestabilitāte, cilvēkiem tā rada bažas.
Bet noteikti vēlme par mūsu valsts iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē ir vērā ņemama – interese ir un turas, kā arī daudzi atgriežas.
Manuprāt, to apliecina labie cipari no reemigrācijas veicināšanas projekta ieviešanas brīža 2018. gada pavasarī līdz šī gada jūnijam – vairāk nekā 1600 cilvēki.
Jāteic, ka ieguldītais darbs ir milzīgs, kas izdarīts pa šiem gadiem. Pirms tam reemigrācija bija pilnīgi svešs jēdziens.
Varu droši apgalvot, ka ekonomiskā situācija pasaulē izlīdzinās. Mītnes zemē nopelna ļoti lielu atalgojumu, ir augsta ranga speciālisti, bet Latvijā ir nepieciešami dažādi augsta līmeņa speciālisti. Svarīgi, lai šie ļaudis būtu gaidīti atgriežamies.
Daudzās sarunas un tikšanās ar valstu pārstāvjiem, kur dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji, atklāj, ka inflācija aug un kļūs vēl lielāka. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ vēlas atgriezties. Ja mītnes zemē samaksā dzīvokļa īri un par komunālajiem pakalpojumiem, bet paliek tikpat, cik Latvijā, kādēļ neatgriezties?
Otrs iemesls ir vēlme būt latviskā vidē, jo īpaši bērnus negrib atsvešināt no Latvijas.
Ģimenes ar bērniem par atgriešanās iespējām ir uzmanīgākas, jo ir svarīgi saprast, kā ar izglītības iespējām, dokumentiem, lai iestātos skolā, pārbaudījumiem, tāpat aktuālas ir iespējas tikt bērnudārzā, jo mēdz būt rindas.
Vienmēr būs kaut kādi momenti, kas nebūs gludi, bet reemigranti atzīst – esam laimīgi mājās!
– Kas vēl ir aktuālie jautājumi?
– Tās ir trīs lietas: dzīvesvieta un mājoklis, darbs, izglītība bērniem, konkrēti, bērnudārzs. Vēl ir vairākas citas nepieciešamības – dokumentācijas nokārtošana, dokumentu atzīšana, pensiju jautājumi un citi.
Nav vienādu stāstu.
Noskaidrojam vēlmes, sazinos ar nepieciešamo valsts iestādi vai privāto uzņēmumu, pašvaldību. Galvenais darbs ir sniegt informatīvo atbalstu cilvēkiem, palīdzēt.
Kaut vai informatīvs, bet vienlaikus tas arī ir psiholoģiskais atbalsts. Cilvēki ir apjukuši, prom bijuši vairākus gadus, likumi ir mainījušies pa šo laiku.
– Liepāja šos gadus bijusi reemigrantu iecienītākā pilsēta, lai gan vislielākā iedzīvotāju norādītā problēma bijusi tieši mājoklis un bērnudārzu rindas, kā arī grūtības atrast darbu.
– Kuldīgā ar dzīvošanu ir līdzīga situācija, viena no labākajām situācijām ar mājokļiem ir Ventspilī.
Šobrīd ir ļoti aktuāli strādāt attālināti. Dzīvot var Liepājā, Grobiņā, bet strādāt vari kādā uzņēmumā, kas atrodas Skandināvijā vai citā valstī, Rīgā. Iespējas atrast var, tikai jāmeklē piemērotākie risinājumi.
Jāuzsver, ka reģionā un Latvijā kopumā piedāvā ļoti labas darba vietas, turklāt ārvalstu investori, kā arī pašvaldību pārstāvji, kas atbild par reemigrāciju, sazinās ar mani un interesējas par iespējām, kā varam palīdzēt cilvēkus integrēt darba tirgū.
Nereti darba devēji vēlas tieši reemigrantus, jo viņiem ir pasaules skatījums, valodas zināšanas.
Tas, kā Liepāja šobrīd attīstās un tieši darba iespēju jomā, ir ļoti redzams un pamanāms. Reemigranti to novērtē. Pašvaldības ļoti strādā pie tā, lai piesaistītu cilvēkresursus, un šīs iespējas rod.
Jā, līderis ir Liepāja, bet Kurzemē pieprasīti arī ir Tukums, Ventspils. Ir tendence, ka cilvēki vairāk vēlas dzīvot laukos, ārpus pilsētām, vēlas lauku īpašumus, grib uzsākt mazo uzņēmējdarbību.
Arī par Dienvidkurzemi ir interese – to vairāk cilvēki saskata kā dzīvesvietas iespēju, bet darbs ir Liepājā.
– Vai cilvēki par atgriešanās vietām izvēlas savas dzimtās puses vai tomēr svarīgāk ir atgriezties Latvijā?
– Vairāk grib uz dzimto pusi, novadu. Taču cilvēki, kuri raksta mums, vairākām koordinatorēm vienlaikus, tā arī norāda, ka vēlme ir atgriezties valstī, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu.
Piedāvājam iespējas, lai novērtē, kas saistošāks.
Arī iekšējā migrācija valstī šobrīd ir ļoti populāra. Interesējas par dzīvi reģionos: ir iespējas strādāt attālināti, piemēram, Rīgā, bet ir vēlme dzīvot zaļākā, veselīgākā vidē.
Uzziņai:
– 2024. gadā Latvijā iebrauca 13,7 tūkstoši cilvēku – par 694 jeb 4,8% mazāk nekā 2023. gadā.
– No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3,9 tūkstoši jeb 28,3% iebraucēju. No ES kandidātvalstīm – 2,9 tūkstoši jeb 20,9% iebraucēju, no tiem 2,7 tūkstoši no Ukrainas.
– No Apvienotās Karalistes ieradās 2,8 tūkstoši jeb 20,7%.
– No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3 tūkstoši, tajā skaitā no Krievijas ieradās 2,1 tūkstotis iedzīvotāju.
– Pērn no Latvijas izbrauca 18,3 tūkstoši – par 670 cilvēkiem jeb 3,8% vairāk nekā 2023. gadā; visvairāk – uz Vāciju.
– Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (2024. gada sākumā – 25,7 tūkst.).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
Informācija pārpublicēta no liepajniekiem.lv portāla: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/agnese-berge-vieta-kur-atgriezties-liepaja-ir-lideris/
