Ar remigrācijas koordinatoru palīdzību pērn uz dzīvi Latvijā kopumā atgriezušies 882 iedzīvotāji, kas ir par ap 100 vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākoties tautieši atgriežas no tādām valstīm kā Lielbritānija, Norvēģija, Vācija. Remigrācijas koordinatori reģionos novēro, ka cilvēki pēc ilgstošas prombūtnes pārsvarā atgriežas Latvijā, lai bērni apgūtu valodu un iegūtu izglītību šeit, kā arī daļa remigrantu norāda uz ekonomiskās situācijas izlīdzināšanos un drošības sajūtu. Vienlaikus daļai izaicinājumus rada gan saiknes atjaunošana ar dzimto valsti, gan darba un dzīves vietas meklējumi, ja Latvijā nav vecāku vai tuvinieku.
Latgales reģionā pērn ar remigrācijas koordinatora palīdzību atgriezušies 126 cilvēki, kas ir par 14 vairāk nekā 2024. gadā. Iedzīvotāji pārbrauc lielākoties no tādām valstīm kā Lielbritānija, Vācija, Norvēģija vai Zviedrija. Augustā pēc 15 gadu prombūtnes Preiļos atgriezusies arī zobārste Skaidrīte Mežinska. Viņa ar ģimeni uz Lielbritāniju bija devusies ekonomiskās krīzes laikā, bet kā galveno atgriešanās iemeslu minēja tieši vēlmi būt savā kopienā, ko tagad novērtējot arī viņas trīs bērni.
“Ekonomiskā situācija ir savādāka nekā toreiz, kad mēs aizbraucām, un arī savā profesijā es pašreiz varu nopelnīt vairāk, bet tas mums kaut kā nebija primāri. Mums tik ļoti gribējās atpakaļ, un tad, kad pirms diviem gadiem mēs izdomājām laiku, kad mēs brauksim atpakaļ, tad mēs sākām organizēt šeit, lai vismaz vienam ir darbs un kur mums dzīvot, un skolas, un aprast ar visu. Ja to laicīgi plāno, es neredzu nekādas grūtības.
Vienīgais, ko es varētu citiem ieteikt, ka nevar paļauties uz valsti, nekur neviena valsts jūs neuzturēs, ir jādomā pašiem.
Piemēram, Latgalē ir tik daudz nišu, pat arī ne tādā kā manā profesijā, kur ir ļoti daudz darba, bet visādas nišas var atrast un dzīvot, un pelnīt arī šeit, Latvijā. Un šeit ir daudz mierīgāk, ja kaut kas notiek, tu tomēr esi starp savējiem,” norādīja Mežinska.
Latgales remigrācijas koordinatore Ruta Priede atzīmēja, ka šajā reģionā visvairāk cilvēki atgriezušies Daugavpilī un Rēzeknē, bet daļa izvēlas arī dzīvi lauku teritorijās. Viņa novērojusi, ka reemigranti lielākoties atgriezušies, jo vēlas bērnus skolot Latvijā, kā arī daļa cilvēku atgriežas, lai rūpētos par vecākiem. Turklāt daudzi remigranti uzsāk arī savu uzņēmējdarbību.
“Atgriežas ļoti dažādu jomu cilvēki, kas saistīti ar radošajām industrijām – amatniecību, dizainu un tūrismu. Ļoti interesanti bija pagājušā gada rezultāti remigrācijas atbalsta pasākumā, kur tehnisko pakalpojumu jomā radīti uzņēmumi ir uzsākuši darbību, piemēram, Daugavpilī. Ir jauka tendence arī, ka remigranti jau pirms kāda laika radījuši uzņēmumu, bet tagad pieņem darbā citus remigrantus, un cilvēki, kas ir atgriezušies, nav tikai stāsts par uzņēmējdarbību, tas ir stāsts arī par veiksmīgām darba ņēmēja pozīcijām. Tāpat, ja mēs atgriežamies pie stāsta par drošību un tuvumu, bērni skolas vecumā paši var nokļūt uz sporta nodarbībām, mākslas nodarbībām, mūzikas nodarbībām,” klāstīja Priede.
Savukārt Zemgalē pērn no dzīves ārzemēs atgriezušās 109 personas. Arī šajā reģionā atgriezties lielākoties lemj ģimenes ar maziem bērniem. Zemgalē visvairāk tautieši atgriezušies Jelgavas novadā, un arī šajā reģionā pērn atbalstīti vairāki reemigrantu uzņēmumi tieši loģistikas, IT un skaistumkopšanas nozarēs, stāstīja Zemgales reemigrācijas koordinatore Anete Briņica.
“Jau kopš 2018. gada nemainīgi šī tendence ir gadā aptuveni ap simt personu, kas atgriežas. Ir tādas ģimenes, kas ir pavadījušas prom 20 gadus un atgriežas, piemēram, no ASV, ir tādas, kas 15 gadus ir pavadījuši Lielbritānijā, nu, ļoti dažādi. Visbiežāk jau tie, kas konsultējas, ir tie, kas ilgstoši ir pavadījuši laiku ārzemēs, un visbiežāk tiešām bērnu vecāki vēlas, lai bērni iegūst izglītību latviešu valodā un lai viņi arī dzīvo latviskā vidē, jo, esot ārzemēs, tomēr tā pieejamība nav un, esot Latvijā uz vietas, ir vieglāk iemācīties gan valodu, gan saziņu, gan saskari, tā ka tas arī ir tas būtiskais faktors, kāpēc šie vecāki izvēlas, lai bērni uzaug Latvijā,” klāstīja Briņica.
Kurzemes reģionā ar koordinatora starpniecību pērn atgriezušies ap 200 cilvēku, lielākoties Liepājā un Ventspilī, kā arī Tukuma un Talsu novados. Kurzemes reģiona koordinatore Agnese Berģe secinājusi, ka cilvēki atgriežas arī laukos, – atjauno savus lauku īpašumus vai iegādā tos izsolēs. Arī Kurzemē daudzi atgriežas tieši bērnu dēļ, lai nezaudētu valodas zināšanas, kā arī dzīvotu “zaļākā” vidē.
“Bet tas, ko es uzsvēršu, kas tīri ir šī atgriezeniskā saikne, ka ir šī ekonomiskās situācijas izlīdzināšanās. Un pat nereti ir tā, ka Somijā vai tajā pašā Vācijā šobrīd ir tāda situācija, ka tur ir ļoti daudz bēgļu un jau ir arī ļoti liela darba konkurence un darbu atrast kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Protams, arī preču cenas ir ļoti līdzvērtīgas, un tad tie cilvēki tiešām šobrīd izvērtē šīs lietas. Un, protams, arī atgriežas cilvēki, kas ir sasnieguši pensijas vecumu, bet tā gan Kurzemē nav tāda tendence, vairāk ģimenes ar bērniem atgriežas,” sacīja Berģe.
Savukārt Vidzemes reģionā kopumā ar koordinatores atbalstu atgriezušās 78 ģimenes jeb 258 cilvēki. Tikmēr Rīgas reģionā pērn atgriezās 186 iedzīvotāji. Remigrācijas koordinatore Daina Šulca norādīja, ka Rīgā un tās apkārtnē ik gadu atgriežas ap 200 cilvēku, bet pērn pieaudzis to cilvēku skaits, kas sākuši interesēties par atgriešanos Latvijā.
“Diezgan daudz cilvēku ir teikuši: kaut arī viņi šeit saņem mazāku algu, bet, kad viņi saliek kopā tos obligātos izdevumus par īri, par ēdienu, par transportu, tad viņiem pat tā nauda paliek pāri mazliet vairāk, nekā dzīvojot, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā vai Vācijā, kur par mājokli jāmaksā ļoti lielas summas. Un tad arī tas, tā teikt, ir viens no iemesliem, kāpēc atgriezties. Bet es gribēju teikt, ka atgriešanās vienmēr ir ne tikai emocionāli ļoti paņemošs process, tas ir arī finansiāli dārgs process.
Cilvēkam atgriežoties ir jārēķinās ar kaut kādām naudas summām, kas palīdz ne tikai mantas pārvest, bet arī, šeit ierodoties, saprast, kur, ko un par cik var nopirkt,” atzīmēja Šulca.
Rīgas reģionā atšķirībā no citām vietām vairāk uz dzīvi atgriežas arī cilvēki, kas ilgi dzīvojuši tālākas valstīs, piemēram, pērn trīs bērnu ģimene atgriezusies no Bahreinas, tāpat cilvēki pārbraukuši no Kanādas, Austrālijas, ASV, Taizemes un Ķīnas.
