„Kopenhāgenā bija ļoti laba alga un darbs, strādāju par printējamo materiālu mārketinga projektu vadīju. Atgriezāmies Latvijā, jo gribējās uzturēt ģimeniskās saites. Ir ļoti jāpacīnās, lai uzturētu pozitīvisma līmeni sevī un sev apkārt. Pat ne finanses, tas nav grūtākais,” saka Šneidere.
Tieši no Skandināvijas valstīm atbraukušie uzsver, ka cilvēku savstarpējā komunikācija Latvijā ir sarežģītāka, jo reizēm pietrūkst elementāras laipnības, tāpēc jau laikus esot svarīgi atrast līdzīgi domājošos sev apkārt, lai iekļautos vietējā sabiedrībā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters bija viens no pirmajiem, kurš runāja par nepieciešamību tikties tiem cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā. Arī viņš pats pārcēlies ar ģimeni no Norvēģijas.
„Visvairāk vajadzīgs psiholoģisks atbalsts, kad vari kādam pajautāt par mājvietu, vai kā iekārtot bērnu dārziņā utt. Vajadzīga komūna, kas mums jau mazliet ir, kad varam kaut ko ieteikt. Mēs visu laiku sarakstāmies, – reemigrācijas koordinatore, Liepājas dome, SEZ pārvalde,” stāsta Ginters.
Pusotra gada laikā, kad Liepājas SEZ pārvalde īpaši uzrunāja cilvēkus atgriezties Liepājā, ir apzināti aptuveni 40 cilvēku, kuri to jau ir paveikuši.
Ja viens no ģimenes atrod darbu ātri, tad, iespējams, otram tas prasīs ilgāku laiku, spriež Gatis Ginters.
Nesen Liepājā atgriezās kāda ģimene no Vācijas, taču pirmās grūtības, ar ko nācās saskarties, ir pilsētā jau labi zināmās problēmas ar bērnudārziem. Annija un Reinis 2014. gadā devās uz Vāciju, bet tagad ir atgriezušies. Bērnam izdevies atrast tikai privātu bērnudārzu:
„Finansiāli ļoti liels robs, jo tās ir neadekvātas izmaksas. Tas ir trīs reizes dārgāk nekā jebkurš pašvaldības dārziņš. Man rakstīja no Rīgas meitene, ka Vecrīgā ir lētāk nekā Liepājā. Mums ir 180 eiro mēnesī, ja tas ir pilns mēnesis, tur 160.”
Šis ir viens no apstākļiem, ar ko jārēķinās, atgriežoties ģimenēm. Pašvaldība sola papildu vietas bērnudārzos jau nākamajā gadā.
Anete Burģe Latvijā ir pusotru gadu, septiņus gadus dzīvoja Norvēģijā. Viņa ieradusies uz tikšanos Liepājas biznesa inkubatorā, kur satiek ne vienu vien atbraucēju no Norvēģijas:
„Vīrs turpina strādāt grāmatvedības firmā Norvēģijā, turpina attālināti strādāt no Liepājas. Es jau pirms gada apzināju iespējas par bērnudārziem, man tas nebija auksts ūdens spainis. Visu laiku zvanīju, vai nav vietas.. ”
”Ar pasaules pieredzi Liepājā” – šāds nosaukums dots neformāliem pasākumiem un citām aktivitātēm Liepājā. Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas rīkotajā konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu savu ideju īstenošanai ieguva Liepājas pašvaldība, kas projekta ietvaros īstenos dažādas aktivitātes.
Raksts pārpublicēts no portāla Lsm.lv, kur iespējams noklausīties arī radio ierakstu no pasākuma norises: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reemigracijas-veicinasanas-pasakums–ar-pasaules-pieredzi-liepaja.a341577/?fbclid=IwAR0MyA6A52p0Rp2-6VbKC1FqtyA6fls4NA009Lhgr2tx9kp-HKcaQJIPfsM
