S002 “BSR Food Coalition”
2024.g. 15.-17.aprīlī norisinājās #skoluēdināšana projekta projekta partneru pieredzes apmaiņas vizīte Igaunijā, kurā piedalījās Kurzemes, Latgales, Klaipēdas, Tartu un Voru reģionu pārstāvji. No Kurzemes vizītē devās arī Saldus pašvaldības pārstāve un Z.Mauriņas Grobiņas vidusskolas ēdināšanas uzņēmuma pārstāves.
Pirmajā dienā, 15.aprīlī, apmeklējām Tartu Annelinna Ģimnāziju, Tartu Poku b/d, Tartu tirgu, kas sadarbojas ar Tartu Karlovas b/d un tirgū ir izvietojis stādu kastes, kuras kopj b/d audzēkņi, kā arī paši pagatavojām sev tradicionālos Igauņu ēdienus vakariņās Tartu tehniskās koledžas pavārītes vadībā! Saskaņā ar pašvaldības uzstādījumu visās Tartu pilsētas skolās (ne novada) tiek nodrošināta vismaz 20-50% bioloģiskā produkcija un bērni paši var izvēlēties, ko likt uz šķīvja – Tartu ēdinātāji atzīst, ka tas būtiski samazina ēdienu atkritumus. Taču bērni paliek bērni – ko novērojām vizītes pusdienu laikā, ka ~70% bērnu, par spīti plašajai salātu izvēlei, savos šķīvjos tomēr izvēles redzēt pārsvarā tikai makaronus:) Igauņu kolēģi atzīst, ka tāpēc ir ļoti svarīga bērnu izglītošana par veselīgu uzturu un vietējo produktu audzēšanu jau no agrīna vecuma un arī pašu bērnu iesaistīšana ēdiena pagatavošanā, ko b/d šobrīd arī veiksmīgi īsteno.
Otrajā vizītes dienā, 16.aprīlī, viesojāmies Igaunijas Universitātes Dabaszinātņu organiskās lauksaimniecības pētniecības centrā, Elvas pašvaldībā un ģimnāzijā, kā arī Melliste skolā. Igaunijā ir 2046 organiskie lauksaimnieki un 23% zemes ir organiskā lauksaimniecības zeme. 2024.g. 23% no visiem Igaunijas bērniem uzturā lieto organiski audzēto produkciju. 2030.g. mērķis ir sasniegt 50%. Lai to panāktu, valsts, papildus valsts atbalstam skolēnu ēdināšanai (1 EUR par skolēnu dienā), sniedz atbalstu skolām organiskās produkcijas iegādei 2,20 EUR apmērā mēnesī par skolēnu skolās (1.-12.klase) un 4,90 EUR par bērnu b/d. Dažas pašvaldības, kā piem. Elvas, ir izvēlējušās vecāku līdzmaksājumu 0,90 EUR dienā, lai bērniem nodrošinātu labāku un veselīgāku ēdienu un lai izvairītos no ēdiena atkritumiem. Šī pašvaldība veic vietējo produktu iepirkumu no vietējiem zemniekiem līdz max pieļaujamajam iepirkumu slieksnim 40 000 EUR apmērā, pēc kura sasniegšanas jāveic “lielais iepirkums” (kurā vairs nestartē vietējie ražotāji), jo kopā pašvaldība skolēnu un b/d audzēkņu uzturam gadā tērē vidēji 400 000,00 EUR un dalība šajā iepirkumā ir pārāk sarežģīta vietējiem audzētājiem. Elvas pašvaldība ir izveidojusi arī t.s. ēdiena dalīšanās konteineru, kurā nonāk ēdiens, kas paliek pāri pēc skolēnu un b/d maltītēm un kuru var brīvi paņemt un lietot tie, kam tas vairāk nepieciešams. Dienas noslēgumā viesojāmies arī vienas Igauņu vietējās pašvaldības kartupeļu audzētāju un pārstrādes kooperatīvā, kurā apvienojušies 6 vietējie kartupeļu audzētāji, kas kopīgi izveidojuši kartupeļu mazgāšanas, tīrīšanas, apstrādes un uzglabāšanas cehu un kopīgiem spēkiem realizē savi produkciju solās, b/d un veikalos.
Trešajā pieredzes apmaiņas dienā, 17.aprīlī, viesojāmies Voru novadā, kur apmeklējām Urvaste ciema kopienu, kas ražo bioloģisko kamu – mums līdz šim Latvijā un Lietuvā maziepazītu produktu, kas pagatavots no dažādu smalki samaltu un grauzdētu graudu maisījuma un var tikt pievienots brokastīs, piemēram, kefīram, izmantots smūtijos un citos desertos. Apmeklējām arī divas novada skolas – Voru Kreutzwald skolu un Mikitamäe skolu un b/d, kas maltītēs izmanto 20-50% bioloģisko pārtiku. Mikitamäe skola ir t.s. “mazā” skola ar 51 skolēnu un Igaunijā šādām skolām nav jāievēro PIL prasības. Tajās ir sava skolas virtuve ar pašvaldības apmaksātiem virtuves darbiniekiem un skola pati var brīvi iepirkt produktus maltītēm no vietējiem zemniekiem. Šī skola arī pati audzē bioloģisko pārtiku un bērni labprāt darbojas skolas dārzā. Visās mūsu apmeklētajās skolās bērniem ēdiens tiek pasniegts “bufetes” tipa veidā, ļaujot pašiem izvēlēties, ko un cik daudz likt uz šķīvja, tādējādi mazinot ēdiena atkritumus. Apmeklējām arī vienu bioloģisko saimniecību – Leese, kas audzē bioloģiskos kartupeļus un tirgo tos apkārtnes skolās. Piedevām, tā sadarbojas ar Antslas skolu, piedāvājot daļu savu lauku skolas vajadzībām, kas māca bērnus kā stādīt, kopt un novākt dārzeņus. Voru novads ir bioloģiskās pārtikas “pirmrindnieks” – visi tā pagasti ir panākuši kopīgu vienošanos par bioloģiskās pārtikas veicināšanu un uzstādījis mērķi līdz 2030.gadam būtiski palielināt bioloģiski audzēto pārtiku skolu maltītēs. Šobrīd arī Tartu novads strādā pie šādas vienošanās noslēgšanas starp Tartu novada pagastiem.
Secinājām, ka Igaunijas piemērs rāda, cik ļoti būtiski ir panākt stratēģisku vienošanos un apņemšanos politiskā līmenī, kas, par spīti daudzajām iesaistītajām pusēm un daudziem un komplicētiem noteikumiem, tomēr ļauj veicināt un panākt vietēji audzētās produkcijas kāpumu un klātbūtni skolu maltītēs, jo kopīgi ir iespējams panākt kompromisus un rast labākos risinājumus.
“BSP Food Coalition” aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
BSR Food Coalition Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
