Audio:

Apraksts: 

Sventājas upes ielejas taka sākas Rucavas Muižas kalnā, kas ir Rucavas augstākā vieta. Šī vieta ir īpaša ar skaisto skatu uz Sventājas upes ieleju un turpat aiz upes esošo kaimiņu zemi Lietuvu. Grandiozā skata baudīšanai muižas kalnā ierīkota ērta un plaša laipa ar skatu platformu. Kurzemes hercogistes laikā (16.-18.gs.) šeit atradās Kurzemes hercogu muiža, no kuras saglabājušies vairs tikai pagraba pamati. Mūsdienās šeit ierīkots dendroloģiskais parks. Kad izbaudīts vienreizējais skats, arī pašiem jādodas upes virzienā lejup, pa Sventājas upes ielejas pastaigu taku, kas aizvijas gar Leju svētavotu līdz pat atpūtas vietai pašā robežupes krastā. Šeit var atvilkt elpu, uztaisīt kādu foto pie Latvijas-Lietuves robežstaba un turpināt ceļu atpakaļ uz Muižas kalnu.

Leju svētavots, kas nereti saukts arī par Upuravotu, ir viens no interesantākajiem senajiem svētavotiem Kurzemē. Pēc izplūdes veida tas ir paliels kāpjošs avots, kas iztek Latvijas un Lietuvas robežupes Sventājas ielejas labā krasta nogāzē. Savukārt pēc ūdens ķīmiskā sastāva tas ir nozīmīgs kā dzelzsavots, par ko liecina arī daudzās koši oranžās nogulsnes avota gultnē.

Senie svētavoti Kurzemē zināmi vairākās vietās, un tie bijuši pazīstami jau senajiem kuršiem. Par to liecina gan dažādi nostāsti, gan nozīmīgi atradumi mūsdienās vairs nepastāvošajā Krotes Brūveru Upuravotā, kur 1960.gados tika atrastas 20 kuršu ziedotās bronzas senlietas. Raksturīgi, ka senajiem kuršiem bijis paradums senlietas ziedot salauztā veidā un arī tādas, kas deformējušās ugunī.

Nostāsts vēsta, ka avota tuvumā kādreiz atradusies baznīca, pēc citām ziņām, netālu tīrumā bijuši senkapi. Blakus svētavotam atrodas vietējas nozīmes robežakmens, kas apskatāms pie avota pieejas takas, 4 m no avota gultnes, tās kreisajā pusē. Domājams, ka robežakmens kādreiz iezīmējis tuvumā bijušo vecsaimniecību robežas. Kādreiz pie avota auga viena no dižākajām Latvijas ievām, kas gan vairs nepastāv, bet citas vecas ievas turpat zaļo vēl tagad.

Svētavotam tuvākajā apkārtnē abpus Sventājas upei zināmi daudzi senie kulta akmeņi – bedrīšakmeņi. Tie atrodas gan Latvijas pusē (trīs bedrīšakmeņi pie Pērkonu mājvietas, ievērojams bedrīšakmens pie Vecvismiņiem, u.c.), gan arī kaimiņzemē – Lietuvā. Otrpus robežai atrodas arī nozīmīgi kuršu pilskalni.

Atrašanās vieta: Rucavas Dendroloģiskais parks

Sākums kartē: Lat: 56.15858, Lon: 21.22212

Pieejamība:

dēļu laipa un skatu platforma

Apskatei nepieciešamais laiks: 1 h 

Garums: 2,3 km 

Marķējums: Nav marķēta, taču var viegli orientēties pēc takas

Veids: Cilpveida

Grūtību pakāpe: 

Segums: iestaigāta taka, grants ceļš, dēļu laipa

Labiekārtojums:

Nokļūšana:  ar automašīnu

Info: Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs, M.Namiķa iela 2B, Grobiņa, tel.: 22024940, e-pasts: info@dienvidkurzeme.travel,  www.dienvidkurzeme.travel