Lai noskaidrotu situāciju, kā reģiona pašvaldības darbojas pieaugušo izglītības jomā un kādi uzlabojumi nepieciešami, Kurzemes plānošanas reģions ir veicis pašvaldību aptauju. Aptaujā piedalījās 18 no 20 reģiona pašvaldībām. Ziņas netika sniegušas Rucavas un Dundagas novadu pašvaldības. Aptaujas rezultāti atspoguļoti uz 2019.gada 1.decembri.
Lai īstenotu pieaugušo izglītību, pašvaldībām ir iespēja veidot savus mācību centrus. Šo iespēju ir izmantojušas 6 pašvaldības (skat. 1.attēlu).
1.attēls. Mācību centru skaits Kurzemes pašvaldībās
2.attēls. Mācību centri Kurzemes pašvaldībās
Grobiņas novadā un Ventspils pilsētā mācību centri ir reģistrēti kā izglītības iestādes. Aizputes, Nīcas, Rojas un Vaiņodes novados mācību centriem nav reģistrētas izglītības iestādes statusa (skat.2.attēlu).
Lai nodrošinātu plašākas iespējas pieaugušo izglītībai, pašvaldības tika aicinātas būt par sadarbības partneriem IZM administrētajā projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. No 20 Kurzemes pašvaldībām projektā ir iesaistījušās 18, t.i. 90%. Latvijā vidēji ir iesaistījušās 68% pašvaldību. Pašvaldības pārsvarā ir apmierinātas ar dalību projektā, viņas ir izteikušas savu apmierinātību 10 baļļu skalā (skat. 3.attēlu).
3.attēls. Pašvaldību apmierinātība ar dalību projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”
Pašvaldības aptaujā ir izteikušas priekšlikumus uzlabojumiem projektā:
- Mācību saturs – iekļaut mācību vajadzību sarakstā pašvaldību iedzīvotājiem aktuālas tēmas, kā, piemēram, lauksaimniecības nozares jomā, svešvalodās u.c. Paplašināt piedāvājumu sievietēm.
- Mācību pieejamība – nodrošināt mācības tuvāk dzīves vietai, jo ir grūti izbraukāt uz Latvijas otru galu.
- Pašvaldību vajadzību ievērošana – atrast konkrētai pašvaldībai piemērotus piedāvājumus profesionālās kompetences pilnveidei. Apstiprināt piedāvājumus, kuri ir pieprasītākie. Nodrošināt iespēju pašvaldībām realizēt mācību programmas.
- Atgriezeniskā saite – sniegt informāciju pašvaldībām- cik cilvēku un kādos kursos ir iesaistījušies un pabeiguši.
- Mācību organizācija – samazināt formalitātes un informācijas izvērtēšanas laiku, jo tas rada grūtības pedagogiem un mācību dalībniekiem saplānot darba un mācību grafikus, kā rezultātā tiek saņemti atteikumi gan no vieniem, gan no otriem. Vienkāršot uzskaites sistēmu, saņemt savlaicīgi apstiprinājumu vai atteikumu, saņemt pamatojumu mācību atteikumam, saīsināt laika posmu no pieteikšanās līdz mācību uzsākšanai.
- Iespēja mācīties – atļaut pieaugušajiem piedalīties mācībās vairākas reizes, jo ir aktīvi strādājošie cilvēki, kuri vēlas iegūt daudzpusīgas zināšanas.
- Prognozējamība – projekta mainīgā piedāvājuma dēļ iedzīvotājiem ir grūti pieņemt lēmumu, kurā brīdi iesaistīties projektā – izmantot savu iespēju tagad vai nogaidīt, kad uzradīsies vēl labāks piedāvājums.
Pašvaldību atbildība par pieaugušo izglītības politikas īstenošanu ir noteikta Izglītības likumā. Pašvaldības ir pieņēmušas atšķirīgus lēmumus par šīs atbildības tālāku deleģēšanu, nosakot pieaugušo izglītības koordinatorus (skat. 4.attēlu).
4.attēls. Speciālisti, kuriem deleģēta pieaugušo izglītības koordinēšana pašvaldībās
Visbiežāk pieaugušo izglītība ir deleģēta kādam no izglītības speciālistiem izglītības pārvaldē vai nodaļā. Abās pašvaldībās, kur ir reģistrēts pieaugušo izglītības centrs, atbildība ir deleģēta šim centram. Pārējās pašvaldībās par pieaugušo izglītību atbild projektu vadītāji, jaunatnes lietu speciāliste, uzņēmējdarbības atbalsta speciālists, tūrisma informācijas centra vadītāja, bibliotekāre, vispārizglītojošas izglītības iestādes direktore. Šeit jāatzīmē, ka ar pieaugušo izglītības koordinatoriem tiek saprasti gan pašvaldību speciālisti, kuri strādā projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros, gan tie, kuriem tas ir pastāvīgs pienākums. Vairumā gadījumu abi amati ir deleģēti vienai un tai pašai personai, bet dažās pašvaldībās tie ir sadalīti starp dažādiem speciālistiem. Uz pilnu slodzi pieaugušo izglītības speciālists strādā Kuldīgas novadā, Nīcas novadā un Ventspils pilsētā. Pērējās pašvaldībās pieaugušo izglītības koordinācija ir tikai daļa no speciālista darba pienākumiem.
Līdz šim pašvaldības nav saņēmušas valsts finansējumu pieaugušo izglītības īstenošanai. Tādēļ tās pieaugušo izglītības atbalstam izmanto savu budžetu (skat. 5.attēlu). Visbiežāk finansējums tiek izmantots, lai nodrošinātu telpas un infrastruktūru mācību nodarbībām, kā arī transportu nokļūšanai līdz mācībām. Mācību kursus finansē vai daļēji finansē piecas pašvaldības, viena no tām – tikai pedagogu profesionālajai pilnveidei.
5.attēls. Pašvaldību finansējuma izlietojums pieaugušo izglītības atbalstam
Atbildes uz jautājumu par prioritārajām pieaugušo izglītības mērķa grupām liecina, ka pašvaldības savā izglītības politikā pamatā orientējas uz esošo pieprasījumu (skat. 6.attēlu).
6.attēls. Prioritārās pieaugušo izglītības mērķa grupas pašvaldībās
Dominējošā mērķa grupa ir iedzīvotāji, kuri aktīvi vēlas iesaistīties izglītībā. Tiem seko pedagogi, kuriem regulāra profesionālā pilnveide ir obligāta. Pašvaldībām svarīgas mērķa grupas ir arī jaunieši un dažādos sektoros nodarbinātie. Diemžēl mazāk uzmanības pašvaldības pievērš savu speciālistu izglītošanai, izmantojot šim nolūkam ārējus resursus.
Līdz ar prioritārajām mērķa grupām pašvaldību pieaugušo izglītības politiku raksturo nolūks, ar kādu tiek organizēta pieaugušo izglītība (skat. 7.attēlu).
7.attēls. Pieaugušo izglītības organizēšanas nolūks
Visbiežāk minētie nolūki ir uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība (7 pašvaldības) un sabiedrības fiziskā, emocionālā, garīgā veselība (7 pašvaldības). Tiem seko darba tirgum nepieciešamā cilvēkresursu attīstība (6 pašvaldības), vietējās kopienas saliedēšana (6 pašvaldības) un pilsoniskās līdzdalības aktivizēšana (6 pašvaldības) . Pedagogu tālākizglītību kā pieaugušo izglītības nolūku ir minējusi tikai viena pašvaldība. Salīdzinot atbildes uz šo jautājumu ar atbildēm par prioritāro mērķa grupu, vērojama noteikta neatbilstība. Pedagogus kā prioritāro mērķa grupu ir minējušas 9 pašvaldības, bet pedagogu izglītība kā pieaugušo izglītības organizēšanas nolūks ir tikai vienai no tām. Uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības nolūkam atbilstošā izglītības mērķa grupa ir uzņēmēji, bet pašvaldību atbildēs tā nav pārstāvēta. Līdzīgi arī atbildes “nav īpaša nolūka” un “pieaugušo izglītība netiek mērķtiecīgi organizēta” vedina domāt, ka pašvaldību darbība pieaugušo izglītībā ir vairāk tekošo vajadzību un ārēju prasību noteikta nekā stratēģiski apzināta un plānota.
Profesiju klasifikatorā nav profesiju “pieaugušo izglītības speciālists”, “pieaugušo izglītotājs” vai “pieaugušo izglītības koordinators”. Līdz ar to speciālistiem, kuri veic šo darbu, nav normatīvi noteiktu amata pienākumu, un pašvaldības tos nosaka patstāvīgi (skat.8.attēlu). Visvairāk pieaugušo izglītības koordinatori nodarbojas ar iedzīvotāju informēšanu un konsultēšanu par izglītības iespējām (13 pašvaldībās). Nākošās biežāk veiktās darbības ir semināru un pasākumu (darbnīcas, konferences) organizēšana (11 pašvaldībās) un kursu organizēšana (10 pašvaldībās). Ar kursu organizēšanu pārsvarā jāsaprot pedagogu profesionālās pilnveides kursi, jo šo darbību vairumā gadījumu atzīmējušas pašvaldības, kurām pedagogi ir prioritārā mērķa grupa. Ar pieaugušo izglītības vajadzību apzināšanu un izglītības pakalpojuma sniedzēju un viņu piedāvājuma apzināšanu nodarbojas 6 pašvaldības, ar darba devēju vajadzību apzināšanu – trīs. Salīdzinot šīs atbildes ar atbildēm par pieaugušo izglītības organizēšanas nolūku, arī vērojamas nesaskaņas. Nolūks attīstīt darba tirgum nepieciešamos cilvēkresursus tiek minēts sešu pašvaldību atbildēs, bet darbību apzināt darba devēju vajadzības veic tikai trīs no tām.
8.attēls. Pieaugušo izglītības koordinatoru pienākumi
Savu darbību pieaugušo izglītības organizēšanā pašvaldības vērtē visnotaļ paškritiski (skat. 9.attēlu). 10 baļļu skalā 3 pašvaldības sevi ir novērtējušas ar “7”, četras ar “8”, bet pārējās zemāk. Ir arī vērtējumi “1” un “3”.
9.attēls. Pašvaldību darbības pašvērtējums
Aptaujā pašvaldības tika arī aicinātas izvērtēt reģiona sniegto atbalsta pakalpojumu lietderību (skat. 10.attēlu). Visvairāk pašvaldības novērtē regulārus informācijas sūtījumus par aktualitātēm izglītībā (14 pašvaldības). Otrs pieprasītākais pakalpojums ir semināri ar pieaicinātiem lektoriem (12 pašvaldības). Kā ļoti lietderīgi ir novērtēti pieredzes apmaiņas pasākumi un kopīgi projekti (11 pašvaldības). 8 pašvaldības atzīst par lietderīgu izglītības piedāvājuma un pieprasījuma koordināciju reģionā, 7 pašvaldības – pieaugušo izglītības tīkla sanāksmes. Arī reģiona izglītības ekspertes konsultācijas ir bijušas noderīgas 5 pašvaldībām.
10.attēls. Reģiona sniegto atbalsta pasākumu lietderība
Pašvaldības piedāvāja savu skatījumu par jautājumiem, kurus vajadzētu risināt reģiona līmenī, lai uzlabotu pieaugušo izglītības sniegumu. Tie saistās ar izglītības pieejamības nodrošināšanu, vajadzību apzināšanu, piedāvājuma koordinēšanu, atbalstu pieaugušo izglītotājiem, sadarbības veidošanu, pieaugušo izglītības finansēšanu un prestiža celšanu.
- Reģionā ir ļoti dažādi pakalpojuma sniedzēji, ļoti mainījies ir pieaugušo izglītības saturs. Nepieciešams izveidot sadarbības tīklu starp dažādiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, nodrošināt izglītības piedāvājuma un pieprasījuma koordināciju, aktualizāciju. Lietderīgi būtu kopēji projekti. Aktuāli būs jautājumi, kas saistīti ar reģionālo reformu.
- Nepieciešams reģionāls atbalsts pieaugušo izglītotājiem – mācības un pieredzes apmaiņas pasākumi. Organizējot kursus, noderētu atbalsts dalībnieku piesaistē, tehnikas nodrošināšanā un informatīvās telpas uzturēšanā.
- Katrai pašvaldībai neatmaksājas algot pieaugušo izglītības speciālistu uz pilnu slodzi vai uzturēt mācību centru. Lietderīgi būtu izveidot Kurzemes reģiona pieaugušo izglītības centru. Centrs sekotu līdzi tendencēm valstī, noteiktu Kurzemes reģiona iedzīvotāju izglītības pieprasījumu un attiecīgajā pašvaldībā komplektētu mācību grupas.
- Jārisina informācijas un sadarbības jautājumi pašvaldībā starp pieaugušo izglītības koordinatoriem, pašvaldību iestādēm un vietējiem uzņēmējiem, kuri ir pasīvi un nav vērsti uz sadarbību.
- Svarīgi būtu padomāt par iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir minimālās algas apmērā vai pat mazāk, jo viņiem bieži vien izglītojoši kursi un semināri nepieciešami visvairāk, taču trūkst finanšu līdzekļi savai izaugsmei. Šādiem semināriem, kursiem būtu jābūt pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Nepieciešams paplašināt neformālās izglītības iespējas jauniešiem un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Mācības jāpiedāvā un jāorganizē ne tikai lielākajos centros.
- Nepieciešams celt prestižu pieaugušo izglītībai reģionā kopumā un vairāk to popularizēt, piedāvājot vienotu informāciju par pieaugušo izglītības iespējām visā reģionā. Vairāk popularizēt labos piemērus, kā cilvēki ar veiksmīgu tālākizglītību ir atraduši savu īsto vietu un uzlabojuši dzīvi sev un citiem. Mērķtiecīga kampaņa vietējos medijos.
Aptaujas secinājumi:
- Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās situācija ir atšķirīga, taču kopumā tās aktīvi iesaistās pieaugušo izglītības organizēšanā. Par to liecina augstais iesaistes īpatsvars projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, tas, ka gandrīz visās pašvaldībās ir pieaugušo izglītības koordinatori, kuri veic iedzīvotāju informēšanu, vajadzību apzināšanu un izglītojošu pasākumu organizēšanu, kā arī pašvaldību sniegtais finansiālais atbalsts pieaugušo izglītībai.
- Pašvaldībām ir izpratne par pieaugušo izglītības nepieciešamību un uz attīstību vērsti nolūki, taču ierobežoto resursu dēļ reālā darbība visbiežāk aprobežojas ar pašu nepieciešamāko vajadzību īstenošanu.
- Pašvaldības savu darbību pieaugušo izglītībā pārsvarā vērtē kā apmierinošu. Darboties labāk traucē šādi faktori:
- Pašvaldībām trūkst skaidra un detalizēta redzējuma par pieaugušo izglītības attīstību. To veidot kavē finanšu resursu trūkums, kas nepieciešams stratēģijas īstenošanai. Izglītības likumā noteiktā pašvaldību atbildība pieaugušo izglītībā paredz arī piešķirtā finansējuma sadali, taču šāds valsts finansējums pašvaldībām joprojām netiek piešķirts.
- Tā kā pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru pamatdarbs ir citā jomā, viņi nespēj sistēmiski īstenot visas nepieciešamās darbības: apzināt iedzīvotāju un darba devēju vajadzības, veidot sadarbību ar uzņēmējiem un izglītības sniedzējiem, gatavot un īstenot pieaugušo izglītības programmas. Atļauties pieaugušo izglītības koordinatoru uz pilnu slodzi var tikai atsevišķas pašvaldības.
- Pašvaldības atzīst par lietderīgiem reģiona sniegtos atbalsta pasākumus pieaugušo izglītības organizēšanai. Viņu skatījumā pieaugušo izglītības attīstību var veicināt reģiona lomas stiprināšana pieaugušo izglītības koordinēšanā, vajadzību izpētē, pieaugušo izglītības popularizēšanā un pieaugušo izglītotāju kompetenču pilnveidē.
Aptaujas apkopojumu sagatavoja
KPR izglītības eksperte Ingrīda Muraškovska
