Februārī Kurzemes plānošanas reģions organizēja vairākas tiešsaistes sanāksmes, lai ar dažādu iestāžu, tai skaitā arī ministriju, pašvaldību un NVO pārstāvjiem diskutētu par rīcību virzieniem un rīcībām, kas izstrādāti Kurzemes reģiona attīstības programmas 2021. -2027. gadam izstrādes ietvaros. Kopumā 6 diskusijās iesaistījās vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu, kuri gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes reģiona attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām.
Kurzemes plānošanas reģions ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Tās ir izvirzītas, balstoties uz Kurzemes reģiona ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, kā arī ievērojot pēctecību ar iepriekšējā perioda Attīstības programmu 2015. – 2020. gadam.
Diskusiju dalībnieki tika iepazīstināti gan ar esošo nozares situāciju reģionā, gan ar attīstības tendencēm, lai veicinātu auglīgākas sarunas par konkrētajā prioritātē izstrādātajiem rīcības virzieniem un ieplānotajām rīcībām. Diskusijās piedalījās arī ministriju pārstāvji un nozares speciālisti, kuri sniedza būtisku ieguldījumu diskusiju sekmīgākai norisei.
- Diskusiju cikls tika atklāts 11. februārī ar sarunām par divām, savstarpēji saistītām prioritātēm – Dinamiskas zināšanas un Izaugsmes ekonomika un tajās kopumā piedalījās 75 dalībnieki. Dinamiskas zināšanas sevī ietver zināšanu attīstību, digitalizāciju, vispārējo prasmju pilnveidošanu, inovāciju ieviešanu, nodarbinātības veicināšanu, kā arī uz vispārējo cilvēkkapitāla attīstību un efektīvu cilvēkresursu izmantošanu reģionā. Savukārt Izaugsmes ekonomika uzsver zaļo kursu ekonomikā, zilo izaugsmi, aprites ekonomikas ieviešanu, uzņēmumu digitālo transformāciju, kā arī uz uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu.
- Otrā diskusija 15. februārī tika organizēta par prioritātēm – Pievilcīga dzīves vide un Ilgtspējīga mobilitāte un tajā piedalījās 53 dalībnieki. Arī šīs prioritātes ir cieši saistītas Kurzemes reģiona attīstības plānošanā, kā arī tās ir būtisks faktors citu prioritāšu veiksmīgai ieviešanai tuvākajos septiņos gados.
-
Trešā diskusija 16. februārī bija veltīta rīcībām prioritātē Zaļa un droša attīstība, diskusijā piedalījās 41 dalībnieks. Prioritāte ietver rīcības, kas veicina ilgtspējīgas un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, zaļas un klimatneitrālas politikas ieviešanu, rīcības pārejai uz aprites ekonomiku, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī rīcības, kas atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām.
-
Ceturtā diskusija par rīcībām prioritātē Kultūras potenciāls notika 19. februārī, kur 54 diskusiju dalībnieki papildināja un pilnveidoja tādas Kurzemes reģionam nozīmīgas rīcības kā Kurzemes kultūras mantojuma saglabāšana, vēsturisko un mūsdienu tradīciju stiprināšana, radošo nozaru attīstība, inovācijas kultūras jomā un reģionālu pasākumu organizēšana.
-
Piektā diskusija par prioritāti Sociālā iekļaušana 22. februārī pulcēja 35 diskusiju dalībniekus. Pašvaldību pārstāvji aktualizēja jautājumus par Sociālās aprūpes centriem un problemātiku sociālās infrastruktūras attīstībā, kā arī apsprieda rīcības tādos virzienos kā veselīga un aktīva dzīves veida veicināšana, ilgtspējīga un sabiedrībā balstīta sociālo pakalpojumu sistēma, sociālās uzņēmējdarbības veicināšana un daudzi citi.
-
Kā noslēdzošā 23. februārī tika organizēta diskusija par horizontālo prioritāti Aktīva sabiedrība, kuras ietvaros Kurzemes NVO centrs iepazīstināja ar savu redzējumu par sadarbību starp pašvaldību un nevalstisko sektoru. Diskusiju dalībnieki uzsvēra, cik svarīga ir jaunienācēju integrēšana, atbalstošas vides veidošana, kā arī pilsoniskas apziņas stiprināšana un vietas piederības veidošana jebkurā vecumā. Kā būtisku faktoru daiskusijas dalībnieki uzsvēra arī iedzīvotāju apziņas veidošana par to, ka, tikai kopā veidojot vidi, kurā dzīvojam, iespējams attīstīt lielisku un jebkuram cilvēkam draudzīgu vietu, kur dzīvot nākotnē – Kurzemi!
Jaunās Attīstības programmas izstrādes pamatā ir 2019.gada 26.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam.
Jaunās Attīstības programmas 1.redakciju plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai 2021.gada otrajā ceturksnī.
Daļa no aktivitātēm tika īstenotas Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. LLI 431 “Smart Planning” ietvaros. Plašāka informācija par projektu un tā aktivitātēm pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Jana Briede
Kurzemes plānošanas reģiona
telpiskās plānošanas jomas eksperte un
projekta “Smart Planning” vadītāja
jana.briede@kurzemesregions.lv
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
