Pārpublicējam “Kurzemes Vārds” un liepajniekiem.lv ievietotu interviju ar ar Liepājas Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības iestāžu speciālisti Aneti Liepiņu.
– Kāpēc bērnudārzi veido profilu?
– Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Latvijā un valstī kopumā. Nav noslēpums, ka bērnu skaits samazinās, un tā arī būs atbilde uz jautājumu.
Profila pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm ļauj izcelt stiprās puses un attīstīt noteiktu virzienu, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgāku un bērnu interesēm atbilstošāku izglītības saturu.
Jāteic, ka
vecāki patlaban ir kļuvuši uzmanīgāki, viņi vēlas saviem bērniem kvalitatīvu izglītību, tādēļ arī ir ļoti rūpīgi savās izvēlēs.
Tagad Liepājas pašvaldībā ir situācija, ka bērniem, kas ir sasnieguši trīs gadu vecumu, ir lielākas pirmsskolas izvēles iespējas.
– Bet kā ir ar pašiem mazākajiem bērniņiem un rindām?
– Pusotrgadniekiem gaidīšanas rindas vēl ir. Bet bērniņiem, kuriem ir trīs gadu un vairāk, – vietas pietiek visiem.
– Vai ar “Kriksīša” paplašināšanu rindas izzudīs pavisam?
– Jā, tur nodrošinās papildu vietas. Liela daļa mazo bērniņu gaida rindā, jo septembrī, uzsākot mācību gadu, viņiem nav pusotrs gads, tādēļ arī nevar uzsākt savas gaitas pirmsskolā.
Te var nākt talkā Aukļu dienests. Patlaban pašvaldībā tiek īstenots projekts, kas ir liels atbalsts vecākiem finansiālā ziņā.
Ir pieaudzis līdzfinansējuma apmērs ģimenēm, kas, gaidot vietu pašvaldības bērnudārzā, savus mazos uztic auklēm.
– Kādus virzienus bērnudārzi ir izvēlējušies?
– Piemēram, “Sprīdītim” ir profils “Mūzikas un mākslas sinerģija”, kas veicina bērna radošumu, muzikalitāti un estētisko izjūtu.
Viņi arī divas reizes gadā – ap Ziemassvētkiem un mācību gadam noslēdzoties – rīko koncertus, parādot, ko ir iemācījušies un paveikuši.
Stabils un nostiprinājies profils ir “Prātniekā” – “Apzinos pasauli sevī”, kurā galvenais uzsvars ir uz sociāli emocionālu audzināšanu un bērna iekšējās pasaules izpratni.
“Mazulītī” ir “Lego education” metode. Tā veicina bērna pašvadītu mācīšanos matemātikas, valodas, sociālo prasmju, programmēšanas, STEM zinātņu jomā, izmantojot eksperimentus un konstruktīvo domāšanu.
Ir vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, kas izvēlējušās sportisku un aktīvu virzienu, piemēram, “Pasaciņa”.
– Cik viegli vai grūti bērnudārziem bija nonākt līdz savam novirzienam?
– Ļoti atšķirīgi. Vieglāk bija tiem, kas jau iepriekš bija noteikuši, kurp vēlas virzīties, kā, piemēram, “Sprīdītis”.
Bija iestādes, kuras bija meklējumos, bet tad kopīgi – pārrunājot gan ar iestādes padomi, gan ar kolektīvu – nonākuši līdz tam, kur vēlētos doties.
Šobrīd lielākā daļa bērnudārzu ir izvēlējušies novirzienu, bet dažos vēl domā.
– Vai tiešām vecāki pēc tā vadīsies, izvēloties savam bērnam dārziņu? Lielai daļai apsvērums ir, lai būtu tuvāk dzīves vai darba vietai.
– Vecāki ir ļoti dažādi. Un ir tiešām, kas izvēlas to bērnudārzu, kas ir tuvāk darbavietai vai dzīvesvietai, tātad – loģistikas aspekts ir būtisks, bet ir vecāki, kas tiešām ļoti izvērtē un ir pat gatavi vest savu bērniņu uz otru pilsētas galu, jo uzskata, ka tieši tā pirmsskolas izglītības iestāde būs piemērotākā.
Intervija pieejama liepajniekiem.lv portālā: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/anete-liepina-vedis-ari-uz-otru-pilsetas-galu/
