Lai iepazītos ar Lietuvas pieredzi deinstitucionalizācijas (DI) procesa ieviešanā un sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, un personām ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa no 14.- 16. novembrim piedalījās Labklājības ministrijas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Šauļiem, Viļņu, Varēnu un Alytus.
Pieredzes brauciena laikā notika tikšanās ar Šauļu un Alytus rajonu DI ekspertēm, Šauļu, Varēnas un Alytus pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzējiem Šauļos, Viļņā, Varēnā un Alytus, pārrunājot DI procesa ieviešanu Lietuvā un klātienē iepazīstot dažādus risinājumus institūciju pārveidošanai par ģimeniskai videi pietuvinātiem un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.
No katras tikšanās varēja gūt kādas atziņas, taču īpaši vēlamies izcelt 4 labās prakses piemērus darbam ar ārpusģimeņu aprūpē esošajiem bērniem un to ģimenēm Šauļu, Viļņas un Alytus pašvaldībās:
- Šauļu pašvaldībā kopš 2015. gada izveidots jauns daļēji sabiedrībā balstīts pakalpojums – bērni no 7-18.g.v. dzīvo ģimeniskai videi pietuvinātā pašvaldības bērnu aprūpes iestādē, kura sastāv no 7 rindu mājām un atsevišķas ēkas iestādes administrācijai un speciālistiem. Katrā rindu mājā dzīvo līdz 8 bērniem, tai ir atsevišķa ieeja, tās pirmajā stāvā izvietota kopīga dzīvojamā istaba, virtuve, tualete un telpa dežūrējošiem darbiniekiem, bet otrajā stāvā atrodas bērnu guļamistabas, tualetes un dušas.
Rindu mājas ģimeniskas vides radišanai bērniem ārpusģimeņu aprūpē. Foto Anita Āboliņa
Bērni no vienas ģimenes, neatkarīgi no viņu vecuma un dzimuma, netiek šķirti un dzīvo kopā vienā mājā. Iestādes direktors, kurš pirms tam 17 gadus bija vadījis bērnu namu tā klasiskajā izpratnē, uzskata, ka bērnu dzīves kvalitāte un viņiem sniegtais pakalpojums ir uzlabojies. Arī darbinieku darbs, strādājot šādā formā, ir kļuvis vieglāks, turklāt izmaksas uz vienu bērnu mēnesī nav lielākas kā iepriekš.
- Savukārt Alytus bērnu nama direktors, kurš bērnu namu vada jau 30 gadus (šobrīd tajā dzīvo apmēram 70 bērni un jaunieši, taču infrastruktūra paredzēta 320 bērnu aprūpei), atzīst, ka viens no labākajiem bērnu namu pārveides modeļiem ir pakalpojuma sniegšana ārpus vienas konkrētas ēkas, piemēram, dažādos dzīvokļos daudzdzīvokļu ēkās. Tas prasot esošo darbinieku vēlmi mainīties un pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem, taču direktors norāda, ka darbinieku attieksmei un veiktajam darbam jābūt kvalitatīvam neatkarīgi no telpām, kurās pakalpojums tiek sniegts. Arī praksē Alytus pašvaldībā šīs pārmaiņas jau ir sākušās – no 2016.gada novembra sākuma 5 jaunieši (15-18g.v.) dzīvo dzīvoklī un tuvākajā laikā plānots uz citiem dzīvokļiem pārcelt vēl 15 bērnus.
- Lai mazinātu ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaitu, Viļņā izveidots Ģimeņu atbalsta centrs (ĢAC) preventīvajam darbam ar riska ģimenēm. Tajā strādājošie speciālisti galvenokārt strādā ar vecākiem, uzlabojot to ikdienas dzīves prasmes un iemaņas, tai skaitā individuāli palīdzot, apmācot un asistējot uz vietas to dzīvesvietā, kā arī vada dažādas atbalsta grupas un apmācības ar mērķi panākt, lai bērni nepaliktu bez vecāku gādības un nenonāktu ārpusģimenes aprūpē. Lai Ģimeņu atbalsta centra speciālisti atrastos tuvāk mērķauditorijai un vienlaicīgi veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos tiem, ĢAC telpas iekārtotas vienā no Viļņas daudzdzīvokļu namiem.
Ģimeņu atbalsta centrs daudzdzīvokļu ēkā. Foto Anita Āboliņa
ĢAC speciālisti strādā ne tikai ar vecākiem, bet organizē arī dienas centra aktivitātes apkārtnes bērniem. Pakalpojumam attīstoties, apkārtnes iedzīvotāji arvien vairāk uzticas ĢAC speciālistiem un arvien biežāk informē par bērniem, kas pamesti novārtā vai kā citādi cietuši ģimenes situācijas dēļ.
- Nozīmīgu pienesumu DI procesa īstenošanai un ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanai Lietuvā sniedz Viļņas SOS ciematu asociācija, kuras speciālistu komanda intensīvi strādā ar SOS bērnu ciematā nonākuša bērna bioloģisko ģimeni, lai pēc iespējas veicinātu bērna atgriešanos tajā. Ja tomēr atgriešanās dažādu apstākļu dēl ir neiespējama, tiek risināts jautājums par aizbildņa meklēšanu no bērna radinieku puses un tikai kā nākamie risinājumi tiek vērtēta iespēja piesaistīt audžuģimeni vai nodot bērnu adopcijai.
Pieredzes brauciena dalībnieki SOS ciematā. Foto Anita Āboliņa
