Kā veidojās Kurzemes-Zemgales hercogiste, kā cilvēki dzīvoja Kuldīgas pilī, kādas bija Ketleru dzimtas sievietes – šie un vēl citi hercogistes aspekti nu apkopoti vienotā zinātnisko rakstu krājumā “Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē”. Apjomīgais izdevums ir vēl viens solis ceļā uz Kuldīgas iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šobrīd šai sarakstā ir 1154 vietas, kas atrodas 167 valstīs.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam Kuldīga sevi pieteikusi kā vienīgo vietu pasaulē, kura ir vislabāk saglabātā un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība par Kurzemes un Zemgales hercogistes arhitektūru un pilsētbūvniecību. Pieteikuma rakurss mudināja arī vairāk pētīt un zinātniski izzināt šo vēstures posmu no 16. līdz 18. gadsimtam. 2020. gadā Kuldīgas novada muzejs rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”, kurā izskanēja jaunākie pētījumi. Nu 16 zinātnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes paveiktais izdots apjomīgā grāmatā.
Rakstu krājuma sastādītāja, konferences organizatore Inna Rozentāl stāsta: “Pati Kurzemes-Zemgales hercogiste ietekmēja procesus, Kurzemes hercogi iesaistījās diplomātiskajās attiecībās ar citām Eiropas valstīm. Arī mums ir bijušas kolonijas, Un līdz ar to šis vēstures posms nav nozīmīgs tikai mums. Viņš ir nozīmīgs Eiropai, un arī pati hercogiste, viņa ir nozīmīga pasaulē.”
Jaunajā izdevumā stāstīts par Kurzemes un Zemgales hercogistes politisko un militāro vēsturi, sabiedrības intelektuālo dzīvi un grāmatniecību, kā arī hercogistes mantojumu Kurzemē. Īpaša vieta izdevumā atvēlēta Kuldīgas pils un pilsētas vēsturei, kā arī hercogistes liecībām, kuras joprojām glabā pilsētvide.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Mārīte Jakovļeva, kurai Kurzemes hercogistes laiks ir galvenais pētījuma objekts, atzīst, ka darbu apgrūtina gan tas, ka savulaik dokumenti izvesti uz dažādām citām valstīm, gan savu galu piedzīvojuši kā ietinamais materiāls siļķēm vai citiem produktiem: “Ir vairāku dokumentu kopumu, kas ir izmētāti pa dažādiem fondiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, piemēram, un arī dažādu citu valstu dokumentu krātuvēs. Materiāls ir, tikai tas nav viegli pieejams.”
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma centram sagatavoto nomināciju par Kuldīgu iesniedza 2021. gadā. Dažādu, arī ģeopolitisku apstākļu dēļ lēmums ir aizkavējies.
Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone atklāj: “Mums ir informācija, ka janvāra beigās būs dalībvalstu sanāksme, kur nolems par to, kurā laikā šī komitejas sesija varētu būt, kurā varētu izskatīt nominācijas; ļoti gaidu šo informāciju.”
Izdevums “Kuldīga un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un pasaulē ” pieejams arī elektroniski.
Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/izdots-zinatnisko-rakstu-krajums-par-kuldigas-un-kurzemes-zemgales-hercogistes-vesturi.a492054/
