Atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes ir svarīgs un nozīmīgs lēmums. Kurzemes reģionā šī gada deviņos mēnešos no dzīves ārvalstīs atgriezušās 55 ģimenes, kopumā 171 cilvēks. Tie, kuri atgriezušies, ar koordinatoru palīdzību ir atraduši dzīvesvietu, bērniem skolas vai bērnudārzus un pieaugušajiem arī darbu.
Vairāk “TV Kurzeme” stāstā:
Kristīne Pouzou Latvijā pagājušā gada vasarā kopā ar savu deviņus gadus veco dēlu atgriezās no Francijas, kur nodzīvojusi 16 gadus. Tur viņa ieguva izglītību un strādāja par iekštelpu ainavu arhitekti. Tomēr, kā saka pati, – dzīvē parādās iemesli, kas liek pārdomāt.
“Kad notiek tādas pārmaiņas, jāizvēlas kapa vieta, kad riktīgi iedod pa iekšām un ir jāsaprot, kur. Un arī Ukrainas karš. Tā sajūta – ja Latvijā ir karš, kur es gribu būt? Man bija [sajūta] – Latvijā,” teica Pouzou.
Šobrīd Kristīne ir bērna kopšanas atvaļinājumā ar otro atvasi, bet vecākais dēls mācās 3. klasē Nīcā.
Savukārt Veronika ar vīru 10 gadus dzīvoja Londonā – tur viņa studēja un strādāja mārketingā. Un tad lēnām radās jautājums – kāpēc ir jādzīvo ārzemēs, ja pašiem ir sava valsts?
“Atnāca kovids, un, būdami vairākus mēnešus iesprostoti lielā mega pilsētā, kas ir Londona, mēs gribējām tikt tuvāk pie dabas. Tas bija pēdējais solītis, kas mūs tomēr pastūma, – varbūt tomēr atgriežamies Latvijā. Beigu beigās ir jāizlemj, nevis par to, par ko mēs baidāmies šajā brīdi, bet kādu dzīvi mēs gribam pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem,” pauda Vēbere.
Tagad ģimene atgriezusies Latvijā, strādā attālināti, audzina trīsgadīgo meitu.
Vēl viens ir Andra stāsts – arī viņš 10 gadu dzīvoja Lielbritānijā, kur bija pašam savs autoserviss. Taču viņa sieva arvien vairāk ilgojās pēc savējiem dzimtenē. Atgriežoties viņš turpina iesākto rūpalu Rucavā.
“Šīs telpas bija grūti atrast, jo es nebiju ilgi bijis. Izejot no aprites, cilvēki pazūd, paziņas tāpat, visur izklīst. Es esmu ļoti pārsteigts, ka mazā ciemā man ir vairāk darba, nekā es varu izdarīt,” sacīja Štrauss.
Reemigrācijas koordinatori uztur ciešu saikni ar aizbraukušajiem. Lai atgrieztos, ārzemēs dzīvojošajiem svarīgas ir atbildes uz ļoti konkrētiem jautājumiem.
“Mājokļa jautājumi, bērnudārzs, skola, darbs. Kā pārvest dzīvniekus, mantas. Tieši psiholoģiskie aspekti – kā mani pieņems atpakaļ sabiedrība, kā bērni integrēsies izglītības sistēmā,” uzskaitīja reģionālā reemigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Šobrīd parādījusies jauna tendence – atgriežas emigrantu bērni, kuri sajūt saikni ar Latviju, bet viņu vecāki paliek dzīvot ārzemēs.
Pērn Latvijā atgriezušies gandrīz 10 tūkstoši cilvēku, bet visi dati par šo gadu vēl nav apkopoti.
