Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
- Stingrāk uzraudzīs dzīvesvietas deklarēšanu un informēs īpašniekus
- Rosina domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka padomniekiem noteikt valsts amatpersonas statusu
- Steidzamības kārtā pieņemti būtiski grozījumi atlīdzības regulējumā valsts un pašvaldību amatpersonām
- Paplašinās Zemessardzē dienējošo personu loku, kā arī ieviesīs Zemessardzes atbalstītāja statusu
- Sociālajiem uzņēmumiem būs iespēja dalīt peļņu
- CVK priekšsēdētājs varēs iesaistīt VDAA speciālistus vēlēšanu tehnoloģiju nodrošināšanā
Stingrāk uzraudzīs dzīvesvietas deklarēšanu un informēs īpašniekus
Šā gada 16. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz četras būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā un vienu tehnisku precizējumu:
- ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu pēdējo trīs gadu laikā būs anulētas, jo nav bijušas patiesas, tad persona varēs deklarēt dzīvesvietu tikai klātienē;
- nekustamā īpašuma īpašnieku informēs par personu, kura ir deklarējusies viņa nekustamajā īpašumā;
- ieviesīs jaunu regulējumu par reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanu;
- diplomātiskā un konsulārā personāla dzīvesvietu deklarēs Ārlietu ministrija;
- vārdus “Iedzīvotāju reģistrs” visā likumā aizstās ar vārdiem “Fizisko personu reģistrs”.
Stingrāks regulējums personām, kuras negodprātīgi deklarē dzīvesvietu
Likumprojekts paredz, ka personām, kuru deklarētā dzīvesvieta pēdējo trīs gadu laikā būs anulēta nepatiesu ziņu dēļ, turpmāk dzīvesvietu varēs deklarēt tikai klātienē, iesniedzot dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu dzīvošanai konkrētajā adresē.
Kā skaidrots anotācijā, šāds mehānisms ieviests, lai mazinātu negodprātīgu deklarēšanos un nodrošinātu patiesu iedzīvotāju uzskaiti.
Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka pēc trīs gadu termiņa persona, kuras deklarētā dzīvesvieta anulēta nepatiesu ziņu dēļ, varēs izmantot e-pakalpojumu.
“Tas nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp kontroles mehānismu un iespēju atjaunot personas uzticību.”
Saskaņā ar likumprojektā ietverto pārejas noteikumu minētais trīs gadu termiņš būs piemērojams no 2023. gada 1. septembra.
Automātiska informācijas nosūtīšana īpašniekiem uz e-adresi
Likumprojektā noteikts, ka pēc dzīvesvietas deklarēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) fiziskajai personai un juridiskajai personai, kura saskaņā ar valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem ir nekustamā īpašuma īpašnieks, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda būs aktivizēta, nosūtīs informāciju par deklarēto nekustamā īpašuma adresi un personas vārdu un uzvārdu, kura ir deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā nekustamajā īpašumā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai attiecīgais nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš ir fiziska persona, saņemtu minēto paziņojumu uz e-adresi, jābūt izpildītiem vienlaikus trīs nosacījumiem:
- nekustamajam īpašumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā;
- personai ir jābūt identificējamai Fizisko personu reģistrā;
- personai jābūt aktivizētai e-adresei.
Savukārt, lai attiecīgais nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš ir juridiska persona (balstoties uz zemesgrāmaas aktuālo informāciju), saņemtu minēto notifikāciju uz e-adresi, vienlaikus jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem:
- nekustamajam īpašumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā;
- juridiskajai personai jābūt aktivizētai e-adresei.
Reģistrētās dzīvesvietas izbeigšana
Šobrīd spēkā esošais Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10. pants “Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas” paredz, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā viņa pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.
Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.
Vienlaikus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā šobrīd nav noteikta iestādes turpmākā rīcība, ja tiek konstatēts, ka persona vairs nedzīvo reģistrētajā dzīvesvietā. Līdz ar to Dzīvesvietas deklarēšanas likumā plānots noteikt reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanas tiesisko pamatu.
“Ja iestāde konstatēs, ka reģistrētajā dzīvesvietā persona faktiski nedzīvo, iestāde izbeigs attiecīgās personas dzīvesvietas reģistrāciju, aktualizējot ziņas Fizisko personu reģistrā par personas reģistrēto dzīvesvietu,” paskaidrots anotācijā.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka dzīvesvietas deklarēšanas jēga ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību: “Reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācijai”.
Diplomātiskā personāla dzīvesvietu deklarēs Ārlietu ministrija
Saskaņā ar likumprojektu turpmāk dzīvesvietu deklarēs un papildu adresi norādīs Ārlietu ministrija, ja:
- personas apliecības turētājs ir Latvijā akreditētā ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta un konsulārās iestādes darbinieks;
- šāda darbinieka ģimenes loceklis;
- šāda darbinieka privātais mājkalpotājs.
Plašāka informācija LV Portālā: https://lvportals.lv/skaidrojumi/381828-likumdosanas-jaunumi-par-dzivesvietas-deklaresanu-ipasniekus-informes-e-adrese-2025
