Kā galvenās problēmas, ar kurām jāsaskaras, lai atgrieztos, reemigranti min dzīvesvietu trūkumu, nodarbinātību un zemo atalgojuma līmeni. Pašvaldībām nav dzīvojamā fonda, tāpēc reemigrantiem nav iespējams pat uz laiku apmesties pašvaldības dzīvoklī līdz sava mājokļa atrašanai.
FOTO: Freepik
Četru gadu laikā – no 2018. gada marta līdz šīgada marta beigām –, pateicoties reģionālo reemigrācijas koordinatoru darbam, kopumā Latvijā no ārzemēm atgriezies 3151 cilvēks jeb 1165 ģimenes. Šobrīd gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas kara Ukrainā dēļ pārcelšanās uz Latviju ir norimusi. Cilvēki nogaida, secina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kopš 2020. gada izpaliek arī uzņēmējdarbības uzsākšanas projektu konkurss, kurā pirmajos divos gados kopumā atbalstīti 14 projekti. Ministrija šobrīd analizē alternatīvus atbalsta sniegšanas veidus.
- Cilvēki ar pārcelšanos nogaida. Sākumā nogaidīšanas iemesls bija Covid-19 pandēmija, šobrīd – karš Ukrainā un globālais cenu kāpums.
- Svarīgi atbalstīt ģimenes ar bērniem, kuras plāno atgriezties un turpmāko dzīvi pavadīt Latvijā.
- Šobrīd Latgalē reemigranti lūdz sniegt palīdzību saviem ģimenes locekļiem – Ukrainas pilsoņiem.
- Veiksmīgas pārcelšanās pamatā ir darba un mājokļa atrašana Latvijā, vēl esot mītnes zemē.
- Atbalsts granta veidā reemigrantiem netika sniegts kopš 2020. gada, un šobrīd tiek analizēti alternatīvi atbalsta sniegšanas veidi.
- Četru gadu laikā, kopš darbojas reemigrācijas koordinatoru tīkls visā Latvijā, ir izveidota un nostiprināta sistēma, kā tiek strādāts ar cilvēkiem, kuri atgriežas dzimtenē.
“Cilvēki vēlas pārcelties uz Latviju, tomēr grib mazliet nogaidīt. Sākumā nogaidīšanas iemesls bija Covid-19 pandēmija, šobrīd tas ir karš Ukrainā un globālais cenu kāpums,” secina VARAM. “Cilvēki daudz rūpīgāk, detalizētāk plāno savu atgriešanos.”
Arī Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Agnese Berģe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Eva Meijere piekrīt, ka vairāku cilvēku plānus un ikdienu ietekmējusi sarežģītā situācija pasaulē.
Tomēr pēc ilgstošas dzīves ārzemēs nereti tiek saprastas un novērtētas tās vērtības, kuras katram cilvēkam var sniegt tikai dzimtā zeme un piederība savai tautai, saka Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca.
Svarīgi atbalstīt ģimenes ar bērniem
“Pēc ļoti klusa ceturkšņa sākuma šobrīd Vidzemē aktivitāte pamazām palielinās,” atklāj E. Meijere. “Daudzu cilvēku plānus ietekmēja notikumi pēc 24. februāra, taču vēlme atgriezties ir lielāka tieši vasaras mēnešos, lai bērni septembrī varētu uzsākt skolas gaitas.”
“Visbiežāk atgriežas cilvēki, kuru ģimenē ir bērni sešu gadu vecumā un kuri vēlas, lai atvases turpmāk mācītos latviskā vidē, apgūtu valodu kādā no Latvijas skolām,” papildina Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Anete Spalviņa.
Kādi jautājumi reemigrantiem ir visaktuālākie? “Īpaši svarīgi ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, uzņēmējdarbības atbalsta rīkiem. Cilvēki vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt māju, interesējas par komercbanku aizdevuma iespējām un valsts garantijām,” stāsta Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.
“Ģimenēm ir svarīgi, lai viņu bērni augtu drošā un zaļā vidē, daudzi izvēlas dzīvot ārpus pilsētas – tuvāk dabai un klusumā. Bieži vien vecākiem ir bažas, kā bērni iejutīsies izglītības iestādē un jaunajā vidē,” turpina A. Leščinska. “Grūtāk ir pusaudžiem, kuriem ārvalstīs ir draugi, un viņi nav pieraduši pie Latvijas izglītības sistēmas – vērtēšanas kritērijiem, mājasdarbiem utt.”
A. Spalviņa uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt ģimenes ar bērniem, kuras plāno atgriezties un turpmāko dzīvi pavadīt Latvijā. Atgriežoties Latvijā, bērni jāiekārto skolā un bērnudārzā, lai pilnveidotu to prasmes un kompetences, bērnu vecākiem nepieciešams atrast dzīvesvietu un darbu, lai varētu sekmīgi integrēties Latvijā.
Process aizņem ilgu laiku
Zemgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore nenoliedz, ka jebkurā gadījumā process nav viegls, it īpaši, ja ārzemēs ir dzīvots ilglaicīgi, nav vietējā bankas konta un SmartID, turklāt jāapgūst dažādi e-pakalpojumi. Tas ir ilgstošs process – bieži vien aizņem gadu, reizēm pat divus.
Arī Rīgas plānošanas reģiona koordinatore uzsver, ka reemigrantiem aktuāls ir jautājums par elektroniskajiem autentifikācijas līdzekļiem. Tagad, kad gandrīz visus valsts un privātos pakalpojumus var veikt attālināti, svarīga ir vismaz kāda Latvijas internetbanka, lai varētu elektroniski pieteikt bērnu bērnudārzā, deklarēt dzīvesvietu, iesniegt dokumentus u. c.
Latgales reģiona koordinatore atklāj, ka šobrīd reemigranti lūdz sniegt palīdzību saviem ģimenes locekļiem – Ukrainas pilsoņiem. Interese par atgriešanos no Krievijas ir norimusi, iespējams, tas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā.
Svarīgs ir darbs un mājoklis
Kā galvenās problēmas, ar kurām jāsaskaras, lai atgrieztos, reemigranti min dzīvesvietu trūkumu (tieši pašvaldībās), nodarbinātību un zemo atalgojuma līmeni, norāda VARAM.
“Veiksmīgas pārcelšanās pamatā ir darba un mājokļa atrašana Latvijā, vēl esot mītnes zemē,” uzsver D. Šulca. “Ir liela interese atrast labi atalgotu darbu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki dažkārt nogaida ar pārcelšanos uz Latviju. Rīgā un Rīgas reģionā ir vislielākās algas, bet tik un tā reizēm ar to nav pietiekami, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm. Reemigrācijas koordinators dažreiz pat sazinās ar uzņēmumiem vai nozaru apvienībām, informējot par konkrētiem reemigrantiem, viņu izglītību un ārzemēs iegūto kvalifikāciju. Piemēram, ja reemigrants desmit gadu bija nostrādājis finanšu iestādēs Japānā, viņš nezināja, kā sevi piedāvāt darba tirgū Latvijā.”
Rīgas reģionā ir reemigranti, kuri dzīvo Rīgā, bet strādā attālināti uzņēmumos Vācijā vai Anglijā. Šādos gadījumos koordinators palīdz pareizi atrisināt nodokļu jautājumus.
Arī A. Spalviņa visbiežāk konsultē jautājumos par nodarbinātību, palīdz sagatavot un pārtulkot CV.
Tomēr vislielākais izaicinājums ir jautājumi par dzīvesvietu, norāda vairākas reģionālās koordinatores. “Pašvaldībām nav dzīvojamā fonda, tāpēc reemigrantiem nav iespējams apmesties pašvaldības dzīvoklī līdz sava mājokļa atrašanai. Līdz tam nākas dzīvot pie radiniekiem, viesnīcā vai īstermiņa īres dzīvoklī,” stāsta A. Spalviņa.
Granti uzņēmējdarbībai
Lai veicinātu aizbraukušo vēlmi atgriezties un uzsākt savu uzņēmējdarbību, gan 2018., gan 2019. gada rudenī tika izsludināti VARAM un plānošanas reģionu organizētie konkursi reemigrantiem, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai. Kopumā divos gados tika atbalstīti 14 projekti: deviņi 2018. gadā, pieci – 2019. gadā. Uzņēmēji uzsākuši uzņēmējdarbību tādās jomās kā autoservisa pakalpojumi, lauksaimniecība, izglītība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, metālapstrāde, foto pakalpojumi u. c.
Ņemot vērā pēdējo divu gadu situāciju pasaulē un Latvijā, tostarp Covid-19 pandēmiju, atbalsts granta veidā (no reemigrācijas programmas) reemigrantiem netika sniegts kopš 2020. gada, un šobrīd tiek analizēti alternatīvi atbalsta sniegšanas veidi, informē VARAM. Uzņēmējdarbības sekmēšana pašvaldībās ikvienam interesentam, t. sk. reemigrantam, tiek risināta ar plašu reģionālās attīstības atbalsta instrumentu klāstu, kas tieši ietekmē uzņēmējdarbības jomu un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
2020. gada rudenī aptaujā reemigrācijas koordinatori pauda viedokli, ka grantu programmu noteikti vajadzētu turpināt.
Nostiprināta sistēma
Tomēr, vērtējot reemigrantu atbalsta sistēmu, A. Berģe uzsver, ka četru gadu laikā, kopš visā Latvijā darbojas reemigrācijas koordinatoru tīkls, ir izveidota un nostiprināta sistēma, kā tiek strādāts ar cilvēkiem, kuri atgriežas dzimtenē. Kopīgi panākts, ka šobrīd papildu dzīvesvietas deklarācijai ārvalstīs ir iespējams deklarēties arī Latvijā, tādējādi ļaujot risināt dažādus jautājumus, vēl atrodoties ārvalstīs, tiek attīstītas arī iespējas balsot pa pastu, kā arī daudz kas cits.
Lai veicinātu reemigrantu informētību par atgriešanās iespējām, koordinatori aktīvi sadarbojas gan ar diasporas mediju Latviesiem.com, gan ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru.
“Turpināsim kopīgi strādāt, lai vēl vairākiem reemigrantiem būtu, kur atgriezties,” saka A. Berģe.
Koordinatoru galvenais uzdevums
Reģionālo reemigrācijas koordinatoru projekts 2018. gada martā sākās kā VARAM pilotprojekts, savukārt šobrīd tā ir plānošanas reģionu pamatfunkcija. Latvijā kopumā ir pieci plānošanas reģioni, katrā no tiem ir viens koordinators. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā reemigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū.
Vērtējot reģionālo koordinatoru darbu, VARAM norāda, ka viņu darba rezultāts ir vērsts ar tendenci uz attīstību. “Ņemot vērā ietekmējošos apstākļus, darbs ir izaicinošs, bet katra cilvēka, katras ģimenes atgriešanās Latvijai ir ļoti nozīmīga,” tā ministrija.
Detalizētāka informācija par reemigrācijas projektu, kā arī reemigrācijas koordinatoru kontakti pieejami pilotprojekta “Palīdzam atgriezties pašu sētā” tīmekļvietnē Paps.lv.
