Kurzeme

Teritorija:
16,054 tūkst. km²

Iedzīvotāju skaits:
273, 917 tūkst. (CSP uz 01.01.2024.)

Novadi:
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads.

Valstspilsētas:
Liepāja un Ventspils.

Pilsētas:
Aizpute, Brocēni, Durbe, Grobiņa, Kandava, Kuldīga, Pāvilosta, Piltene, Priekule, Sabile, Saldus, Skrunda, Stende, Talsi, Tukums, Valdemārpils.

Apdzīvotības blīvums uz km^2:
17,06 cilv./ km² (Aprēķins pēc CSP datiem 01.01.2024.)

Laukos dzīvo:
30,2% (Aprēķins pēc CSP datiem 01.01.2023.) 

Iedzīvotāji darbspējas vecumā:
61,2% (CSP dati 01.01.2021.)

Nodarbinātības līmenis:
60,8% (15 -74 g.) (CSP dati  01.01.2023.)

Bezdarba līmenis:
3,8% (15 -74 g.) (CSP dati  01.01.2023.)

Etniskais sastāvs:
78,8% latvieši, 11,9% krievi, 9,3% pārējās tautības (CSP dati 01.01.2023.)

Kurzemes reģionam ir valstī garākā jūras robeža –365 km gara jūras piekraste – pludmale, stāvkrasti, kāpas, piekrastes ciemi un pilsētas, liela dabas un kultūrainavu daudzveidība. Dienvidos reģions robežojas ar Lietuvas kultūrvēsturisko novadu Žemaitiju, austrumos ar Zemgales un Rīgas reģioniem, bet Kurzemes tālākais ziemeļu punkts ir Kolkas rags, kas ietilpst Slīteres Nacionālajā parkā.

Kurzemes reģiona apdzīvojuma struktūras pamatā ir vēsturiski veidojies pilsētu tīkls, ko veido 18 pilsētas. Kurzemes apdzīvoto vietu tīklā ir vairāk nekā 15 000 apdzīvotu vietu. Vairāk nekā 90% no visām Kurzemes apdzīvotajām vietām ir viensētas. Ciemu kopskaits ir aptuveni 400, ietverot arī sezonāli apdzīvotus ciemus.

Kurzemes reģiona nozīmīgās vērtības ir:

• kultūras mantojums un tradīcijas – suiti, lībieši, kā arī senie etnogrāfiskie novadi – Rucava, Nīca, Bārta, Alsunga;
• reģions ir bagāts ar nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem areāliem un unikāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem;
• bagātīgi un labas kvalitātes ūdens un zemes resursi;
• daudzveidīgas un augstvērtīgas ainavas piekrastē un iekšzemē (kāpas, stāvkrasti, lagūnu ezeri, upju ielejas, senie ciemi u.c.);
• Liepājas un Ventspils ostas, un mazās ostas – Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Engure;
• atjaunojamie energoresursi – vējš, jūras viļņi, saule, biomasa, termālie ūdeņi.

Teritorija un demogrāfiskā struktūra

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada jūlijā Kurzemes reģionā tika izveidotas 8 pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils, un 6 novadi – Dienvidkurzemes (apvieno bijušos Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadus), Kuldīgas (apvieno bijušos Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadus), Saldus (apvieno bijušos Brocēnu un Saldus novadus), Talsu (apvieno bijušos Dundagas, Mērsraga, Rojas un Talsu novadus) un Tukuma (iepriekš ietilpa Rīgas plānošanas reģionā, bet pieņēma lēmumu pievienoties Kurzemes plānošanas reģionam, šobrīd apvieno bijušos Engures, Jaunpils, Kandavas un Tukuma novadus) un Ventspils novads.

Kurzemes reģions aizņem 24,85% no Latvijas teritorijas, un tajā lielākais ir Dienvidkurzemes novads, kas veido 22% no reģiona kopplatības. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Liepājā, Ventspilī, Saldū, Kuldīgā, Talsos un Tukuma apkārtnē, kur ekonomiskā aktivitāte ir visaugstākā, nodrošinot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un attīstībai.

Rūpniecība reģionā

Rūpniecība ir svarīgs Kurzemes ekonomikas segments, un tās galvenie centri ir Liepāja un Ventspils. Turklāt nozīmīgi uzņēmumi atrodami arī Brocēnos, Tukuma un Saldū, kas kopā veido dinamisku un daudzveidīgu rūpniecības vidi.

Transporta infrastruktūra un starptautiskā loma

Kurzemes reģions ieņem nozīmīgu lomu starptautiskajā transporta sistēmā, pateicoties attīstītai infrastruktūrai, kas nodrošina visus transporta veidus – jūras, sauszemes, dzelzceļa un gaisa transportu. Latvijā transporta un tranzīta sistēmas pamatu veido austrumu–rietumu multimodālais tranzīta koridors, kura svarīgs galapunkts ir Kurzemes ostas. Šajā sistēmā ietilpst divas starptautiskās ostas, četras mazās ostas, kā arī maģistrālie naftas cauruļvadi un valsts stratēģiskas nozīmes dzelzceļa un autoceļu līnijas, kas savieno Ventspils un Liepājas ostas ar Rīgu. Papildus tam reģionā atrodas lidostas Liepājā, Ventspilī un pie Tukuma.

Pārrobežu sadarbība un attīstība

Reģions īsteno dažādus pārrobežu sadarbības projektus ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Nozīmīgākās sadarbības jomas:

• Mūžizglītība un profesionālā izglītība;
• Piekrastes un ostu attīstība, zilā ekonomika;
• Uzņēmējdarbības veicināšana un kapacitātes stiprināšana;
• Kultūras mantojuma saglabāšana, dabas un vides aizsardzība;
• Ilgtspējīga mobilitāte, sociālie pakalpojumi un radošās industrijas;
• Tūrisma veicināšana un pieejamas vides radīšana ikvienam.

Projektu īstenošana notiek sadarbībā ar reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, komersantiem.

Kultūras un dabas vērtības

Kurzemes reģions izceļas ar ievērojamu dabas un kultūras bagātību, kas padara to par vienu no Latvijas skaistākajiem un daudzveidīgākajiem reģioniem. Reģiona ainavas ir gan gleznainas, gan bioloģiski bagātas. Plašajā Kurzemes teritorijā atrodas vairāk nekā 200 ezeru un upju, kas piedāvā neskaitāmas iespējas baudīt ūdens resursu skaistumu un dabas tuvumu. Usmas ezers, kas ir viens no lielākajiem ezeriem reģionā, ir iecienīts gan zvejnieku, gan dabas tūristu vidū.

Reģions lepojas ar vairākiem izciliem dabas parkiem, no kuriem īpaši izceļas Slīteres Nacionālais parks ar savām unikālajām ekosistēmām, neskartajām mežainajām ainavām un iespaidīgajiem Baltijas jūras stāvkrastiem. Talsu pauguraine un Abavas senleja ir daļa no Kurzemes gleznainās dabas vērtībām, kas ir gan tūristu, gan dabas mīļotāju iecienīti galamērķi. Šīs teritorijas pārsteidz ar savām unikālajām ainavām un ekoloģisko daudzveidību. Kurzemes piekraste, ieskaitot Kolkas ragu un Engures ezeru, ir nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas jūras reģionā. Šīs neskartās dabas teritorijas ir apdzīvotas kopš seniem laikiem, un vietējās kopienas joprojām saglabājušas senās zvejniecības tradīcijas.

Kurzemes kultūras mantojums ir tikpat bagātīgs. Reģionā ir daudz unikālu arhitektūras un mākslas pieminekļu, kas atspoguļo gan seno, gan jaunāko vēsturi. Piemēram, Kuldīgas vecpilsēta ar tās saglabātajām 18. gadsimta ēkām ir ne tikai vietējās arhitektūras dārgums, bet arī starptautiski atzīts kultūras piemineklis. Turklāt Kurzemē ir arī vairākas etnogrāfiskās kopienas, piemēram, Bārta, Nīca, Rucava un Alsunga, kur joprojām dzīvo un attīstās senās tautas tradīcijas un kultūra.

UNESCO pasaules mantojums Kurzemē

Kurzemes reģiona bagātīgais kultūras mantojums ir atzīts arī starptautiskā līmenī. 2023. gadā Kuldīga oficiāli tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Kuldīgas vecpilsēta, kas atrodas gleznainajā Ventas senlejā, izceļas ar unikālu un labi saglabātu vēsturisko arhitektūru, kurā atspoguļojas reģiona senais pilsētbūvniecības plānojums un kultūras vērtības. Pilsēta ir izcils piemērs, kā vēsturiskais mantojums spēj saglabāties un dzīvot modernā vidē, veicinot vietējās kopienas kultūras identitāti un starptautisko atpazīstamību.

Vēl viena būtiska Kurzemes kultūras vērtība ir Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kas ir nominēts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Grobiņa, kas bija nozīmīgs vikingu laikmeta centrs, sniedz unikālu ieskatu šī vēsturiskā perioda dzīvē un kultūrā Baltijas reģionā.

Papildus materiālajam kultūras mantojumam Kurzemē izceļas arī nemateriālās vērtības. 2009. gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. Suiti ir neliela kopiena Kurzemes rietumos, kas saglabājusi unikālas tautas tradīcijas, dziedājumus un reliģiskos rituālus, kas ir ne tikai svarīga Latvijas kultūras daļa, bet arī globāli nozīmīgs kultūras fenomens.

Iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā izceļ Kurzemes kultūras un dabas mantojuma izcilību, veicinot tā starptautisko atpazīstamību un nodrošinot saglabāšanu nākamajām paaudzēm..

Kurzemes reģions un citi reģioni Latvijā

Video par Kurzemes reģionu (izstrādāts 2019.gadā)