Arī Latvijas pilsonis, kurš savulaik strādājis Apvienotajā Karalistē, bet tagad atgriezies, varēs pieprasīt kādreizējās mītnes un darba zemes pensiju, kad būs sasniegts AK pensijas vecums.
FOTO: Freepik
Arī pēc 2021. gada 1. janvāra personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, ir tiesības pieprasīt Latvijas pensiju, tāpat arī Latvijā dzīvojošajiem ir tiesības pieprasīt bijušās Eiropas Savienības dalībvalsts Apvienotās Karalistes pensiju, ja ir izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības uz vienas vai otras valsts pensiju.
- Persona, kas turpina dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē, arī pēc breksita var pieprasīt Latvijas pensiju, ja ir izpildīti Latvijas likuma “Par valsts pensijām” nosacījumi pensijas piešķiršanai – sasniegts pensionēšanās vecums un uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.
- Tāpat var pieprasīt arī Apvienotās Karalistes pensiju, ja ir izpildītas šīs valsts pensiju tiesību aktu prasības.
- Ja Latvijas pensijai apdrošināšanas stāža nepietiek, tad tiesību noteikšanai uz pensiju varēs ņemt vērā arī Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus. Līdzīgi rīkosies arī Apvienotā Karaliste, nosakot tiesības uz tās pensiju.
Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Savienība (ES) pirms gadumijas vienojās, kā abas puses sadarbosies pēc AK izstāšanās no ES pārejas perioda beigām, tas ir, pēc 2021. gada 1. janvāra. Vienošanās ietver arī sociālās drošības koordinēšanas jautājumus. Aktuāli tas ir cilvēkiem, kuri ir strādājuši, pelnījuši pensiju.
To, kā pensiju pieprasīt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) skaidrojusi informatīvajā materiālā “Pensijas saistībā ar Apvienoto Karalisti no 2021. gada 1. janvāra”.
Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri 2020. gada 31. decembrī dzīvoja un strādāja Apvienotajā Karalistē un turpina to darīt un kuri ir izpildījuši nosacījumus Latvijas pensijas piešķiršanai (sasniegts pensionēšanās vecums, uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u. c.), arī pēc 2021. gada 1. janvāra, t. i., kad beidzas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods, var pieprasīt Latvijas pensiju par Latvijas apdrošināšanas periodiem. Šādu iespēju paredz AK izstāšanās līgums no ES.
AK dzīvojošie pieprasījumu Latvijas pensijai var iesniegt:
- ar AK kompetentās iestādes (International Pension Centre, The Pension Service 11) starpniecību;
- nosūtot pieprasījumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu;
- izmantojot www.latvija.lv pieejamos iesnieguma veidus.
Pensijas saņemšanai jānorāda kredītiestādes konts Apvienotajā Karalistē.
Savukārt Latvijā dzīvojošie AK pilsoņi, kuriem līdz 2020. gada 31. decembrim ir uzkrāti apdrošināšanas periodi AK, ar pieprasījumu AK pensijas piešķiršanai, arī var vērsties VSAA vai AK kompetentajā iestādē.
Vai pēc atgriešanās Latvijā var prasīt AK pensiju
Vai Latvijas pilsonis, kurš ir nostrādājis Apvienotajā Karalistē, piemēram, 17 gadus, tagad atgriezies uz dzīvi Latvijā, sasniedzot 65 gadu vecumu (AK pensijas vecums), var prasīt britu pensiju?
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkale skaidro: Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma būtība ir tāda, ka pēc 2021. gada 1. janvāra AK dzīvojošajiem ir tiesības pieprasīt Latvijas (ES/Eiropas Ekonomiskās zonas valsts) pensiju vai arī Latvijā (ES/EEZ) dzīvojošajiem ir tiesības pieprasīt AK pensiju. Izstāšanās līgumā galvenokārt ir regulētas ES/EEZ un AK pilsoņu tiesības, kuri dzīvo un strādā otras līgumslēdzēju puses teritorijā, bet ir minētas tiesības arī citos gadījumos, piemēram, ja cilvēks jau ir atgriezies savā valstī pēc darba perioda otras puses teritorijā. Tādējādi arī Latvijā dzīvojošs Latvijas pilsonis, kurš savulaik strādāja AK, varēs pieprasīt AK pensiju, kad sasniegs AK pensijas vecumu.
Kāds iesniegums jāiesniedz AK pensijas piešķiršanai? Vai papildus ir jāiesniedz kādi dokumenti?
Latvijā dzīvojošie AK pensiju var pieprasīt, norādot to Latvijas pensijas iesniegumā (ja abas pensijas tiek prasītas vienlaicīgi) vai arī aizpildot speciālu iesniegumu citas valsts pensijas pieprasīšanai, klāsta VSAA speciāliste. Pieprasot AK pensiju, ir jānorāda informācija, kas saistīta ar strādāšanu un dzīvošanu AK, t. i., identifikācijas numurs, nodarbinātības periodi, dzīvesvietas adrese. Papildu dokumentus periodu pierādīšanai nav nepieciešams iesniegt, ja vien persona to pati nevēlas.
Lai nodrošinātu pensiju piešķiršanu, VSAA un AK kompetentā iestāde apmainās ar nepieciešamo informāciju.
Tātad pensiju jautājumus var nokārtot ar abu valstu kompetento iestāžu starpniecību. Droši vien iedzīvotājiem jāapzinās, ka tas nevar notikt ātri. Atbildot uz LV portāla jautājumu, cik ilgs laiks varētu būt vajadzīgs visas nepieciešamās informācijas saņemšanai, S. Pēkale norāda, ka VSAA, saņemot tādu Latvijas pensijas pieprasījumu, kurā iesaistīta arī AK, to izvērtēs atbilstoši Izstāšanās līguma un Regulas Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu nosacījumiem. Ja lēmuma pieņemšanai būs vajadzīga papildu informācija no AK, tad ir iespējama lēmuma pieņemšanas termiņa atlikšana uz laiku līdz 3 gadiem.
Ja VSAA rīcībā nav informācijas par personas Latvijas apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, tad persona nepieciešamos dokumentus iesniedz VSAA kādā no šiem veidiem: ar AK kompetentās iestādes starpniecību, nosūta VSAA pa pastu notariāli apstiprinātas kopijas, nosūta elektroniski atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem vai arī iesniedz VSAA.
Sīkāku informāciju par pieejamajiem saziņas veidiem ar VSAA un pakalpojumu pieprasījumu iesniegšanu var iegūt VSAA mājaslapā.
Vai turpinās stāža summēšana, ja strādāts Latvijā un AK
Tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju 2021. gadā ir personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
ES sociālās drošības jautājumu regulējums paredz, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks no katras ES valsts, kurā viņš strādājis un bijis sociāli apdrošināts, var pieprasīt pievienot vienā valstī uzkrāto stāžu otras valsts pensijas saņemšanai, ja stāža pietrūkst.
Kā skaidro S. Pēkale, arī pēc 2021. gada 1. janvāra saglabājas nosacījums par apdrošināšanas periodu summēšanu, proti, ja Latvijas apdrošināšanas stāžs nebūs pietiekams, tad tiesību noteikšanai varēs ņemt vērā arī AK uzkrātos apdrošināšanas periodus. Līdzīgi rīkosies arī AK, nosakot tiesības uz AK pensiju. Vienlaikus jāatceras, ka arī apdrošināšanas periodu summēšanas gadījumos Latvijas pensija tiks aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu.
Pagaidu pārejas periods
AK un ES vienošanās pamatā ir līgumi vairākās jomās, tostarp sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā. Tiek noteikti nosacījumi cilvēku mobilitātei un sociālajai aizsardzībai, ES pilsoņiem no 2021. gada 1. janvāra uzturoties, strādājot un pārvietojoties uz AK vai AK pilsoņiem uzturoties, strādājot un pārvietojoties uz ES. Vienošanās ietver sadarbību arī pensiju jautājumā. Tādējādi būs noregulētas arī abu pušu nākotnes attiecības. Līgums sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā stāsies spēkā pēc tā ratifikācijas, informē VSAA.
Ir zināms, ka ES un AK vienošanās pagaidu kārtībā būs spēkā līdz 28. februārim. Līdz tam laikam līgums jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
VSAA pensiju eksperte S. Pēkale uzsver, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, kas ietver arī protokolu par sociālā nodrošinājuma koordināciju, galvenokārt būs piemērojams tiem gadījumiem, kuri radīsies sakarā ar to, ka pēc 2021. gada 1. janvāra persona pirmoreiz pārcelsies uz dzīvi no AK uz Latviju (ES/EEZ) vai otrādi, un kuri neietilps Izstāšanās līguma un Regulas Nr. 883/2004 darbības sfērā. Tādējādi ir paredzams, ka protokola parakstīšanas procedūras gaita neatstās vērā ņemamu ietekmi uz pensiju jomu.
