Projektā RETROUT notiek pētījums par makšķerēšanas tūrisma ietekmi uz reģionālo ekonomiku

 

 

 

 

 

 

 

Projekts RETROUT, paralēli tā primārajam mērķim – veidot migrējošo zivju nārsta ceļus piekrastes upēs -, ir aizsācis “kustināt” līdz šim maz skartu tūrisma nozari – makšķerēšanas tūrismu. Jāatzīst, ka līdz šim visā Latvijā ir tikai pavisam nedaudzi un atsevišķi centieni pārdot makšķerēšanu upēs un jūras piekrastē ārvalstu viesiem, tomēr šim azartiskajam sporta un atpūtas veidam pie mums ir potenciāls, un sadarbībā ar projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Polijas un Lietuvas, kopīgi popularizējot Baltijas jūras centrālo daļu kā pievilcīgu makšķerēšanas tūrisma reģionu gan savstarpēji, gan ārvalstu makšķerēšanas tūrisma izstādēs, ir iespēja attīstīt Kurzemi par kvalitatīvu makšķerēšanas tūrisma galamērķi.

 

Lai pilnvērtīgi apzinātu esošo situāciju makšķerēšanas tūrisma jomā projektu partneru valstīs, Kurzemes plānošanas reģions ir uzsācis pētījumu par makšķerēšanas tūrisma ietekmi uz reģionālo ekonomiku. Līgums par pētījuma veikšanu ir noslēgts ar Vidzemes augstskolu, kas jau iepriekš ir veikusi līdzīgus pētījumus tūrisma nozarē. Sākotnēji tika izstrādāta metodoloģija šāda pētījuma veikšanai, un nu ir paveikts nākamais uzdevums – izvērtēta esošā situācija makšķerēšanas tūrisma jomā visās projekta partneru valstīs. Kā jau tika prognozēts, soli priekšā ir Zviedrija, kur makšķerēšana un makšķerēšanas tūrisms ir atzīts par nozīmīgu nozari kopējā tautsaimniecībā, un regulāri tiek vākta statistika gan par makšķernieku skaitu, vecumu un dzimumu, gan par tēriņiem dažādos griezumos, gan arī par nozveju. Tas ļauj pamatoti attīstīt gan zivju resursus, gan regulēt vides noslodzi un prognozēt makšķernieku skaitu. Būtiski ir atzīmēt, ka visi šie dati kopumā var sniegt skaidru ainu par makšķerēšanas tūrisma tendencēm, un šos datus savas turpmākās attīstības plānošanā var izmantot visdažādāko pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar makšķerniekiem nepieciešamajiem servisiem – naktsmītnes, ēdināšanas uzņēmumi, inventāra un aprīkojuma tirgotāji, makšķernieku kartes un zvejas licences izsniedzošās institūcijas, gan citu pakalpojumu sniedzēji.

 

Nākamais solis pētījuma par makšķerēšanas tūrisma ietekmi uz reģionālo ekonomiku veikšanā ir padziļināta Kurzemes piekrastes makšķerēšanas tūrisma izpēte, kas noteikti nesīs gan pārsteidzošu un pārdomu vērtu informāciju, gan arī idejas, kā strādāt turpmāk, lai Kurzeme varētu kļūt par iekārojamu tūrisma galamērķi ārvalstu makšķerniekiem.