Noslēgusies Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta Baltijas jūras aļģu ilgtspējīga izmantošana (Growing Algae Sustainably in the Baltic Sea, akronīms – GRASS) īstenošana.
Projektā ir veikta situācijas apzināšana makroaļģu jomā Baltijas jūras reģionā. Svarīgākās atziņas:
- Makroaļģu audzēšanai ir lielākoties pozitīva ietekme uz vidi; audzējot aļģes, var palielināt barības vielu ieguvi no sālsūdens un pārnest tās uz sauszemi, tādējādi mazinot eitrofikāciju.
- Makroaļģes var piesaistīt CO2 no ūdens un mazināt sālsūdeņu paskābināšanos lokāli, tādējādi mazinot klimata sasilšanu. Tas gan ir atkarīgs no vērtības ķēžu kopējās oglekļa emisiju pēdas no aprites cikla perspektīvas, jo īpaši atkarībā no gala lietošanas veida (piemēram, aizstājot citus produktus, kas patērē vairāk oglekļa dioksīda) un tā realizācijas (piemēram, oglekļa dioksīdu var izdalīt atpakaļ atmosfērā vai ilgtermiņā sekvestrēt).
- Fucus vesiculosus (pūšļu fuks) un Ulva spp. (zaļaļģes) ir visdaudzsološākās sugas audzēšanai Baltijas jūrā, bet Saccharina latissima (cukura brūnaļģes) un Palmaria palmata (sarkanā aļģe) ir vislielākais potenciāls tikt audzētām Baltijas jūras rietumdaļā.
- Daudzi Baltijas valstu uzņēmumi ražo pārtikas produktus no aļģēm; 49% patērētāju jau ir izmēģinājuši makroaļģes kā pārtikas produktu (bet tikai 26% tos ir pagaršojuši suši sastāvā). Savukārt 34% respondentu norādīja, ka būtu gatavi kādreiz šādus pārtikas produktus pamēģināt uzturā.
- Baltijas jūras reģionā ir daudz uzņēmumu, kas ražo inovatīvus kosmētikas līdzekļus un medicīnas materiālus (piemēram, apretūras), izmantojot aktīvus makroaļģu biokomponentus.
- 11 % patērētāju jau meklē un izmanto makroaļģu produktus, bet 46 % apgalvo, ka ļoti labprāt vēlētos šādus produktus izmēģināt.
- Gandrīz visas Baltijas jūras reģionā apstrādātās aļģes tiek importētas.
- Pašlaik ir tikai dažas cukura brūnaļģu audzētavas Baltijas jūras rietumdaļā, kā arī dažas vietas, kur savvaļā augošās aļģes ievāc komerciāliem mērķiem.
- Savvaļā augošo aļģu ievākšana ir ierasta prakse daudzās Baltijas valstīs, t.sk. Dānijā un Igaunijā, kur ir izveidots tiesiskais regulējums licenču izsniegšanai.
- 30% Baltijas valstu patērētāju jūras aļģes atzīst par ļoti veselīgu pārtiku. Izpratne par to veselīgumu, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc vegānu pārtikas rada tirgus nišu makroaļģu patēriņa attīstībai.
- Lielākā daļa (62%) Baltijas valstu patērētāju dod priekšroku jūras veltēm, kas nāk no vietējiem, reģionāliem audzētājiem vai vismaz no Eiropas. Ceturtā daļa patērētāju dod priekšroku jūras veltēm no Baltijas jūras, kas nākotnē radīs pieprasījumu pēc vietējiem jūras aļģu produktiem.
- Makroaļģu audzēšana un savvaļā augošo aļģu ievākšana var radīt jaunas nodarbinātības iespējas piekrastē dzīvojošajiem, tostarp arī zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.
- Saskaņojot darbības izskaloto makroaļģu apsaimniekošanā, var panākt sociāli ekonomiskus ieguvumus, vienlaikus nodrošinot tās kā noderīgu vietējo resursu, piemēram, izmantojot tās kā augsnes uzlabotāju, mēslojumu vai biokurināmo (turpinās pētniecības un izstrādnes darbi par jūraszāļu izmantošanu biogāzes un bioogļu kontekstā).
- Pasākumu (semināru, konferenču) organizēšana un informatīvu materiālu izveide, kas skaidro jūras aļģu sociāli ekonomiskos un vides ieguvumus, var veicināt makroaļģu tirgu un palielināt ieinteresēto pušu, uzņēmēju un sabiedrības interesi par aļģu izmantošanu.
- Ir vajadzīgas eksperimentālas saimniecības, lai novērtētu makroaļģu ražošanas ekonomisko izdevīgumu, kā arī lai pārbaudītu tehnoloģijas un veiktu praktisku ietekmes uz vidi novērtējumu.
GRASS projektā apkopotā informācija un rezultāti ir pieejami Baltijas jūras reģiona pašvaldību un valsts iestādēm, un uzraugošajām iestādēm, lai izmantotu tos ikdienas darbā un lēmumu pieņemšanā.
Kurzemes plānošanas reģiona veikto pētījumu materiāli un ziņojumi, tulkotie materiāli, kā arī pieejamie semināru un pasākumu ieraksti:
- Brošūra “Makroaļģes Baltijas jūras reģionā”
- Pētījuma “Makroaļģu sastāva un potenciālās izmantošanas vērtības noteikšana” ziņojums
- Latvijā spēkā esošo normatīvo prasību apkopojums attiecībā uz Baltijas jūras makroaļģu izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā
- Vadlīnijas Baltijas jūras makroaļģu izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā
- Pētījuma “Makroaļģu savākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju analīze un aļģu vākšanas tehniskā risinājuma izstrāde” ziņojumi
- Vebināra ieraksts “Makroaļģu audzēšana, vākšana un izmantošana: Baltijas jūras reģiona valstu pieredze un iespējas
Vebināra 2.daļas ieraksts
- Ekspertu diskusijas ieraksts: “Jūras bioekonomika Latvijā”
- Faktu lapa “Makroaļģu audzēšanas iespējas Baltijas jūrā”
- Faktu lapa “Makroaļģu augšanas un ievākšanas iespējas Baltijas jūras piekrastē”
- Politikas ziņojums “Ilgtspējīgas makroaļģu uzņēmējdarbības veicināšana”
- Makroaļģu ražošanas rokasgrāmata
- Faktu lapa “Makroaļģu izmantošana pārtikā Baltijas jūras reģionā”
- Projekta ziņojums “Ievads makroaļģu audzēšanā un izmantošanā Baltijas jūras reģionā”
- Projekta ziņojums “Makroaļģes Latvijas piekrastē: sociālekonomiskais potenciāls”
- Projekta ziņojums “Apskats par makroaļģu audzēšanas, vākšanas un uzglabāšanas regulējumu Latvijā”
Informācija par citu projekta partneru sagatavotajiem materiāliem, kā arī visi projekta rezultāti pieejami projekta mājas lapā: https://www.submariner-network.eu/grass
Vairāk par projektu var uzzināt projekta mājas lapā www.balticgrass.eu.
Informāciju sagatavoja:
Ligita Kokaine
Projekta eksperte – reģionālā koordinatore
