Atlasot tūrisma piesaistes vietas tūrisma maršrutam, diskusijas starp ekspertiem raisīja Turlavas Ķoniņciema Elku birzs – vai svētvieta būtu tas, kas jārāda ikvienam, vai tā ir pietiekami interesanta vieta, lai aicinātu viesus. Un tomēr varbūt ne pati Elku birzs būtu tūrisma objekts, varbūt kuršu ķoniņi ar stāstu?
Tieši tāpēc organizējām semināru Turlavā un tajā par kuršu ķoniņiem stāstīja profesore Janīna Kursīte un vēsturnieks Agris Dzenis. Nostāsti par kuršu ķoniņiem ir daudz, tomēr tiešu pierādījumu, ka viņi būtu tiešie kuršu valdnieku pēcteči, nav. Pirmās rakstiskās ziņas par kuršu ķoniņiem parādās 1504.gadā, par Elku birzi 1585.gadā. Savulaik ķoniņi ir izcēlušies ar prasmi noslēgt līgumu ar Ordeņa iekarotājiem, kur vēlākos laikos muižnieki respektējuši ķoniņu īpašumtiesības. Ķoniņu dzimtām bija savi ģerboņi. Ķoniņu privilēģijas likvidēja tad pat, kad muižniekiem – 20.gadsimtā. Katram Ķoniņciemam bija arī savs svētais mežs, kurš saistīts ar mirušo kultu. Tās biju dzimtu svētvietas un tikai dzimtas zināja, kas tur notika. Senču kults bija svarīgs, jo pirms rakstības dzīves gudrības nodeva jeb mācīja vecākie. Mūsdienās ķoniņu priekšmeti izkaisīti pa dažādām vietām, daļa aplūkojama Kuldīgas muzejā, daļa Liepājas. Ķoniņciemā pie Atālmauļām atjaunots ozola stabs, kuru rotā Peniķu dzimtas ģērbonis, nesen arī Latvijas Banka izdevusi kolekcijas monētu “Kuršu ķoniņi”.
Kontaktinformācija:
Aiva Jakovela
KPR projektu vadītāja
+371 26315137
aiva.jakovela@kurzemesregions.lv
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
