Novadpētniecības skola Aizputē
Jūnija sākumā Aizputē norisinās Nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanas un novadpētniecības skolas lauka pētījumi. Šoreiz pētnieki un entuziasti pievērsīs uzmanību kulinārajam mantojumam un dažādu ēdienu gatavošanas tradīcijai. Novadpētniecības skolu Latvijā iedibinājusi starpnozaru mākslas grupa „Serde”, kas daudzu gadu garumā izdevusi arī tradīciju burtnīcas, kas vēsta par augu vākšanu, alus darīšanu un citām tēmām.
Par novadpētniecības skolu pastāstīja viena no rīkotājām Signe Pucena: „Kopā pulcējam dažādus interesentus, entuziastus, kuri pēti savu vietu vēstures, savu novadu vēstures. Tie var būt dažādi cilvēki, nav jābūt diplomētam vēsturniekam, bet tas tiešām ir darbs, ko dara interesenti, kuriem rūp kāda no vēstures vai kultūras mantojuma sadaļa. Tie var būt vietējie stāsti, kas ir pētīti, apkopoti, tās var būt ēdienu receptes. Tieši ēdienu receptes ir viens no galvenajiem pētījumu objektiem.”
Šogad novadpētniecības skola pievērsīs uzmanību kulinārajam mantojumam. Stāsti par un ap ēdienu būs tas, kas šajās dienās nodarbinās pētnieku prātus.
Kāpēc ēdieni? „Pagājušā gadā mēs aizsākām lauku pētījumu tēmu par kulināro mantojumu. Braucām un pētījām, satikām saimnieces, kuras gatavo sklandraušus, un izrādās – arī skābputru daudzās kurzemnieku mājās joprojām vāra un ēd. Intervijās parādījās, ka tie nav vienīgie Kurzemei raksturīgi ēdieni, kas tiek celti galdā un virtuvēs smaržo, bet parādās seno laiku ēdieni, ko vajadzētu plašāk papētīt,” pastāstīja starpnozaru mākslas grupas “Serde” pārstāve Ieva Vītola.
Šī gada novadpētniecības skola turpinās iesākto pētījumu par kulināro mantojumu. Notiks izbraukumi uz Dunalku, Skrundu, Cīravu, kur sarunātas tikšanās ar saimniecēm.
Par atklājumiem saistībā ar veco laiku ēdieniem pastāstīja Ieva Vītola: „Analizējot pagājušā gada intervijas, piemēram, ir auzu ķīselis – ieskābināts. Seno laiku ēdiens ar bērnības garšu, ko dažās mājās joprojām vāra. Tad pienā vārīti sarīvēti kartupeļi, ir pīlīte, naģīte, piena klimpu zupa, piena sakņu, kartupeļu klimpu zupa utt.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte (LNKC) nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere pasākuma dalībniekiem šoreiz atvērtajā lekcijā stāsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un tajā iekļautajām nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām. Viņa uzsvēra kopienu nozīmi ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē:
“Šis ir tas brīdis, kad kopienas kaut nedaudz sevi sāk apzināties.
Man liekas, ka Latvijai līdz tam, ko sauc par pilsonisko sabiedrību, vēl ir tāls ceļš ejams. Kad mēs sapratīsim, ka nevis atnāks kāda mistiska valsts un mūsu vietā kaut ko izdarīs, iedos naudu un visu sakārtos, bet ļoti daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Un valsts tevi atbalstīs tajā, ko tu dari, tas ir ideāls variants. “Serde” ir pozitīvais piemērs, vēl ir biedrības Latvijā, bet daudz par maz. Valsts atbalsts sāk veidoties, ir Valsts kultūrkapitāla fonda īpaša mērķprogramma nemateriālajam kultūras mantojumam, bet ir maz pieteikumu, jo nav kopienu, spēcīgu biedrību, kas varētu rīkot vērtīgus projektus,” skaidroja Lancere.
Dienvidkurzemē ir vairākas spēcīgas biedrības un aktīvi cilvēki, kuri pievērš uzmanību nemateriālajam kultūras mantojumam. Viena no tām ir novadpētniecības entuziaste Lelde Jagmina no Otaņķu pagasta. Pašlaik Lelde strādā Nīcas tūrisma informācijas centrā un darbojusies Otaņķu senlietu krātuvē.
„Mēs Nīcā esam tik bagāti ar kultūrvēsturisko mantojumu! Kopā ar Bārtu, Rucavu, suitiem esam Kurzemes plānošanas reģiona vērtību sarakstā definēti. Ja profesionālam pētniekam ir skaidrs, kas ir vērtība un kas nav, tad vietējam viss ir vietējs un kā tad savādāk varētu būt. Tas, kas notiek ar novadpētniecību “Serdē”, tā ir ļoti liela vērtība un tas mudina pārējos kolēģus turpināt un nemest plinti krūmos,” sacīja Jagmina.
Novadpētniecības skola Dienvidkurzemē notiks līdz pat šī nedēļas beigām un, apkopjot ievāktos materiālus, tās noslēgumā plānots izdot vēl vienu tradīciju burtnīcu.
